Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (FIBT) prezidentam Ivo Ferriāni otro gadu ir izdevies piesaistīt Šveices mediju grupu, kas ar prāvu naudas prēmiju - 100 000 eiro - uzjundī intrigu līdzjutējiem un līdz maksimumam nospriego nervu stīgas balvas kārotājiem. Patiesībā intriga jau otro gadu ir tikai vienas personas kontekstā, kurai arī ir jāiztur tikai tai vien zināms psiholoģiskais spiediens. Martina Dukura uzvaru sērija jau pamudinājusi skeletonistus izteikt versijas, kas tiks izdomāts nākamgad, lai iegūt naudas balvu būtu vēl sarežģītāk. Pirmajā reizē bija jāuzvar pēdējos trijos PK posmos, otrajā - visos sešos triju posmu braucienos, nākamreiz varbūt būšot trīs posmos pēc kārtas jāsasniedz trases rekordi... Jebkurā gadījumā vismaz patlaban Martins ir neaprakstāmi gandarīts, lai gan nauda kontā ieplūdīs, kad būs noformētas visas ar pārskaitījumu saistītās formalitātes. «Man patiešām ir liels prieks, ka Starptautiskā federācija šādā veidā ar radījusi iespēju stimulēt sportistus. Tā ir lieliska iespēja ne tikai izjust gandarījumu par uzvaru, bet arī nopelnīt naudu.»
Pēc izšķirošās cīņas par simt tūkstošiem Martins Dukurs ar Dienu padalījās iespaidos par pārdzīvoto. «Es biju lietas kursā par to, kas notiek otro braucienu laikā. Zināju, ka vispirms Bromlijs ir uzrādījis lielisku rezultātu, ka trases rekords kritis pirmo, otro un trešo reizi... Sazinājos ar tēvu un teicu viņam, ka man nav variantu - ir jāiet uz visu banku. Pie sevis rēķināju, kurās trases vietās, salīdzinot ar pirmo braucienu, es varu uzlabot rezultātu. Bija kļūda vienā vietā, vēl lejā varēju kaut ko nomest, bet nekas daudz man nesanāca. Vajadzēja riskēt, un tā arī darīju. Pēc apļa izspruku sveikā gandrīz vai kā caur adatas aci. Būtu pārdesmit centimetru par ātru nogriezis lejā, sekas būtu neprognozējamas. Kēnigszē ir ļoti sarežģīta trase. Ja izdodas uzķert ritmu, viss aiziet kā pa diedziņu, savukārt, ja ir kļūdas, uz braukšanas rēķina par pazaudēt ļoti daudz.»
Vēl iepriekšējā vakarā pirms mačiem notikusi rūpīga braucienu videoanalīze. «Treniņos man bija tikai viens labs brauciens, pārējie visi - mēsli. Apbrīnoju, cik precīzi Kēnigszē trases virāžas iezīmēja vācieši. Skatījos vēl un vēl, līdz pašam arī nāca apskaidrība.»
Piepildījās tēva Daiņa Dukura prognoze, ka nopietnākais konkurents Martinam tomēr būs vecākais brālis Tomass. Abi Dukuri pirmajā un otrajā vietā - patiešām lielisks PK sezonas finišs. Priekšā vēl galvenais starts - Soču olimpiskās spēles.
Lelde Priedulēna PK sacensību vietā izvēlējās startēt pasaules junioru čempionātā un ieņēma pieticīgo 11. vietu.