Valsts un pašvaldības budžetā naftas tranzīta plūsmas kāpums nodrošinātu lielākus ieņēmumus no nodokļiem un nodevām, bet cilvēkiem - papildu darba vietas, saka eksperti. Domas dalās, vai iespējamais jaunais VN īpašnieks varētu atjaunot naftas plūsmu pa cauruļvadu.
Diena jau ziņoja par noslēgto nodomu protokolu starp vienpadsmit esošajiem holdingkompānijas akcionāriem, kuru vidū ir arī divi lielākie VN īpašnieki, par uzņēmuma pārdošanu austriešu baņķierim miljardierim Martīnam Šlafam. Neoficiāli, bet droši avoti Dienai sacīja, ka kompānija varētu tikt pārdota par 300-400 miljoniem eiro (210-281 miljonu latu). Austriešu baņķieris pēc holdingkompānijas savešanas kārtībā VN pēcāk pārdotu kādai no Krievijas naftas vai gāzes kompānijām. Kā iespējamie pircēji neoficiāli tika minēti Krievijas gāzes milzis Gazprom, naftas vadu monopolkompānija Transņeft un naftas kompānija Rusņeftj.
Krievijas kompānijas vienmēr bijušas ieinteresētas VN iegādē, taču agrāk šī interese bija krietni lielāka nekā tagad, atzīst nozares pārzinātāji. Naftas vads uz Ventspili Krievijai līdz un vairākus gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bija stratēģiski svarīgs, jo tas reģionā bija galvenais koridors, caur kurieni kaimiņvalsts nafta un tās produkti transportēti uz Rietumiem. Deviņdesmitajos gados Krievijas puse vēlējās kļūt par līdzīpašnieku naftas vada pārvaldītājā VN. Taču atsevišķi pašmāju akcionāri bija nemierā ar kaimiņvalsts piedāvātajiem nosacījumiem, Dienai par tā laika notikumiem klāstīja investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Toreiz par šiem notikumiem nozares speciālisti vēl mēdza jokot, ka VN «aktīviem ir zelta rociņa, bet resursam - sudraba», teica enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Dzīvē gan izrādījās citādi, jo Krievijas investori, saņemot noraidījumu kļūt par VN līdzīpašnieku, savas valsts teritorijā attīstīja alternatīvu jēlnaftas transportēšanas sistēmu uz Primorskas ostu. Rezultātā kopš 2003. gada jēlnafta pa cauruļvadu uz Ventspili netiek transportēta, tā tiek pārvadāta pa dzelzceļu.
Ventspils ostai salīdzinājumā ar konkurentēm Krievijā, pēc Ģ. Rungaiņa domām, ir divas būtiskas priekšrocības - tā ziemā neaizsalst un atrodas tuvāk naftas piegādes tirgiem Rietumos. Vieni uzskata, ka Krievijas lielās kompānijas tagad VN iegādē vairāk interesē terminālis, mazāk cauruļvads, ņemot vērā, ka Krievija attīstījusi alternatīvu Rietumu tirgiem domātās naftas transportēšanas sistēmu. Citi savukārt pauž viedokli, ka iespējamajiem investoriem abi objekti varētu būt vienlīdz interesanti. Pēc Ģ. Rungaiņa teiktā, pat, ja Krievija ir attīstījusi savus alternatīvus naftas pārvades koridorus, šī dabas resursa kaimiņvalstī pietiek, lai to transportētu arī pa vadu uz Ventspili. J. Ozoliņš pauž viedokli: tas, vai potenciālais investors atjaunos naftas plūsmu pa cauruļvadu, lielā mērā būs atkarīgs no tā, cik daudz naudas vajadzēs investēt vada savešanai darba kārtībā. Vajadzīgo investīciju apjomu varētu pateikt pēc vada tehniskās ekspertīzes. J. Ozoliņš lēš, ka investīciju apjomi varētu būt «briesmīgi lieli», savukārt Ģ. Rungainis min, ka «remontam vajadzētu, augstākais, vairākus miljonus latu, kas nav liela summa.». Pašā uzņēmumā Dienai otrdien vēl nevarēja pateikt, kādā stāvoklī ir cauruļvads un cik lielas investīcijas būtu nepieciešamas, lai pa vadu atkal varētu plūst jēlnafta.