Dienas aptaujātie stomatoloģijas nozares speciālisti lielu pārsteigumu par eksperimenta rezultātiem neizrādīja, jo katrā zobārstniecībā izmantotā diagnostikas metode atšķiras. Pirmā konsultācija notika Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūtā, kur diagnozi nosaka klīniski, proti, ārste, izmantojot vien dažus palīginstrumentus, attiecīgu apgaismojumu un pašas acis, atklāja vienu caurumu, kuru piedāvāja uzreiz arī salabot. Otrā konsultācijas vieta ir zobārstniecības prakse Velk un ārstē, tur kā diagnostikas metodi ārsts izmanto lāzeriekārtu un dažu minūšu laikā konstatē trīs caurumus divos zobos. Trešajā praksē, kas atrodas medicīnas centrā ARS, līdzīgi kā pirmajā, sākotnēji zobārste diagnozi noteica vien klīniski, tomēr diagnozes apstiprināšanai pacienti vēl nosūtīja uz rentgenu, kurā neatklāja nevienu caurumu.
«Klīniskā izmeklēšana ir vislētākais diagnostikas veids un tiek izmantots kā pamatmetode daudzus gadu simteņus,» skaidro RSU docente Sandra Bērziņa. Kā vienīgo iespējamo šīs metodes trūkumu viņa norāda zobārsta pieredzi un zināšanas. Tāpēc šo metodi esot ieteicams apvienot ar rentgenoloģisko izmeklēšanu, kas ir ļoti precīza. Kā Dienai paskaidroja RSU Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centra direktors Andis Paeglītis, rentgena aparātam ir jābūt pieejamam ikvienā zobārstniecībā. Tomēr tā izmantošana diagnostikā neesot obligāta, proti, zobārsts pats pieņem lēmumu, vai to izmantot vai ne. Tāpēc neesot pareizi apgalvot, ka kāda no izmantotajām metodēm nav bijusi pareiza, vien metodes ir bijušas dažādas.
Arī lāzera izmantošana diagnostikā ir atļauta, tomēr, kā atzīst aptaujātie praktiķi, tā nav viena no iecienītākajām metodēm zobārstniecībā Latvijā. «Šī metode parāda jebkuru demineralizētu virsmu, bet neparāda, cik dziļš ir bojājums,» komentāru sniedz docente S. Bērziņa. Viņa paskaidro, ka ar lāzeru noteiktais bojājums var būt izveidojies vien emaljā un pastāv iespēja, ka zoba virsma, to attiecīgi kopjot, atjaunojas (remineralizējas) un plombēšana var izpalikt. Arī Latvijas Zobārstu asociācijas (LZA) viceprezidente Anda Brinkmane ir līdzīgās domās. «Tā [lāzerdiagnostika] nav pamatmetode. Ja tā būtu, tad gan Amerika, gan Vācija tik strādātu ar to,» viņa skaidri nosaka.
Eksperimenta gaitā noskaidrojās, ka ne visi zobārsti brīdina pacientus par iespējamajām negatīvajām sekām, kas var rasties pēc zobu balināšanas. A. Brinkmane uzskata, ka tas neesot pareizi, jo, lai arī zobu balināšana ir katra pacienta individuālā lieta, zobārstam būtu jābrīdina par iespējamiem par un pret.
Novērtējot kopējo situāciju, A. Brinkmane norāda - lai arī pacientei tika konstatētas trīs diagnozes, pārkāpumus nevienā gadījumā nevarētu konstatēt, jo visas izmantotās diagnostikas metodes ir atzītas un likumīgas. Viņa arī norāda, ka LZA līdz šim nav saņēmusi nevienu līdzīgu sūdzību.
Arī sūdzību skaits par zobārstniecības nozari Latvijā nav liels. Pēc Veselības inspekcijas Dienai sniegtajiem datiem, šogad deviņos mēnešos no kopā iesniegtajām 910 sūdzībām par zobārstniecību un zobu protezēšanu saņemti vien 27 iesniegumi, no kuriem tikai deviņi atzīti par pamatotiem. Biežākās sūdzības esot par zobu protezēšanu.