Reformu partija (RP) šajā jautājumā norobežojas no atbildības un uzticas premjera V. Dombrovska izvēlei, kuru akceptē, sacīja RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters. «Nacionālā apvienība uzskatīja savu patiesību par vienīgo iespējamo. Ja ir jāsalīdzina viena šīs partijas vēlme ar budžetu, tad budžetu mēs uzskatām par būtiskāku,» teica premjers, pamatojot savu piekāpšanos un atbalstu kompromisam, kuru partneriem piedāvāja NA. Tas paredz Imigrācijas likumā noteikt ikgadējo kvotu līdz 700 darījumiem par nekustamajiem īpašumiem, kurus ārvalstnieki iegādājušies par summu līdz 150 000 eiro, un vēl 100 darījumiem par īpašumiem pusmiljona eiro vērtībā. Turpmākajos divos gados plānots samazināt šo skaitu par 175 darījumiem, pēc tam situāciju vēlreiz izvērtējot. Papildus uzturēšanās atļauju saņemšanai būs vēl jāiemaksā 25 000 eiro ekonomiskās attīstības fondā. No tā Reformu partija piedāvā paredzēt līdzekļus gan mazā un vidējā uzņēmēja atbalstam, gan jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei. Partiju vienošanos paredzēts ceturtdien nostiprināt ārkārtas koalīcijas sēdes protokolā.
V. Dombrovskis trešdien tikās arī ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), kuru uzaicināja uz sarunām pateicībā par atbalstu budžeta nodošanai komisijām, par ko savukārt nebalsoja NA. Ar ZZS neesot runāts par atbalstu valdībai vai pat iekļaušanos tajā, jo koalīcija turpina strādāt esošajā sastāvā. Taču sarunas ar ZZS notiks arī turpmāk. Iespējams, premjers vēlas nodrošināties ar sabiedrotajiem gadījumā, ja NA pēc laika izvirza vēl kādu prasību, kuru izpildīt būs vēl grūtāk. R. Dzintars sacīja, ka frakcija iesniegs priekšlikumus uz budžeta izskatīšanu 2. lasījumā, taču tie nevarētu būt tādi, par kuriem partneri nespētu vienoties. NA vēlas, lai grozījumi Imigrācijas likumā būtu pieņemti līdz budžeta pieņemšanai galīgajā lasījumā 6. novembrī, kas ir iespējams, tos izskatot kā steidzamus. Ja tas tiks izdarīts, NA balsos gan par budžetu, gan nosauks kultūras ministra kandidātu no amata aizgājušās Žanetas Jaunzemes-Grendes vietā, jo tad tā jau būšot zīme, ka šī valdība var strādāt līdz vēlēšanām, apstiprināja R. Dzintars.
Uz vaicāto, vai premjeram ir pārliecība, ka ar šo vienošanos nesaskaņas koalīcijā ir beigušās, V. Dombrovskis atbildēja, ka vismaz no partiju pārstāvju līdz šim teiktā izriet, ka tā tam vajadzētu būt. Viņš gan atzina, ka NA rīcība pasliktināja esošās koalīcijas izredzes nākamajās Saeimas vēlēšanās. R. Dzintars savukārt domā, ka šīs pozīcijas pasliktināja iedzīvotāju interešu ignorēšana. Viņš nedēļas sākumā pieļāva, ka NA varētu pat atstāt valdību, ja partijām neizdosies vienoties. Taču tagad nekas vairs neliecina, ka NA apsvērtu šādu iespēju, ko var saistīt ar vairākiem faktoriem, tajā skaitā ar Reformu partijas atkāpšanos no abu politisko spēku norunas, ka turpmāk tās valdībā strādā vai nu abas kopā, vai neviena. Tādā gadījumā ZZS atbalsts vairs neglābtu Vienotību.
ZZS tomēr kaut ko ir ieguvusi no nesaskaņām koalīcijā. Premjers noskaņots arī turpmāk koordinēt savu darbību ar ZZS, kā arī apsolīja atjaunot sarunas ar Latvijas Pašvaldību savienību. «Skaidrs, ka vienošanās ar pašvaldībām ir visu pušu interesēs,» sacīja V. Dombrovskis. Viena no ZZS prasībām ir palielināt pašvaldību daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem līdz 82%, taču tas neesot ultimāts - tiklab varot runāt par kādu citu pozīciju, piemēram, finansējumu ceļiem. Nav izslēgts, ka valsts budžeta projektu, kuru 1. lasījumā izskatīs 17. oktobrī, atbalstīs arī ZZS.