Modelis izdevīgs
Vairāku pašvaldību vadītāji Dienai izteicās optimistiski, prognozējot budžeta pieaugumu un kā vienu no galvenajiem iemesliem minot izmaiņas pašvaldību izlīdzināšanas modelī, ko nākamgad ievieš ar pārejas periodu. Finanšu ministrija (FM) vairākkārt uzsvērusi, ka finanšu izlīdzināšanas aprēķins tiek veikts ar vienkāršu formulu, kurā visi rādītāji ir publiski pieejami, attiecīgi ikviena pašvaldība var prognozēt savus ieņēmumus. Pieaugumu plāno arī nodokļu ieņēmumos.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (Vienotība) vērtē, ka budžeta pieaugums nākamgad būs jūtams - nepilni 1,2 miljoni eiro. «Mums ir viens no mazākajiem iedzīvotāju skaita samazinājumiem Latvijā, izņemot Pierīgu,» norāda novada domes vadītājs. Tāpat pašvaldības budžetam par labu nāks lēmums nesamazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi no 23 uz 22%. Finanšu izlīdzināšanas jaunais modelis Cēsīm ir izdevīgs - beigu redakcijā pat vēl izdevīgāks, nekā tika prezentēts, saskaņojot ar pašvaldībām.
Ap 800 000 eiro kāpumu nākamā gada budžetā prognozē arī Kuldīgas pašvaldība, kuras vadītāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam) vērtē, ka katru gadu ir vērojams budžeta pieaugums, līdz ar to stabilitāte. Arī Kuldīgai par labu nāk pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa izmaiņas. Vaicāta, kādu ietekmi atstās minimālās algas celšana, I. Bērziņa norāda, ka šis kāpums nav tik liels, lai atstātu lielu ietekmi uz pašvaldības budžetu, tomēr tas nozīmē, ka izmaiņas skars ne tikai pašas mazākās algas.
Atliks simtgadei
Optimismu sadzirdēt var arī Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja Leonīda Salceviča (Jēkabpils reģionālā partija) balsī: «Vecais Finanšu izlīdzināšanas likums Jēkabpili ļoti mocīja. Pēc reģionālās reformas visas bijušās rajona funkcijas nonāca pilsētai, jo novadi neko no tām nepārņēma. Katastrofāli trūka naudas, un bija izveidots papildu finansēšanas mehānisms [tāds bija arī Liepājai, Daugavpilij un Rēzeknei - red.]. Tagadējā sistēma ir daudz taisnīgāka, un jutīsimies daudz komfortablāk, jo pieaugums būs par 14%.» Jautāts, kā šo naudu plānots izmantot, L. Salcevičs pieļauj, ka daļa aizies minimālās algas pieauguma segšanai pašvaldības iestāžu darbiniekiem, iespējams, būs iespēja vairāk palīdzēt iedzīvotājiem, piemēram, paplašināt brīvpusdienu saņēmēju loku. «Varēsim atlikt naudiņu Latvijas simtgadei. Vajadzēs naudu arī tehnisko projektu izstrādei Eiropas Savienības fondu naudas apguvei. Katru centu apgrozīsim rokās,» teic Jēkabpils mērs.
Pieņemot jauno finanšu izlīdzināšanas modeli, lielākās bažas bija par Pierīgas un Latgales reģiona situāciju, prognozējot kritumu ar 2017. gadu, kad pārejas periods būs beidzies. Iepriekš FM solījusi - nākamgad tiks nodrošināts, ka nevienai pašvaldībai izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nesamazinās. Vērtējot Latgales pašvaldību situāciju kopumā, Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja, Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele (Latgales partija) atzīst, ka budžeta samazinājums tiešām nevienam nav plānots, bet Daugavpilij un Rēzeknei būs vērā ņemams pieaugums. «Ludzā budžeta prognoze neizskatās pārāk labi. Pieaugums varētu būt par apmēram 27 tūkstošiem eiro,» lēš A. Gendele. Iedzīvotāju skaits novadā turpina samazināties. Pašvaldība ļoti jutīs minimālās algas palielinājumu, jo ļoti daudzi darbinieki tik arī saņem, savukārt ir arī tādi, kam nepieciešama speciālā izglītība, bet atalgojums ir nedaudz virs minimālās algas. Paaugstinot minimālo, jāpaceļ arī šīs samērā nelielās algas, lai šo atšķirību saglabātu. «Rēķinām, ka minimālās algas palielināšana mums gada laikā izmaksās ap 45 tūkstošiem eiro,» pieļauj A. Gendele.
Lēciens pēc gada
Ādažos, kas ir viena no turīgajām Pierīgas pašvaldībām, budžeta pieaugums katru gadu ir 5-12%, stāsta novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (Reģionu alianse). Katru gadu par 2-3% aug arī iedzīvotāju skaits. Taču pašvaldības vadītāju biedē plānotais izlīdzināšanas fondā ieskaitāmās summas pieaugums 2017. gadā. «Efektīva sistēma atdod naudu neefektīvām, un pašlaik izskatās, ka pārdale notiks vispirms, reformas - pēc tam. Struktūrfondu projektu pieteikumos mēs neredzam darbavietas, bet sporta halles, koncertzāles un ūdensvadus. Pārdale aiziet neefektīvas publiskās pārvaldes finansēšanai. Kurš vairāk nopelna, vēl vairāk zaudē. Rodas motivācija neiekasēt nekustamā īpašuma nodokli, jo cilvēki atpakaļ pakalpojuma veidā dabū tikai 60%. No trim bedrēm vienu mēs lāpām Rēzeknē vai Liepājā,» norāda M. Sprindžuks.
Pēc viņa teiktā, tā saucamajos treknajos gados Pierīgas nākotne iezīmējās kā guļamrajons, bet tagad aizvien vairāk uzņēmumu izvēlas pārcelties no Rīgas uz Pierīgu, novērtējot to, ka ir pietiekams darbaspēks, augsta mobilitāte un attīstīta infrastruktūra. Taču valsts atbalsts uzņēmējdarbībai ir nepietiekams. «Svarīga ir ekonomikas legalizācija, uzņēmumiem jābūt vēlmei uzrādīt reālus skaitļus. Svarīga ir algu legalizācija kā Igaunijā. Piritā, ko var pielīdzināt Pierīgas pašvaldības statusam, vidējā alga ir 1900 eiro, un tā nav Vācija vai Francija. Ekonomikai ir jāpalīdz uzsilt, nevis atņemt pēdējo naudu un iedzīt strupceļā,» uzsver M. Sprindžuks.