Pirmajā nedēļā pēc vienotās Baltijas biržas izveides lielāko laika daļu - 90% no visām stundām - elektroenerģijas cenas visās Baltijas valstīs bija līdzīgas. 10% no visām stundām elektroenerģijas cenas atšķīrās starp Igauniju un Latviju, to noteica pārvades līniju jaudas ierobežojums starp abām valstīm un lielas elektroenerģijas tranzīta plūsmas no Baltijas ziemeļu reģiona uz dienvidu daļu.
Elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā kopš vienotās Baltijas biržas izveidošanas ikkatru stundu vērtējamas kā vienādas, jo starp abām valstīm ir pietiekami liela pārvades līniju jauda, lai nodrošinātu nepieciešamo elektroenerģijas tranzītu.
Jāuzsver, ka pirms vienotās Baltijas biržas elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā faktiski nekad nebija vienādas, jo savstarpēji nesavienotajos Baltijas valstu tirgos bija ierobežots apgrozījums un tirgus cenas tika noteiktas atsevišķi. Tagad - kopš 3. jūnija - vienotā Baltijas birža nodrošina, ka elektroenerģijas tirdzniecības darījumi no visām Baltijas valstīm piedalās vienotās izsolēs un pārvades līniju jaudas izmantošanu centralizēti nosaka elektroenerģijas birža Nord Pool Spot.
Tādā veidā panākta efektīvāka starpvalstu pārvades līniju izmantošana, kas savukārt nodrošina cenu satuvināšanos starp Baltijas valstīm. Biržas cenu veidošanās Baltijā kļuvusi saprotamāka un caurskatāmāka.
Tādējādi apstiprinājušās prognozes, ka biržas darbība nodrošinās augstāku konkurenci Baltijas reģionā, jo šāds tirgus modelis paredz centralizētas elektrības izsoles katru dienu, turklāt visa reģiona ražotāji pakļauti asai cenu konkurencei, jo ražotāju piedāvājumi tiek burtiski sarindoti pēc to dārdzības un izvēlēti vislētākie.
Tādējādi elektrības ražotājiem tiek nodrošināta augsta motivācija optimizēt izmaksas, lai varētu piedāvāt elektroenerģiju par zemāku cenu. Turklāt Baltijas reģiona ražotājiem biržā jākonkurē ar Skandināvijas elektroenerģijas ražotājiem, kas atsevišķos periodos mēdz piedāvāt elektroenerģiju pat par vairākas reizes zemākām cenām.
Līdz šim Nord Pool Spot regulāri bija problēmas ar adekvātu tirgus cenu publicēšanu Baltijas valstīs, jo visu triju Baltijas valstu elektroenerģijas vairumtirdzniecības tirgi darbojās izolēti, paaugstinot cenu svārstīgumu.
Jaunu konkurentu ienākšanu Baltijā līdz šim kavēja elektrības cenu regulēšana gala patērētājiem un nesaprotamais elektrības vairumtirdzniecības process.
Līdz ar vienotas Baltijas biržas izveidošanu un gaidāmā otrā starpsavienojuma izbūvi starp Igauniju un Somiju 2014. gada sākumā Baltijas tirgus būs pieejamāks skandināvu energouzņēmumiem, jo gan līdzīgi cenu noteicošie faktori, gan tirdzniecības modelis Baltijā kļuvis saprotamāks Skandināvijas energouzņēmumiem, kas šādā vidē darbojas jau daudzus gadus.
*A/s Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs