Izaugsmes pamatā ikvienai biznesa nozarei ir sakārtota likumdošana - gan valsts, gan pašvaldību līmenī -, un tās pilnveidošanā desmit pastāvēšanas gados aktīvi iesaistījusies arī Vides reklāmas asociācija (VRA).
Vērtējot paveikto, jāsecina, ka normatīvo aktu sakārtošanā veiksmīgākas bijušas pašvaldības - izdevies panākt izpratni par vides reklāmas specifiku, tiek ņemta vērā citu valstu labākā pieredze un risinājumi, kas atvieglo nozares darbu.
Īpaši uzteicama šajā ziņā ir Valmiera, kuras rosīgā saimnieciskā dzīve, spēja sevi pasniegt kā vietu labai dzīvošanai, darbam un atpūtai panākusi to, ka pieprasījums pēc vides reklāmas šogad brīžiem pat pārsniedzis piedāvājumu.
Reklāmas pārsātinājuma laikmetā vides reklāma kļūst par vienu no radošākajām reklāmas nozarēm. Līdzās pilsētvidē tradicionāli ierastajiem plakātiem, pieturvietām, sabiedriskajam transportam vides reklāma arvien plašāk piedāvā izmantot, piemēram, mobilās tehnoloģijas, kas rada papildu saikni ar patērētāju, vai digitālos risinājumus, kas ir populāri ekonomiski attīstīto valstu pilsētvidē. Taču tā vietā, lai koncentrētos uz inovācijām un kvalitāti, Latvijā vides reklāmas nozare joprojām nereti spiesta tērēt enerģiju, lai pielāgotos valsts noteiktajiem stingrajiem un ierobežojošajiem vides reklāmas noteikumiem, kas kavē nozares attīstību.
Valsts institūciju līmenī joprojām ir daudz populistisku lēmumu ar mērķi «aizliegt un samazināt», neiedziļinoties sekās, ko šie aizliegumi rada gan uzņēmējiem, gan vides reklāmas jomai, - tiek zaudētas darbavietas, nelietderīgi tērēti resursi, kas savukārt negatīvi ietekmē valsts ekonomiku.
Neizpratni raisa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas šoruden virzītie grozījumi, kas paredz aizliegt priekšvēlēšanu reklāmas izvietošanu pie baznīcām, slimnīcām, lidostām un daudzām citām publiskajām vietām tuvāk par 100 metriem. Tāpat karstas debates sabiedrībā raisās par tā sauktās neveselīgās pārtikas reklāmas ierobežojumiem, jo aizliegt ierēdņiem acīmredzot ir vieglāk nekā izglītot un atbalstīt veselīga uztura lietošanu.
Protams, netrūkst arī pozitīvu piemēru, piemēram, ieviestā e-saskaņošana būvvaldē, pieņemtie vides reklāmas nozarei svarīgie MK noteikumi Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu.
Lai šādu pozitīvu piemēru valsts pārvaldē būtu vairāk, VRA sadarbībā ar ministrijām un jaunizveidoto Mediju plānošanas padomi ir gatava turpināt darbu pie nozares sakārtošanas, kas labvēlīgi ietekmēs visu reklāmas nozari kopumā.
*VRA valdes priekšsēdētāja