Tas pieliktu punktu centriski labējās Pilsoniskās platformas (PO) astoņus gadus ilgajai valdīšanas ērai, kuras beigu sākumu iezīmēja līdzšinējā liberālā prezidenta Broņislava Komorovska negaidītais zaudējums konservatīvajam A. Dudam pavasarī notikušajās prezidenta vēlēšanās.
A. Dudas solījumi izvērst uzstājīgāku ārpolitiku, kas var izraisīt konfrontāciju ar sabiedrotajiem, piemēram, Vāciju, un viņa vēsās attiecības ar ES Padomes prezidentu, ilggadējo Polijas premjerministru Donaldu Tusku likušas politikas apskatniekiem Polijā un ārvalstīs izteikt prognozes, ka Varšavas un Briseles attiecības var kļūt sarežģītākas.
Kačiņska sekotājs
A. Duda ir 2010. gadā aviokatastrofā bojā gājušā Polijas prezidenta Leha Kačiņska ideoloģiskais mantinieks. Laikā, kad L. Kačiņskis un viņa dvīņubrālis Jaroslavs ieņēma prezidenta un premjera amatu, pieminēt Polijas vārdu Briseles varas gaiteņos nebija populāri, jo Varšava ar savu nereti ietiepīgo nostāju dažādos jautājumos regulāri nonāca domstarpībās ar ES līderiem.
Brāļi Kačiņski izjuta īpašu nepatiku pret kaimiņvalsti Vāciju, ko viņi turēja aizdomās par plāniem atgūt teritorijas, kas pēc Otrā pasaules kara nonāca Polijas pārvaldībā, un tās kancleri Angelu Merkeli, kuru viņi apsūdzēja sadarbībā ar sociālistiskās Austrumvācijas bēdīgi slaveno slepenpoliciju Stasi.
B. Komorovska un D. Tuska valdīšanas laikā Polija uzlaboja attiecības ar ES un Vāciju. Pēckrīzes gados, kad ES ietekmīgāko dalībvalstu - Vācijas un Francijas - attiecības iedragāja Berlīnes un Parīzes ķildas par ES ekonomisko un politisko nākotni, Vācija satuvinājās ar Poliju, kuras līderi atbalstīja vāciešu ieceri par dziļāku Eiropas integrāciju. Polijas nozīmības pieaugumu savienībā apliecināja D. Tuska ievēlēšana ietekmīgajā ES Padomes prezidenta amatā pērn.
Aptaujas liecina, ka 25. oktobrī paredzētajās Polijas parlamenta vēlēšanās komfortablu uzvaru iegūs PiS, tādēļ liberāļu un centristu aprindās bažījas, ka konservatīvie pēc atgriešanās pie varas varētu radīt kaitējumu Polijas - Vācijas attiecībām un iedragāt līdzšinējās valdības iekaroto uzticību Eiropā, raksta respektablais izdevums The Economist.
Šīs bažas nav nepamatotas. A. Dudas ārpolitikas padomnieks Kšištofs Ščerskis nesen intervijā poļu laikrakstam Rzeczpospolita izvirzīja vairākus nosacījumus, kas Vācijai jāievēro, lai saglabātu labas attiecības ar Varšavu, piemēram, jāļauj Polijai piedalīties sarunās par mieru Ukrainā un jāatkāpjas no pretestības pastāvīgai NATO klātbūtnei Polijā.
Jābūt uzstājīgākiem
Savā inaugurācijas runā 6. augustā A. Duda paziņoja, ka vēlas, lai Polija būtu «redzamāka un aktīvāka» uz starptautiskās skatuves, bet piebilda, ka valsts ārpolitikas kurss nepiedzīvos revolūciju.
Viņš ir apņēmies nostiprināt Polijas militārās spējas, bet vienlaikus vēlas panākt, ka NATO sabiedrotie iegulda vairāk Polijas un citu Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu aizsardzībā pret iespējamu Krievijas militāro agresiju, izveidojot tur alianses militārās bāzes, kurās pastāvīgi uzturētos karavīri arī no citām NATO dalībvalstīm.
Viņaprāt, Polijai aktīvi jāstrādā pie lielākas vienotības ES, bet arī uzskata, ka Varšavai ar «lielāku uzstājību jāizklāsta savi mērķi un vajadzības, lai tie būtu skaidri partneriem ES», vēsta AP.
Nepamanīts nepalika fakts, ka A. Dudas inaugurācijas ceremonijā nepiedalījās ES ietekmīgākā amatpersona D. Tusks. Polijas ekspremjera pārstāvji paziņoja, ka viņš neesot saņēmis personīgu ielūgumu ierasties.
Polijas prezidenta birojs informēja, ka kopš A. Dudas ievēlēšanas maijā ES Padomes prezidents neesot atradis laiku ar viņu sazināties, turklāt bijis vienīgais Eiropas līderis, kurš jaunievēlētajam prezidentam neesot nosūtījis oficiālu apsveikumu. Portāla Politico.eu žurnālists Raiens Hīts domā, ka Polijas prezidenta un ES Padomes prezidenta abpusējā nepatika var rezultēties A. Dudas mēģinājumos likt šķēršļus D. Tuska vēlmei tikt pārapstiprinātam uz vēl vienu divarpus gadu termiņu 2017. gadā.