Bez jauna līguma
Kopenhāgenas sanāksmes mērķis bija izstrādāt jaunu līgumu, ar ko pēc 2012.gada aizstāt Kioto protokolu. Tas nepieciešams, lai ierobežotu globālo sasilšanu un nelabvēlīgās klimata pārmaiņas. Sarunas par līguma tekstu turpinājušās jau mēnešiem ilgi, taču nesaskaņas starp dažādām valstu grupām izrādījās pārāk lielas. Kopenhāgenas sanāksmes dalībniekiem nācās pēdējā brīdī mēģināt vienoties par vismaz kaut kādu kompromisa deklarāciju, atliekot līguma izstrādāšanu uz vēlāku laiku. Sanāksmes laikā vēl izskanēja priekšlikums, ka jaunā līguma sagatavošanu vajadzētu pabeigt līdz 2010.gada decembrim, bet piektdien vakarā no Kopenhāgenas vienošanās projekta bija pazudis pat šis termiņš, ziņo Reuters.
Lielākais šķērslis konkrētu lēmumu pieņemšanai bija nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas ir lielākās pasaules klimata piesārņotājas. Abas lielvalstis kopā ir atbildīgas par 40% atmosfēras piesārņojuma, kas pastiprina siltumnīcas efektu un veicina globālo sasilšanu. ASV un Ķīna nevēlas piekrist būtiskiem ierobežojumiem, jo raizējas, ka tas apgrūtinātu ekonomikas attīstību.
«Pasaules lielvalstis Ķīna un ASV nav spējīgas vienoties, tādēļ visas pārējās valstis ir spiestas gaidīt, ar ko beigsies to sarunas,» Dienai stāstīja Latvijas premjera ārlietu padomniece Solveiga Silkalna. Eiropas Savienības valstis izstrādājušas vienotu nostāju, bet nav spējušas panākt piekāpšanos no ASV un Ķīnas. Piemēram, ķīnieši ir skeptiski noskaņoti pret starptautisko kaitīgo gāzu emisijas kontroli, jo šāda kontrole ierobežotu Ķīnas suverenitāti.
Tukša retorika
Nabadzīgās valstis žēlojas, ka sanāksmes laikā tās atstumtas no lēmumu pieņemšanas procesa. Bagātās valstis gan sola jaunattīstības valstīm līdz 100 miljardiem dolāru gadā, lai palīdzētu piemēroties klimata pārmaiņām, taču citos jautājumos nabadzīgo valstu argumenti nav ņemti vērā. Piemēram, bagāto valstu piedāvātais dokumenta projekts paredzēja, ka pasaules gaisa temperatūra nedrīkst palielināties vairāk kā par diviem grādiem, salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu. Trūcīgās valstis uzskata, ka pieaugums nedrīkst pārsniegt 1,5 grādus pēc Celsija, citādi dažas salu valstiņas varētu applūst, pazūdot no kartes. Zinātnieki brīdina, ka globālā sasilšana izraisīs jūras līmeņa paaugstināšanos un daudzu piekrastes teritoriju applūšanu.
«Neierobežotas klimata pārmaiņas radītu nepieņemamu risku mūsu drošībai, ekonomikai un mūsu planētai,» Kopenhāgenas sanāksmē pavēstīja ASV prezidents Baraks Obama. Vides aizstāvji viņu apsūdzēja tukšā retorikā, jo ASV neplāno būtiski samazināt kaitīgo gāzu emisiju. ASV piedāvātais samazinājums ir tikai 3-4%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni. ES valstis piedāvā samazinājumu vismaz par 20%.