Taču viņš satiksmes problēmas Rīgā neuzskata par tik lielām, lai izvēlētos šādu sarežģītu risinājumu. «Drīzāk pret» noskaņoti arī domnieki un ierēdņi.
Cik tas maksās?
J.Nīmanis pēc izglītības nav inženieris, taču savulaik strādājis par darbu vadītāju gāzesvadu būvniecībā. Ideja par automaģistrāli virs dzelzceļa neesot špikota no ārzemēm, bet radusies, «sēžot korķos», un tuvākajā laikā viņš grasās to patentēt. J.Nīmanis izpētījis, ka gandrīz visur Rīgā sliežu ceļi ir pietiekami plati, lai izveidotu maģistrāli ar četrām joslām katrā braukšanas virzienā, pa kuru varētu pārvietoties ar ātrumu 70 km/h. Tur, kur nepieciešams, varētu veidot ar pilsētas ielām savienojošas estakādes, kas atšķirībā no krustojumiem ar luksoforiem neradītu sastrēgumus.
Amatpersonas ideju novērtē atzinīgi, taču tūlīt skaita argumentus pret. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadītājs Gvido Princis vēstulē J.Nīmanim uzsver, ka ieceri vajag apsvērt no kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas viedokļa un tās īstenošana prasa būtiskus labojumus Latvijas būvnormatīvos. «Tas ir mežonīgi dārgs projekts, lai arī no satiksmes viedokļa atbalstāms,» saka deputāts Olafs Pulks (JL). «Tas pēdējais jautājums - cik tas maksās? - ir pats svarīgākais no visiem,» uzskata domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (SC).
Latvijas dzelzceļa (LDz) pārstāvji, kas par J.Nīmaņa ideju uzzināja no Dienas, plašu komentāru sniegt nevarēja. Uzņēmuma attīstības direktors Māris Riekstiņš gan vēlreiz minēja, ka līdzīgas idejas nereti ir dzīvotspējīgas, tomēr to realizēšana ir ļoti dārga.
Tehniski paveicams
Tunelis zem Meža kapiem arī būs ļoti dārgs, bet to pašvaldība pašlaik apsver būvēt Ziemeļu koridora projekta ietvaros, pārmetumus neizprot J.Nīmanis. Viņš skaidro, ka daļu viņa projekta izmaksas var segt privātie uzņēmumi, kas būs ieinteresēti savā īpašumā iegūt visu, kas augstāks par trešo stāvu, - autostāvvietas, birojus, veikalus, dzīvokļus. «Bet, ja projekts neatbilst normatīviem, tad kāda problēma ir tos izmainīt?» viņš noteic.
J.Bidzāns, kurš projektējis vairākus svarīgus satiksmes objektus Rīgā, uzskata, ka tehniski projektu īstenot ir iespējams. Savulaik pat izskanējusi doma par tramvaja satiksmi virs dzelzceļa sliedēm. Ja pilsēta nolemj priekšlikumu izskatīt, tad tas jādara kontekstā ar dzelzceļa attīstību. «Zinu to saimniecību, kas iet gar sliedēm. Piemēram, šķērsojuma izbūves gadījumā ir grūti atrast vietu pat ceļa zīmes stabam. Tur ir pilns ar komunikācijām,» dažas no risināmajām problēmām ieskicē J.Bidzāns.