LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece
Grūti atbildēt. Valsts un baznīcas attiecības kopš Latvijas dibināšanas 1918. gadā ir ambivalentas, tās nav īsti juridiski sakārtotas. Radusies tradīcija baznīcā noturēt 18. novembra dievkalpojumus. Bet Ziemassvētki, lai kā tas nepatiktu ticīgajiem, vairs nav tikai reliģiski svētki - klāt nākušas piparkūkas, svētku komercializācija un iemidzinošas, saldas runas, kam maz sakara ar svētku reliģisko būtību. Un ja tie nav reliģiski svētki, amatpersonas var rīkoties, kā grib.
Premjera Valda Dombrovska pēdējā apsveikumā nav nekā reliģiska, tas faktiski ir sekulārs. Likums par svētku dienām tikai atgādina, ka Ziemassvētki ir reliģiskas cilmes, un nav jau teikts, ka amatpersonas apsveic tieši reliģiskos svētkos. Reliģiskā satura procents runās variē. Tomēr, ja parādītos prezidents, kurš nevēlētos uzrunāt tautu Ziemassvētkos, būtu problēmas, jo šis apsveikums ir tradicionāls un sabiedrība to gaida.
Interesanti, ka runās dominē iemidzinoša tonalitāte, kaut gan kā kristiešiem, tā pagāniem šie svētki ir radikāls notikums, kad viss mainās - dzimst Kristus, un gaisma ņem virsroku pār tumsu.