jūnijā valdību aiz slēgtām durvīm sagatavojis scenārijam, ka Valsts vides dienests (VVD) varētu vienpusēji lauzt līgumu ar Skonto būvi, ja tā, kā draudējusi, pārtraukts līgumā noteikto saistību izpildi un bez papildu 11 miljonu eiro piešķiršanas darbus neturpinās.
Juristu atzinumi, valdības slēgtajā sēdē skatītais ziņojums un gudrona dīķu projektu uzraugošā inženiera sarakste ar Skonto būvi, ar ko iepazinusies Diena, rāda, ka būvkompānija tiešām varētu būt pārkāpusi iepirkuma līguma nosacījumus.
Nespēj pamatot prasības
2013. gada vasarā Skonto būve jau paziņoja par jauniem apstākļiem, kuru pārvarēšanai vajadzīgi vēl 16 miljoni eiro, tagad scenārijs iedarbināts otrreiz. Juridiskais strīds, ja tas pārcelsies uz tiesas zāli, būs par iepirkuma līguma interpretāciju - VVD un VARAM politiskā vadība uzskata, ka līguma saistības ir izpildītas, kad sasniegts tā mērķis - ar ķīmiskām vielām saindētās augsnes attīrīšana. Savukārt Skonto būve ir pieķērusies 2010. gadā vēl vides ministra Raimonda Vējoņa parakstītā līguma tehniskajā specifikācijā minētajam «novērtētajam darba apjomam».
G. Rāvim piederošais uzņēmums, kas par darbu saņēmis jau 25 miljonus eiro, prasību par papildu finansējumu pamato ar firmas LAKALME aprēķinātu gudrona Dienvidu dīķa slāņu tilpumu kubikmetros, bet nav iesniegti tālākie aprēķini, kā iegūti 14†000 tonnu, kas it kā pārsniedz sākotnējo darba apjomu. Līguma izpildes kontrolei iepirkumā nolīgtā SIA Geo Consultants inženieris Jānis Ābeltiņš 29. jūnijā vēstulē Skonto būvei un VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai norāda: būvnieki nav pierādījuši, ka iestājušies neparedzami fiziskie apstākļi, jo «objekts fiziski nav mainījies pēc līguma uzsākšanas», turklāt pretenzijas nav iesniegtas līgumā noteiktajā 28 dienu termiņā.
Citi rok, Skonto «nosmeļ»?
Skonto būve pārkāpusi līguma nosacījumus, ievērojamu daļu līgumā paredzēto darbu patvaļīgi, bez nepieciešamās saskaņošanas nododot apakšuzņēmējiem. Startējot gudrona dīķu attīrīšanas iepirkumā, Skonto būve savā piedāvājumā nebija iesniegusi jebkādus pierādījumus spējai patstāvīgi izpildīt līguma prasības un atsaucās vienīgi uz vācu apakšuzņēmēja MUEG pieredzi. Tagad atklājas, ka Skonto būves tik bieži piesauktie vācu sadarbības partneri nostumti malā un G. Rāvim piederošā būvfirma visu tehnisko projektu izstrādi un vadību nodevusi kādai Pārdaugavā reģistrētai firmai LAKALME, noskaidroja Diena. Sākotnēji šī firma bija pieteikta tikai kā MUEG izstrādātā tehniskā projekta adaptētājs Latvijas būvnormatīvu prasībām. Skonto būve šādu rokādi nav saskaņojusi ar pasūtītāju likumā un līgumā noteiktā kārtībā un nav lūgusi atzīt SIA LAKALME par apakšuzņēmēju, kas ekvivalents vācu MUEG.
Savukārt Ziemeļu gudrona dīķa darbu programmas izstrādāšana uzticēta vēl vienam apakšuzņēmumam - SIA Eko Osta, kuru sākotnēji Skonto būve solījusi nolīgt tikai specifiskam darbam, kas saistīts ar naftas produktu piesārņoto notekūdeņu attīrīšanu. Tagad no Eko Ostas izstrādātās darbu programmas izriet, ka ar šī apakšuzņēmuma spēkiem plānots paveikt visus Ziemeļu dīķa sanācijas darbus. Šāda apakšuzņēmēja darbības nesaskaņota paplašināšana ir pretrunā ar līguma nosacījumiem. Kad Diena pirms dažām nedēļām Saeimā sastaptajam G. Rāvim uzdeva jautājumu, cik Skonto būve maksā šim apakšuzņēmumam, viņš atteica, ka neatceras. Pārdesmit minūtes vēlāk Nacionālās apvienības frakcijā, aiz slēgtām durvīm atbildot uz politiķu jautājumiem, Skonto būves īpašnieks bija atzinis, ka ar Eko Osta kā apakšuzņēmēju noslēgts līgums par aptuveni trijiem miljoniem eiro, bet reālie maksājumi atkarīgi no paveiktā darba apjoma.
«Līguma priekšmets ir līgumā noteikto sanācijas mērķu sasniegšana, pasūtītājam samaksājot kopējo cenu, kura nav atkarīga no faktiski izpildītu darbu apjomiem,» turpretī teikts vienā no VARAM konfidenciālajiem juridiskajiem atzinumiem. VARAM juridiskās konsultācijas sniedz gan iepriekšējā VARAM ministra Edmunda Sprūdža laikā piesaistītais advokātu birojs Magnusson, gan K. Gerharda laikā nolīgtais individuāli praktizējošais advokāts Erlens Kalniņš. Ministrijas politiskā vadība nomainījusies, bet juristu viedokļi sakrīt, no atzinumiem pārliecinājās Diena. Skonto būve savukārt nolīgusi zvērinātu advokātu Viktoru Tihonovu.
Vējoņa mantojums
Skonto būves īpašnieks ir ietekmīgs un politiķu aprindās ieredzēts, jo sponsorē ar politiķu interesēm saistītus sporta un labdarības projektus, tādēļ G. Rāvis nav pieradis, ka viņam atsaka. 2013. gada 18. augustā politiķi, tostarp premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) un bijušais vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) sacentās basketbola kluba VEF rīkoto un Skonto būves sponsorēto Krastu maču spēlē starp politiķiem. Laiks bija labs, Skonto būves īpašnieks spēli vēroja kā laipns mājastēvs. Pēc dažām nedēļām, 8. oktobrī, valdība deva zaļo gaismu gudrona projektam atvēlētā finansējuma palielināšanai par aptuveni 16 miljoniem eiro. Nedaudz vēlāk rudenī viņš, Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara pavadīts, ar puķu pušķi ieradās pie tobrīd vēl Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas.
Vēl iepriekš vasarā G. Rāvis ar R. Vējoni fotografējās, laižot upē strauta foreļu mazuļus - tas bija vēl viens Skonto būves sponsorēts projekts. Tieši R. Vējonis bija tas vides ministrs, kurš 2010. gada 24. septembrī svinīgi parakstīja tobrīd 23,5 miljonus eiro vērto līgumu par gudronu dīķu sanāciju. Līdz šim neminēts fakts - iepirkuma dokumentācija tika izstrādāta, balstoties SIA Eiroprojekts sagatavotajā tehniskajā dokumentācijā. Tobrīd 28% šajā firmā piederēja vides ministra R. Vējoņa biroja vadītājas Egitas Kazekas vīram Raimondam Kazekam. Kopš 2013. gada 33% firmā pieder pašai E. Kazekai, bet vēl 15% caur SIA EKORe - kādreizējam vides ministram Indulim Emsim.
Advokātu biroja Magnusson atzinumā, ar ko iepazinusies Diena, SIA Eiroprojekts tiek pārmests, ka firma, gatavojot tehnisko dokumentāciju, neņēma vērā starptautisko konsultantu JASPERS rekomendācijas, kas esot pamatā gudrona attīrīšanas projekta tagadējām problēmām.