Īsi sakot: tā kā jūsu pieminētais iespējamais darījums ir atlikts, man kā administratoram nekas cits neatliek, kā rīkot izsoli. Tuvojas ziema, objektā joprojām nav apkures, līdz ar to ir jāgādā, lai objekts maksimāli ātri iegūst jaunu saimnieku, - nevar riskēt turpināt ilgstošu saraksti, nodomu par ieguldījumiem izteikšanu utt. Izsole notiks 24. septembrī.
Lielai daļai sabiedrības ir svarīgi, lai Ķemeri paliktu, ja tā var teikt, mūsu pašu rokās, tāpēc arī ir zināmas simpātijas pret Jūrmalas domes ieceri. Jūs esat jurists, tomēr droši vien saprotat arī šādu emocionālu attieksmi?
Jā, bet man ir jārīkojas atbilstoši likumam, kas skaidri pasaka, ka manta ir jāpārdod par maksimāli augstāko cenu. Augstāko cenu var iegūt izsolē. Attiecīgi ir jābūt ļoti spēcīgiem argumentiem, lai ietu citu ceļu. Viens no šādiem argumentiem teorētiski var būt bažas, ka izsole ne ar ko nebeidzas. Un šādam iznākumam pretī ir Jūrmala, kas gatava pirkt objektu par konkrētu summu un tūlīt ķerties klāt pie objekta sakārtošanas. Respektīvi, arguments varētu būt iespēja ātri atrast kārtīgu saimnieku un neļaut objektam iet postā. Pat ja tas notiek bez izsoles. Otrs savtīgāks, ja tā var teikt, arguments ir tas, ka objekta uzturēšana kaut ko maksā - 5000-6000 latu ik mēnesi, un neviens jau to nemaksā, šī summa administratoram pašam jāsameklē, jāmaksā kaut pašam no savas kabatas. Bet nu labi... Vienkārši tas ir «stāsts» par to, ka es kā administrators neesmu ieinteresēts procesu vilcināt.
Pirmais arguments dažādu iemeslu dēļ nenotiek - Jūrmalai pašai nav resursu pirkumam. Attiecīgi - jārīko izsole.
Tomēr noprotams, ka citu interesentu tā īsti nav. Tā apgalvo gan Jūrmalas domes vadītājs Truksnis, gan izteiksmīgi klusē arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
Pirmkārt, nekas netraucē Jūrmalai pašai piedalīties izsolē. Ja dome to dara, tad ir vismaz viens dalībnieks un izsole, cerams, beidzas ar pozitīvu rezultātu.
Vienīgā nelaime, ka Jūrmalai tādas naudas nav.
Jā. Tas nozīmē, ka pašvaldībai jālūdz atbalsts valdībā. Kā tā to jau darīja.
Un te mēs nonākam pie argumentiem, kuru dēļ valdība šo atbalstu atteica. Kā jūs tos varētu komentēt?
Pirmais, cik saprotu, saistīts ar bažām, ka parādīsies jauni kreditori arābu investoru mantinieku personā. Līdz šim viņi maksātnespējas procesā uzvedās, teiksim tā, ļoti pasīvi, bet apmēram piektajā procesa mēnesī viņi ar savu advokātu starpniecību ir parādījušies. Viņi ir rakstveidā noformējuši savas bažas par to, ka cena, ko varētu saņemt no Jūrmalas pašvaldības, varētu arī nebūt tā augstākā.
Otrais saistīts ar Valsts kases prasību, lai Jūrmala pierāda, ka darījums formā, kādā pašvaldība bija to iecerējusi, būtu likumīgs. Šis arguments, manā skatījumā, nav īsti korekts - ja Valsts kasei ir šaubas, tai pašai vajadzētu šādu analīzi veikt, nevis prasīt to no pašvaldības.
Treškārt, tika uzstādīts nosacījums, ka visi objekti tiek atbrīvoti no apgrūtinājumiem. Mums ar Jūrmalu bija vienošanās - mēs atveram darījumu kontu, kad tur «iekrīt» Jūrmalas solītā nauda un es kā administrators varu būt drošs, tad es kopīgi ar nodrošinātajiem kreditoriem zemes grāmatā reģistrējam apgrūtinājumu noņemšanu. Un šāds modelis ir loģisks. Iedomājamies pretējo variantu: kreditori vispirms noņem apgrūtinājumus, bet tad Valsts kase kaut kādu iemeslu dēļ naudu Jūrmalai neaizdod, izvirzot vēl kādus nosacījumus vai tamlīdzīgi. Rezultātā kreditori zaudētu savu nodrošinātā kreditora statusu. Skaidrs, ka šādam modelim viņi nepiekrīt. Respektīvi, šāds nosacījums no valsts puses visu procesu, var teikt, paralizē.
Ceturtkārt, Valsts kase vēlas zināt, ko pašvaldība darīs tālāk ar Ķemeru kompleksu. Par šo jautājumu loku es objektīvi neko nevaru teikt, jo tie neietilpst manā pienākumu lokā.
Ja mums ir datums - 24. septembris -, vai pietiks laika, lai tiktu ar šiem nosacījumiem skaidrībā un Jūrmala varētu piedalīties izsolē?
Tas ir atkarīgs no tā, cik operatīvi Valsts kase rīkojas. No kreditoru sapulces, kas lēma par īpašuma pārdošanu Jūrmalai, un īpašās padomes sēdei, kas lēma par atbalsta sniegšanu vai nesniegšanu Jūrmalai, pagāja mēnesis. Ja tagad atkal būs jāgaida mēnesis, lai valsts no savas puses saprastu, kādi nosacījumi izpildīti, no kādiem tomēr var atteiksies, nu, tad... izsoles diena būs klāt. Jāsaprot arī tas - jo ilgāk šāda mīņāšanās uz vietas notiek, jo grūtāk man kā administratoram vai, ja vēlaties, šīs zemes patriotam. Proti, man var pārmest, ka pusgada laikā varēja sarīkot izsoli, iespējams, objektu pārdot, nevis gaidīt, vai Jūrmalas pašvaldība un valsts spēs galu galā vienoties.