Valodas izmaiņa atspoguļojas antropoloģiskā tipa maiņā: samazinās atmiņas apjoms, attiecīgi izmainās arī smadzeņu puslodes. Ja balkāri ledus četrdesmit nosaukumu un ņenci sniega trīsdesmit nosaukumu vietā lietos tikai vienu - vienkārši ledus un sniegs, tas, bez šaubām, atspoguļosies visos genotipa parametros.
Valoda ir ētera piektā stihija. Valoda - visa intelekta varenības un morāles tērauds - ir priekšteču garīgā klātbūtne, garīgā atmiņa, ko dažkārt politiskie spēki neitralizē. Tomēr atmiņas gaisma ieplūst saules stihijā, dzīvības harmonijā, dabas lielajā jaunradē. Gara pilnvērtīgos vārdos redzama Kosmosa un Logosa, morāles un valodas, vārda un cilvēka savstarpēja atkarība. Neglītie un dīvainie svešvārdi, saīsinājumi, abreviatūru veidojumi izsūc cilvēku enerģiju, veido liesa mistrojuma surogāta valodu.
Piemēram, lielceļu ietērpa asfaltā kā ārzemju frakā un uzreiz to nokristīja svešā, smagnējā un ausij netīkamā vārdā «šoseja».
Daudzkārt arī lielo burtu savirknējums senioriem rada jucekli. Šāds fakts: paziņa avīzē izlasīja rindiņas, ka LM amatpersonai milzu alga - šādas ziņas trūkumcietējiem patiesi izraisa derdzīgu smeldzi - un, tālāk nelasot, sašutusi bilda: «Lūk, kāpēc Labklājības ministrijai nav naudas nabagiem!» Nomierināju, ka šī ziņa patiesībā bija par Liepājas metalurgu, nevis pensionāru likumīgo aizbildni.
Bet 11. tramvaju rotā sauklis «Sveiks, saulainais ES!». Kas šeit ir ES? Ja tā ir Eiropas Savienība, tad uzrakstā ir rupja kļūda abu vārdu galotnēs. Veikalos ir mamutu atlaides, seksīgas cenas, izlejamais alus, bet tirgū augļu un dārzeņu nosaukumos bieži netiek ievērota latviešu valodas pareizrakstība. Manuprāt, administrācija ir atbildīga par ikvienu uzrakstu tās teritorijā.
Valodas noplicināšana ir acīm redzama. Es ierosinu kādai senioru kopai izveidot valodas bēdu muzeju, iesaistot faktu vākšanā visu sabiedrību, jo valsts valodas atbildīgo amatpersonu rūpes par literāru valodu visās jomās vispār nav jūtama.