Drīzumā Latvijas iedzīvotāji ievēlēs 10. Saeimu, pirmo reizi balsojot par unikālu deputātu kandidātu sarakstu katrā vēlēšanu apgabalā.
Šāda kārtība tika noteikta pērnā gada 13. janvārī notikušās Saeimas logu dauzīšanas gaismā, lai ierobežotu partiju lokomotīvju negatīvo ietekmi uz vēlētāju prātu, liedzot tām vienlaikus startēt visā Latvijā. Jaunās kārtības galvenie deklarētie mērķi - padarīt vēlēšanas demokrātiskākas, proporcionālākas utt.
Pēc šo grozījumu ieviešanas no partiju puses atskanēja ne viena vien sašutuma pilna balss - būšot jāveido garāki saraksti. Iesniedzot sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos, pašreizējās - 9. Saeimas - vēlēšanās, piemēram, Tautas partijai (TP) pietika tikai ar 65, Jaunajam laikam - ar 86, bet Saskaņas centram - ar 84 kandidātiem; tagad varēs pieteikt pat 115.
Arī eksperti norādīja, ka jaunā kārtība sagādās raizes, pirmkārt, dažai labai sīkpartijai (Māras zeme 9. Saeimas vēlēšanās bija pieteikusi tikai vienu kandidātu visos apgabalos) un, otrkārt, lielpartijai ar īsu «rezervistu soliņu».
Patlaban CVK ir iesniegti jau gandrīz visu 10. Saeimā iekļūt gribošo partiju un to apvienību deputātu kandidātu saraksti, un tie ļauj vērtēt, kā partijas ir pielāgojušas izmaiņām. Iedziļinoties publicētajos kandidātu sarakstos, prātā nāk doma, ka vecie vēži ir bijuši viltīgāki par vilku un visa izdaudzinātā atsaukšanās tautas gaidām uz politisko vienotību un izlīgumu ir bijusi tikai partiju izdzīvošanas taktika jaunajos apstākļos. Proti, ja mums liedz iespēju ekspluatēt ierobežotus resursus «pēc pilnas programmas», tad apvienosimies un panāksim vēlamo rezultātu ar mazākiem individuālajiem izdevumiem.
Ja aplūko, piemēram, kaut vai tikai Par labu Latviju! (PLL) iesniegto sarakstu, redzam, ka TP un LPP/LC ir pat ietaupījušas cilvēkresursus - 9. Saeimas vēlēšanās abas partijas kopā pieteica 129 kandidātus, bet tagad - 115. Ņemot vērā to, ka sarakstā ir ielietas gan svaigas, gan maķenīt sarecējušas asinis no malas, faktiskais ieguvums ir vēl lielāks. Vēlēšanu kārtības grozījumu autori kā vienu no ieguvumiem minēja partiju bonzu lokomotīvju ietekmes mazināšanos saraksta veidošanas gaitā, tomēr šķiet, ka viņi nebūs paredzējuši apvienošanās procesa blaknes. Katrā ziņā PLL saraksts čum un mudž no dažādu modeļu lokomotīvēm pirmajās vietās visos vēlēšanu apgabalos. Līdzīga aina vērojama arī konkurējošajā sarakstā Vienotība.
«Hop!» labāk teikt tikai pēc vēlēšanu rezultātu publicēšanas. Tad arī varēs spriest gan par jaunās kārtības efektivitāti, gan apvienošanās lietderību. Viens gan ir pilnīgi skaidrs - vēlēšanu rezultāti no personu viedokļa un pēc tam (sa)gaidāmās tautas staigāšanas ir neprognozējami. Politisko partiju apvienības bieži ir nestabili veidojumi, turklāt vēlētājam ir dota brīvība celt un gremdēt deputātu kandidātus. Ļoti ticams, ka daļa no apvienību elektorāta tomēr izrādīsies konkrētas partijas vēlētāji un Saeimā nevaldīs tā draudzīgā paritāte, kas vērojama sarakstā.
* politologs