Es dzīvoju medus mājā
Ar laikapstākļiem šajā vakarā ir paveicies - debesis ir skaidras, nelīst un nesnieg. Reizēm sniegputeņos māju numuri gandrīz nemaz neesot saredzami un nākas vadāt līdzi sniega lāpstu, ja nu gadītos iestrēgt kādā no mazajām ieliņām, skaidro D. Krūmiņa. «Redz kur tipisks Bolderājas ieliņas nosaukums,» viņa ironiski piebilst, braucot garām zīmei «Nikns suns».
Viena no ierastākajām problēmām, ar kurām pārbaudēs saskaras VPD darbinieki, esot grūtības atrast savu klientu dzīvesvietas. «Varbūt par to arī uzrakstiet,» nosaka D. Krūmiņa un noskaita pantiņu: «Es dzīvoju medus ielā, medus mājā, un numurs man ir nolaizīts.» Par to, ka viņa nepārspīlē, iznāk pārliecināties, jau meklējot pirmo klientu, kurš dzīvo kādas Bolderājas ieliņas pirmajā namā. Izrādās, šajā ieliņā ir veseli trīs nami ar numuru 1 un vēl viens ar 1a. «Uz nākamā stūra pa labo roku ir zaļa māja, arī pirmais numurs, bet tā nav tā. Aiz tās, nevis pa asfaltu, bet taisni cauri krūmiem pa labo roku pagalmā būs trīsstāvu mūra ēka. Meklējiet viņu tur,» skaidro kāds vietējais, kuram pēc neilgas maldīšanās prasām padomu.
Pēc tam ēku atrast vairs nav problēmu. Inspektores klauvē pie durvīm, iedod klientam parakstīt dokumentu, aprunājas, kā viņam klājas, un varam doties tālāk. Pārbaužu galvenais mērķis ir noskaidrot, vai cilvēki, kuriem to par pienākumu uzlikusi tiesa, nakts laikā atrodas mājās. Par VPD klientiem var kļūt cilvēki, kas izdarījuši visdažādākos noziegumus, sākot no braukšanas bez tiesībām un beidzot ar slepkavībām. Nakts pārbaudēs gan parasti apmeklēt iznāk pēdējos - cilvēkus, kuri izdarījuši smagākus noziegumus, bet no cietuma atbrīvoti pirms termiņa.
Ne tikai kūkas
Nākamais klients, pie kura dodamies, esot regulāri apzadzis savu māti un pārdevis viņas mantas. Tagad vīrietis inspektorēm sūkstās, ka nekur nevarot atrast darbu, jo visur vajagot blatu. «Mēs reizēm palīdzam ar darbu, aprunājamies, lai noskaidrotu, ko klients grib darīt, meklējam sludinājumus, bet viss jau atkarīgs no tā, ko cilvēks pats ir gatavs darīt,» skaidro D. Krūmiņa.
Viņš šķiet neapmierināts ar sava naktsmiera traucējumu, bet inspektores atceras, ka citi klienti viņas sagaidījuši arī ar kūkām un šampanieti - ciemiņi taču brauc! - un pēc tam bijuši neizpratnē, kad viņas no labumiem atteikušās. Taču ne vienmēr viss ir tik skaisti. «Jābūt ieslēgtai «trešajai acij», nedrīkst tomēr aizmirst, kas ir mūsu klienti,» atklāj D. Krūmiņa.
Pēc Bolderājas dodamies uz citu Pārdaugavas mikrorajonu, kur apmeklējam kādu vīrieti, kurš pirms termiņa atbrīvots no cietumsoda izciešanas par slepkavību. Viņš steidzīgi attaisa durvis un runājas ar inspektorēm vienās apakšbiksēs. «Ar tiem, kas ir bijuši cietumā, strādāt ir vieglāk, viņi labāk apzinās, kas notiks, ja nedarīs, ko vajag,» stāsta D. Krūmiņa, kura dienestā strādā jau kopš tā izveidošanas 2004. gadā.
Tumsa un kapa klusums
Pēdējais šī vakara klients - kāda jaunā māmiņa, kura pirms termiņa atbrīvota no cietumsoda par zādzību, - dzīvo nomaļā, noplukušā ēkā. Kāpņu telpā valda piķa melna tumsa, bet durvis veras ar griezīgu čīkstu. Rodas sajūta, ka esam iekļuvuši Holivudas šausmu filmā, kuru vēl vairāk pastiprina tas, ka vietās, kur lukturīša mestais gaismas kūlis pieskaras sienām, redzams, ka tās noplukušas un izraibinātas ar nenosakāmas izcelsmes traipiem. Nelabo smaku, kas vēdī pretī, papildina svaigu asins pilienu sliedīte, kas līkloču līnijā stiepjas pāri kāpņu telpas grīdai un vietām parādās arī uz sienām. Ir jau viens naktī, un pamodinātā kliente, jautāta, kas te ticis «sagriezts», vien atbild: «Oi, nezinu, man neinteresē nekas, kas te notiek.»
Vēlāk inspektores stāsta, ka gluži neaizsargātas apgaitās doties nemēdz, jo gadās arī neomulīgi brīži, piemēram, no kāpņu telpas viņām pretī iznācis vīrietis ar sitienam paceltu armatūras stieni rokās.
Uz jautājumu, kādēļ viņam tas, vīrietis atbildējis: «No klaiņojošiem suņiem atkauties!» Citreiz nācies spraukties cauri septiņu «uzvilktu» jauniešu bariņam, kuru kautiņu tikko izšķīrusi policija. VPD darbiniekiem gan esot arī piemaksa pie algas par bīstamību, bet tā esot visai simboliska - viens procents. Vidējā alga ir no 220 līdz 300 latiem uz rokas.
Mūsu ierašanās iztraucējusi arī metāla zagļus, kuri līdz tam sparīgi darbojušies blakus pagalmā. Šķiet, izdzirdējuši balsis un pamanījuši lukturīša gaismu, viņi steidzīgi nozūd, un apkārtnē iestājas kapa klusums.