Viena kW sistēmas Latvijas klimatiskos apstākļos saražo aptuveni 800-900 kWh gadā, liecina Saules enerģijas asociācijas dati. Standarta atbalsta mehānisms alternatīvajai enerģijai visā pasaulē ir paaugstināts tarifs, un, ja iekārtas tiek sabūvētas par daudz, tarifu samazina, stāsta Ģ. Karpovičs. Latvijā atbalsts tagad tiek solīts ar KPFI palīdzību, taču tie, kas piedalās konkursā un saņem 50% no nepieciešamajām izmaksām, piecus gadus nedrīkst saražoto enerģiju pārdot Latvenergo. Ja uzstādīta tik liela sistēma kā Ģ. Karpovičam (14 paneļu kopumā gadā saražo ap 2500-2800 kWh elektroenerģijas), rodas jautājums, kur šo enerģiju likt, jo viena mājsaimniecība vasaras periodā saulainā dienā visu saražoto nevar notērēt. «Man elektrība pienāk, pārdot es to nevaru. Ja es esmu labi nodrošināts cilvēks, man ir baseins, varbūt kondicionētāji, kas patērē dienas slodzi. Protams, var uzkrāt akumulatoros un patērēt vakarā un naktī, bet tie izmaksā tikpat, cik šī iekārta,» stāsta Ģ. Karpovičs. Tādēļ pašreiz saules paneļus ir izdevīgi uzstādīt tad, ja aprēķini liecina, ka elektroenerģijas slodze vasarā dienas laikā būs lielāka par paneļu maksimālo jaudu. Toties pagaidām vēl nepieņemtais likums par atjaunojamajiem energoresursiem paredz, ka mazās saimniecības ar iekārtu jaudu līdz 50 kW var veikt savstarpējos norēķinus ar Latvenergo - saules paneļu saražotais elektrības daudzums tiek atskaitīts no mājsaimniecības patērētā elektrības daudzuma. Šo risinājumu uzņēmējs sauc par veiksmīgu, un, ja arī VARAM atbalstītie projekti varētu pārdot elektroenerģiju Latvenergo, iekārta atmaksātos 12-14 gados. Saules enerģijas asociācija aprēķinājusi, ka kilovatstunda no saules pašlaik maksā 12 santīmu (ieskaitot 22% PVN). Ir ņemta vērā cenu struktūra mājsaimniecības lieluma sistēmām. Tiesa, šāds tarifs aprēķināts, ņemot vērā paneļu darbības mūžu - 30 gadus. Jārēķinās arī, ka ziemā iekārtas jauda ir ļoti niecīga. Saules paneļus izdevīgi likt attālās vietās, kur šobrīd nav pieslēgta elektrība, jo Latvenergo pieslēgums var izrādīties dārgāks nekā saules paneļu sistēmas uzstādīšana, bet drošības pēc tad jāiegādājas arī strāvas ģenerators.
Kopā ar akumulatoriem sistēma izmaksājusi ap 23 000 eiro, bet šai iekārtai uzstādītas dažādas ekstras (piemēram, sensori), bez kuriem var arī iztikt. Tikai paneļi bez akumulatoriem varētu mājsaimniecībai izmaksāt ap Ls 2500-3000 par viena kW jaudas iekārtu, lēš Ģ. Karpovičs.