Gastroenterologs Mārcis Leja atbild, ka tas, cik daudz olu nedēļā drīkst ēst, ir atkarīgs no tā, vai cilvēkam ir vai nav holesterīna problēmas un augsts sirds asinsvadu saslimšanas risks. Ja holesterīna rādītāji tuvojas pieļaujamā robežai, ieteicams nedēļā ēst ne vairāk kā divas vai trīs olas. Taču, ja holesterīna līmenis jāsamazina, nedēļā būtu vēlams apēst ne vairāk kā divas olas, ieskaitot produktus, kas satur olas. Arī dietologs Andis Brēmanis ir vienisprātis, ka no olām uzmanīties vajadzētu tiem, kuriem vērojamas kādas veselības problēmas.
Lai mazinātu holesterīna risku, olas ieteicams ēst nevis ar baltmaizi, kurai uzziesta kārtīga sviesta kārta, bet ar rupjmaizi, pievienojot tai klāt arī kādu zaļumu. Ļaunumu veselībai nodara kraukšķīgi apcepināta ola, stāsta dietologs.
Tāpat der zināt, ka holesterīns ir olu dzeltenumā, bet ne baltumā. Tāpēc, piemēram, ēdot tikai olas baltumu, ierobežojumu, cik dienā ēst olu, nav. Tomēr jāatceras, ka olas dzeltenumā ir šķīstošie vitamīni, labās olbaltumvielas, kas nepieciešamas organisma funkcionēšanai, saka dietologs A.Brēmanis. Termiski neapstrādāts olas dzeltenums ir labs žults dzinējs, piemetina gastroenterologs.
Tāpat jāatceras, ka holesterīna risks vairāk piemeklē tos cilvēkus, kuri piekopj neveselīgu dzīvesveidu - ēd treknu, maz kustas. Holesterīns sastopams arī dzīvnieku izcelsmes taukos, piemēram, sviestā, treknās desās, gaļā un krējumā.