Uz sadarbību ar Kataru it īpaši cer Grieķija, jo starptautiskie aizdevēji Atēnām izvirzījuši prasību līdz 2016. gadam veikt privatizāciju 7,7 miljardu latu apjomā. Šī iemesla dēļ Grieķijas valdība gribētu pārdot katariešiem vairākus valstij piederošus uzņēmumus, turklāt to vidū arī ieroču un bruņojuma ražotājus, kā arī salas Egejas un Jonijas jūrā, par kurām interesi izrādījis Kataras emīrs Hamads bin Halīfa al Tānī. Pagaidām Grieķijas sadarbība ar Kataru nav īpaši plaša, bet galvenokārt sarežģītās iekšpolitiskās situācijas dēļ.
Savukārt Lielbritānijā pērn Kataras investīciju fondi iegādājās nekustamo īpašumu par vairāk nekā diviem miljardiem latu. Šī gada martā Lielbritānijas valdība sākusi sarunas ar Kataru par 8,1 miljarda latu investēšanu Londonas ieplānotajos infrastruktūras projektos - elektrostacijās un transportā -, kas «pacels Kataras investīcijas Apvienotajā Karalistē jaunā līmenī», vēsta Financial Times.
Jāatgādina, ka nelielā Katara ar 1,9 miljoniem iedzīvotāju (no kuriem tikai aptuveni 250 tūkstoši ir valsts pilsoņi, bet pārējie - ārvalstu strādnieki) ir pasaulē otra lielākā (aiz Krievijas) dabasgāzes eksportētāja un valsts ar trešajām lielākajām pasaulē dabasgāzes rezervēm - 26 triljoniem m3. Dabasgāzes un naftas eksports nodrošina 60% valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir otrs augstākais IKP pasaulē (aiz Lihtenšteinas) uz vienu iedzīvotāju (nepilni 54 tūkstoši latu), kā arī iespaidīgas valūtas rezerves. Ieņēmumus Katara aizvien aktīvāk izmanto ekonomikas diversificēšanai, galvenokārt ar sava suverēnā investīciju fonda starpniecību ieguldot līdzekļus ārvalstīs, kā arī cenšoties attīstīt tā dēvēto zināšanu ekonomiku un mediju industriju.
Ieguldījumu simbols
Kad šī gada februāra beigās Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā tika svinīgi atklāts šobrīd Rietumeiropā augstākais debesskrāpis The Shard (Lauska), plašsaziņas līdzekļi īpaši uzsvēra, ka 2009. gadā sāktās 310 metrus jeb 95 stāvus augstās ēkas būvniecība, atšķirībā no vairākuma projektu būvniecības nozarē, pabeigta precīzi plānotajā laikā.
Galvenais iekļaušanās termiņos iemesls ir fakts, ka 1,25 miljardus latu vērtā projekta finansētājs bija Katara. The Shard atklāšana arī lika britu presei secināt, ka Lielbritānijā, kura ļoti rezervēti attiecas, piemēram, pret Ķīnas un Krievijas valsts kompāniju iespējamajām investīcijām, jūtami pieaug Kataras - bijušā britu protektorāta (laikā no 1916. līdz 1968. gadam) - ekonomiskā ietekme.
Vairāk nekā 62 miljardi
Vien Kataras suverēnā fonda Qatar Investment Authority (QIA) rīcībā 2012. gada beigās bija aktīvi 62,1 miljarda latu vērtībā visā pasaulē, bet QIA ir tikai plašāk zināmais šīs valsts ieguldījumu ārvalstīs mehānisms.
Savukārt kopš 2008. gada, kad Katara iegādājās ievērojamu problēmu nomocītās bankas Barclays akciju paketi, kas ļāva bankai izvairīties no nacionalizācijas, tieši Lielbritānija kļuvusi par vienu no galvenajiem tās naudas galamērķiem. Piemēram, emirātam pieder daļas naftas kompānijā Royal Dutch/Shell, kalnrūpniecības uzņēmumā Xstrata (tās tika iegādātas akciju apmaiņas ceļā vēl pirms Xstrata apvienošanās ar Glencore), Londonas finanšu kvartālā Canary Wharf, lidostu operatorā BBA, kas pārvalda arī Eiropas lielāko lidostu Hītrovu, lielveikalu tīklā Sainsbury's, slavenību iecienītajā Harrods un virknē citu uzņēmumu.
Interese arī par Franciju
Ar bijušo metropoli Lielbritāniju Katarai, protams, ir ciešākas ekonomiskās saites nekā ar citām valstīm, taču Kataras investīciju piesaistē labi panākumi ir arī Francijai. Piemēram, 2011. gadā emirāts iegādājās slaveno futbola klubu Paris St. Germain, bet 2012. gadā palielināja savu daļu naftas kompānijā Totas SA līdz 5%, bet mediju grupā Lagardere līdz 14%, kā arī iegādājās 2% konglomerāta Louis Vuitton Moet Hennessey akciju. Jāpiebilst - lai arī šīs daļas var nešķist nozīmīgas, Francijas lielajiem uzņēmumiem tradicionāli ir milzīgs skaits mazo akcionāru, kamdēļ praksē šāds akciju daudzums nodrošina Katarai vismaz daļēju kontroli pār minētajām kompānijām.
Šī gada martā arī kļuva zināms, ka panākta vienošanos ar Kataru par īpaša tiešo, privāto investīciju fonda izveidi, kas finansētu rūpniecības projektus Francijas lielpilsētu depresīvajās piepilsētās. Fonda Private Equite iespējamais līdzekļu apjoms būs 350 miljoni latu, bet pēc oficiāli neapstiprinātas informācijas vadīt fondu varētu bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, pieļauj Financial Times.
Topošais fonds var kļūt par vienu no galvenajiem Kataras investīciju instrumentiem Eiropas rekonstrukcijā pēc ekonomiskās krīzes pārvarēšanas. Pēc Financial Times domām, no šādas alianses iegūs visi tās dalībnieki - Kataras fonda priekšgalā atradīsies ietekmīgs politiķis, savukārt pats N. Sarkozī uzlabos reputāciju ar ekonomisko situāciju valstī neapmierināto franču vidū un 2017. gadā varēs mēģināt atgriezties Elizejas pilī.