Gatavāki nekā citās valstīs
Jaunākā statistika liecina, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju labprāt sāktu savu biznesu. Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma aģentūras TNS veiktajā pētījumā Flash Eurobarometer 354 iegūtajiem datiem, 49% aptaujāto atzinuši - ja būtu jāizvēlas, viņi labprātāk kļūtu par uzņēmējiem, nevis strādātu algotu darbu. Šis rādītājs ir krietni augstāks par vidējo noskaņojumu pārējās Eiropas valstīs, turklāt Latvijā tikai 45% no aptaujātajiem labprātāk izvēlētos strādāt algotu darbu - vidējais labprātīgo algotā darba darītāju līmenis Eiropā ir aptuveni 58%. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, potenciālo uzņēmēju skaits mūsu valstī nedaudz, bet stabili aug.
Interesanti, ka trešā daļa respondentu atklāj, ka tiešām plāno kādā brīdī sākt savu biznesu vai pat kādā savas dzīves posmā jau ir bijuši uzņēmēji. Šis rādītājs ir par trešdaļu lielāks nekā pārējā Eiropā.
Aizmirst par «forsmažoriem»
Hipotēku bankas Biznesa uzsācēju kreditēšanas daļas vadītājs Dainis Dembovskis stāsta, ka ļoti bieži biznesa sācēji tomēr pārvērtē savas spējas. Viņš uzskata, ka divi pārdrošākie pieņēmumi, uz kuriem jaunie uzņēmēji mēdz balstīt savu uzņēmējdarbību, ir saistīti ar produkcijas noietu un cenām. «Gandrīz visi jaunie uzņēmēji ir pārliecināti, ka paredzētās iestrādnes - teiksim, sadarbība ar izejvielu piegādātājiem, sarunas ar telpu iznomātājiem, potenciālajiem klientiem un tamlīdzīgi - tiks realizētas un nebūs nekādu «forsmažoru». Taču realitātē ļoti bieži notiek tā, ka sadarbības partneri pēkšņi pārdomā, pieprasa papildu nosacījumu izpildi, kurus iesācējs vēl nav gatavs uzņemties, un sadarbība pašā sākumā izjūk,» teic D.Dembovskis. Viņš uzskata, ka parasti pretendenti savos biznesa plānos analizē riskus, kas varētu rasties ilgstošas uzņēmuma darbības laikā, bet piemirst to, ka arī pašā sākumā var notikt kas tāds, kas viņus var pilnībā izsist no sliedēm.
Gaidas un bailes
Lielākā daļa iepriekšminētā pētījuma dalībnieku savu biznesu vēlētos sākt, jo tādā veidā cer nostiprināt savu finansiālo neatkarību un pašrealizēties. Trešdaļa biznesā meklētu brīvību izvēlēties, kad, cik daudz un kādā jomā strādās. Tikai katrs septītais aptaujātais par uzņēmējdarbību domā cerībā palielināt savus ieņēmumus. Desmitā daļa uzņēmējdarbību sāktu, ja redzētu kādu labu biznesa iespēju, kas ļautu nopelnīt, savukārt puse no visiem aptaujātajiem uzskata, ka sākt uzņēmējdarbību nebūtu nekas sarežģīts un šis process būtu itin vienkāršs.
Četri pieci no katriem desmit Latvijas iedzīvotājiem tomēr ir nopietni nobažījušies, ka viņu dibinātais uzņēmums varētu bankrotēt. Bažas tiek paustas arī par to, ka neveiksmes gadījumā šādā veidā varētu tikt zaudēts ģimenes nekustamais īpašums - dzīvoklis vai māja - un ievērojami pasliktināties ģimenes materiālais stāvoklis. Tikpat liels daudzums respondentu par risku, sākot biznesu, uzskata neregulārus ieņēmumus. Krietni mazāk respondentu - tikai katrs desmitais - ir pārliecināti, ka neveiksme biznesā varētu sagraut viņu pašcieņu.