To Kalns pieņēmis kā īpašu izaicinājumu, godinot četras jubilejas: dzejniekam un operas libreta autoram Jānim Rainim - 150, komponistam Arvīdam Žilinskim - 110, Zelta zirga pirmizrādei mūsu Operā - 50 gadi. «Ideja man radās Antiņa lomas izpildītāja, izcilā tenora, pāragri mūžībā aizgājušā Jāņa Zābera dēļ. Esmu gandrīz viņa laikabiedrs, man bija laime piedzīvot viņa mākslinieciskās karjeras izaugsmi. Viņam šogad būtu 80, stāsta D. Kalns. Klausoties CD, kurā Zābers dzied gan Pučīni repertuāru, gan divas Antiņa ārijas, Kalnam melodiskums šķiet līdzīgs. Ne velti Zelta zirgs bija vispopulārākā latviešu opera un ir vairāk nekā 300 reižu rādīta uz LNO skatuves.
Antiņš pret mantu kultu
«Nezin kāpēc uzskata, ka tā ir pasaku opera. Arī bērnu opera tā nav, jo Raiņa teksti ir īsta gudrības grāmata,» Dainis Kalns atklāj, kāpēc jau divus gadus domājis par Zelta zirga iestudējumu. Tas taps diriģenta Atvara Lakstīgalas un režisora Gunta Gailīša vadībā, bet scenogrāfiju un tērpus veidos jaunie, talantīgie mākslinieki Reinis un Krista Dzudzilo. «Antiņš ir varonis. Tas, kuram nav bail. Tāds, kurš cēla mērķa dēļ gatavs pat ziedot dzīvību, neko pretī neprasot. Antiņš mums ir ļoti vajadzīgs, jo mantu kults tagad ir šausmīgs. Rainis parāda, ka alga novērš no mērķa,» norāda Dainis Kalns.
«Arī pats bieži vien jūtos kā Antiņš, jo ļoti ticu labajam un tam, ka ir nepieciešama arī pārdabiskā, transcendentālā dimensija,» atzīst Jānis Kurševs, kurš atveidos Antiņa lomu. «Man šķiet, ka labiem cilvēkiem šobrīd nav viegli. Pie manis šobrīd mitinās viens Baltais tēvs, kuram nav nekādu sociālo garantiju. Redzot, kā pensionāri un daudzi cilvēki laukos izdzīvo šajos laikos, saprotu, ka tieši viņi - ar pastalām, bet brīvajā Latvijā! -tagad cieš visvairāk. Tāpēc Latvijā ļoti svarīgs ir Antiņa tēls - nevis pamuļķis, bet cilvēkus un dabu mīlošs, gandrīz vai svētais. Tā ir iespēja atgādināt jauniešiem, ka cilvēks var tikt uz priekšu un iekarot virsotnes ne tikai ar viltību un izmanību, bet tieši ar sirsnību, labo,» uzsver J. Kurševs. Saulcerīti atveidos Jolanta Strikaite, pārējās lomās Jānis Apeinis, Andris Ludvigs, Kristīne Gailīte, Krišjānis Norvelis, Aira Rūrāne un citi latviešu operas spēki.
Beidzot arī Marina Rebeka
Pērnvasar, jūtot, ka cilvēkiem Latvijā diez ko neizsaka pat megazvaigznes Marselo Alvaresa vārds, Kalns grasījies opersvētkus vairs nerīkot. Otro elpu devusi nejauša sastapšanās ar mūsu leģendāro operdīvu Žermēnu Heini-Vāgneri. Apstādamās pie luksofora, viņa teikusi: «Dakter, tādu Karmenas izrādi, kāda bija jūsu pagājušajos Opermūzikas svētkos [ar Klementīnu Mergēnu titullomā], nebiju redzējusi visā mūžā!» Atceroties, kā pirmo Opersvētku koncertā 1993. gadā sapulcēti mūsu ārzemēs dziedošie mākslinieki, nolemts šogad sarīkot koncertu Mēs no Latvijas, ko diriģēs Andris Poga. Dziedās Rihards Mačanovskis, Krišjānis Norvelis, Romāns Polisadovs, Opermūzikas svētku atklājums spožais koloratūrsoprāns Dināra Rudāne, kurai pēc trešās oktāvas «la» J. Štrausa valsī Pavasara balsis publika uzgavilēja ar tikpat vētrainām ovācijām kā Marselo Alvaresam. «Nepamatoti biju aizmirsis par Andželu Gobu un basu Romānu Polisadovu, kurš, starp citu, dziedājis Milānas La Scala operā. Uzstāsies starptautiski atzītais soprāns Liene Kinča un tenors Andris Ludvigs. Bez šaubām, nevar iztikt bez vietējā siguldieša baritona Kalvja Kalniņa, kurš ļoti piesaista visas Latvijas publiku,» klāsta D. Kalns. Dziedās arī pareizticīgo koris Logos.
Lielais opersvētku notikums būs Grand galā koncerts, ko 2. augustā plkst. 18 diriģēs Vladimirs Kiradžijevs un kurā atgriezīsies operas megazvaigzne tenors Marselo Alvaress. «Uzsmaidīja liela laime, ka varēs piedalīties mūsu pasaules zvaigzne soprāns Marina Rebeka un arī viņas dzīvesbiedrs, lieliskais tenors Dmitro Popovs,» priecājas D. Kalns, ironiski piebilstot, ka tikai vēlētos, lai izcilā dziedātāja savā dzimtenē izrādītos populārāka nekā Kombuļu Inese. Dziedās arī publikas iemīļotais franču mecosoprāns Klementīne Mergēna. Svētki var notikt, tikai pateicoties Siguldas domes atbalstam, bet ar mecenātismu Latvijā gan esot greizi. Pašreizējie divi privātie atbalstītāji - BM Auto un Lnk Industries, nav saistīti ar latviešu vidi. «Tie laiki ir pagājuši, kad mums bija mecenāts - kokrūpnieks Augusts Dombrovskis,» saka D. Kalns.