«Vārds «kanons» manā izpratnē ir strīdīgs, jo tas savā ziņā ir ļoti stīvs un negrozāms vārds, bet tas jau netraucē to interpretēt arī mūsdienu versijā, netraucē interpretēt to meistaru darbus, kuri tā vai šā ietekmē mūsu glezniecības skolu,» tā par Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) skatāmo izstādi Kanona mantojums saka LMA rektors profesors Jānis Andris Osis. Viņš atgādina - kanoni iedarbojas uz mūsu vizuālo kultūru, domāšanu neatkarīgi no tā, vai par tiem piedomājam, jo ikviena mākslinieka radošā ikdiena saistīta ar mākslas dižgaru ieguldījumu kultūrā un tā izpēti.
Runājot par Latvijas kultūras kanonu mākslā, tas izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo visu laiku nozīmīgākos nācijas sasniegumus kultūrā. Izceļot šo mantojumu, LMA pasniedzēji mākslinieki Andris Vītoliņš, Kristians Brekte, Kristaps Zariņš, Aleksejs Naumovs, Jānis Andris Osis, Aigars Bikše un Gļebs Panteļejevs, strādājot kopā ar savu nodaļu studentiem, izstādi veidojuši kā laikmetīgu cieņas apliecinājumu Latvijas mākslas vērtību kanonā iekļautajiem māksliniekiem Jāzepam Grosvaldam, Kārlim Padegam, Jēkabam Kazākam, Vilhelmam Purvītim, Teodoram Zaļkalnam, Kārlim Zālem, kā arī viņu radītajiem kultūrvēsturiski nozīmīgākajiem darbiem. Mūsdienīgās klasiķu darbu interpretācijas, eksponētas līdzās oriģinālo šedevru reprodukcijām, aplūkojamas LMA aulā līdz pat 7. februārim.
«Ekspozīcija balstās gan uz jauno pedagogu, gan arī studentu izpratni par to, kā viņi ierauga, izprot kultūras vērtības saknes, interpretē vērtības pat ar mūsdienu radikālākajiem izteiksmes līdzekļiem, piedāvājot savu redzējumu. Tas ir jaunrades process, jo katrs mākslinieks rada savu darbu, neskatoties uz to, cik daudz viņš ir smēlies no iepriekšējiem kultūras slāņiem. Katram jau jārada savs laikmets un individuālā māksla,» stāsta profesors.
J. A. Osis izstādē piedāvā aplūkot arī savu darbu ar nosaukumu Lokatiesi, mežu gali, kas veidots pēc Vilhema Purvīša kanoniem. «Purvītis ir akadēmijas dibinātājs, un, protams, katram latvietim ir priekšstats par viņa veidoto Latvijas ainavu. Piedāvāju savu redzējumu,» viņš saka.
Jautāts, kādi ir mūsdienu mākslas kanoni, profesors skaidro, ka mūsdienu kanona kritēriji mēdz būt mainīgi, līdz ar to kanonus, kas izturējuši laika pārbaudi, ir vieglāk definēt nekā tos, kas ir mūsdienās. «Tos ir gandrīz neiespējami noteikt, un diez vai arī vajag,» nosaka mākslinieks.