Lepnie beduīni un austrumu bazārs
1. Piemēram, arābu ciltīm savstarpējās attiecībās ļoti liela nozīme ir žestam, rituālam, statusa saglabāšanai un demonstrēšanai. Lai gan... Pieļauju, ka dažiem Latvijā, pagājušajā nedēļā vērojot Sprūdža kunga un Lemberga kunga debates, prātā vairāk nāca piemēri no dzīvnieku pasaules. Taču patiesībā nav par ko ironizēt - runa ir par samezglojumu, kas raksturīgs ne tikai konkrētajai situācijai. Kad par kaut ko ir pārliecība, bet to nevar juridiski nevainojami pierādīt (vai arī pierādīšanas process velkas ilgi). Rezultātā rodas vēlme mezglu pārcirst, jo «cik ilgi to pacietīsim!». Kas normāli funkcionējošas demokrātijas apstākļos nav iespējams, nesaņemot pārmetumus par revolucionāro nihilismu. Kad galvenais ir ievērot likuma burtu, bet ne garu - ja formāli likums nav pārkāpts (vai to nevar pierādīt), amatpersona nezaudē nedz ietekmi, nedz resursus. Kad status quo liekas tik nemaināms, ka vairākums to pieņem un attiecīgi pat nemēģina mainīt. Vienīgais vājais mierinājums ir tas, ka aprakstītā situācija nav raksturīga tikai Latvijai vai pat Austrumeiropai. Abiem strīdniekiem ieteicams pārlasīt - lai nav jātērē nauda, var Vikipedijā -, piemēram, Itālijas kristīgo demokrātu politiķa Džūlio Andreoti biogrāfiju. Vesels laikmets šīs valsts dzīvē, faktiski pusgadsimtu pie varas, par spīti apvainojumiem, apsūdzībām utt. Nenogremdējams cilvēks, tomēr... nē, lai kungi lasa paši.
Sprūdža un Lemberga duelī vismaz var saskatīt jēgu un loģiku, bet citas personāliju «lietas» vairāk atgādina prastu tirgošanos par sazarota klana X pārstāvja ielikšanu amatā, kas sola kaut nelielu piekļuvi naudai vai informācijai (kas mūsdienās nereti vērtīgāka par naudu). Kāpēc Rīgas lidostas šefs satiksmes ministra uzticību zaudēja tieši pagājušajā nedēļā? Kas tad bija tas «pēdējais piliens» Ronim? Kāpēc tādi t. s. kompromata plūdi par Krājbankas agonijas periodu parādījās tikai tagad - kad parlamentam jālemj par viena no finanšu tirgus uzraudzības vadītāja pilnvarām? Sakritība? Loģisks iznākums kaut kādam ilgam, secīgam procesam? Pēdējais gadījums vispār tika izspēlēts perfekti, ja atceras, ka publikas vairākums objektīvi nepārzina banku darbības specifiku plus Krājbankas nogrūšanas mieles. Ja šo iejavu savieno ar veco labo triku apvainojumus izvirzīt tā, lai apvainotajam fiziski ir maz laika sakarīgi izklāstīt savu pozīciju, rezultāts ir gandrīz garantēts. Problēma tā, ka, lai cik ļoti ievērojama sabiedrības daļa necieš varu un «bagātos», tik slikti ar veselo saprātu cilvēkiem arī nav, tāpēc, ticamāk, šos manevrus iztēlot par slikto menedžeru nomaiņu ar labajiem aizkulišu spēlētājiem diez vai izdosies. Cita lieta, vai viņus tas vispār uztrauc, - galvenais ir radīt vakances.
Mulsinošie miljoni
2. Rituālu zobena vicināšanu - stāvot kāpas virsotnē, kilometru attāla pretinieka virzienā - varēja vērot arī saistībā ar nākamā gada budžeta projektu. Mediķu arodbiedrības draudi sūdzēties Eiropā diez vai kādu valdībā sabiedēs, ja atceras, ka šobrīd Eiropas varas aprindās diez vai kādu var pārsteigt ar vēl pirms gada vai diviem neiedomājami skarbu naudas griešanu. No otras puses - kas cits arodbiedrībām atliek... Tā teikt, izglītības nozare ar savu ministru ir jau uz nebēdu izplūkusies, laiks arēnā kāpt mums. Savukārt veselības ministre, šķiet, par vadmotīvu komunikācijā ar nozari izvēlējusies parunu «labāk zīle rokā, nekā mednis kokā» - valdība piešķir papildu pārdesmit miljonu, un liecieties mierā ar saviem procentiem no IKP, ko it kā vajadzētu. Zināma loģika Circenes pozīcijā ir - nav noslēpums, ka dažādu iemeslu dēļ veselības aprūpe visā pasaulē kļūst arvien dārgāka, attiecīgi tās finansējums kā procents no valsts IKP (tas pats arī ASV, piemēram) kļūst arvien lielāks un grūtāk sasniedzams. Tad jau it kā tiešām labāk palielināt finansējumu konkrētām nozares sadaļām. Tomēr tādā gadījumā ministrijai jāspēj finansējuma palielinājums nozarei izskaidrot precīzāk - par cik palielināsies strādājošā ienākumi, nevis cik kādai programmai vai funkcijai papildus piešķirts vispār. Plus - sajūsmā par savu spēju izkaulēt nozarei papildu naudu ministre, šķiet, nedaudz piemirsusi par nepieciešamību turpināt pašas sistēmas sakārtošanu, novēršot dublēšanos, nelietderīgu līdzekļu izmantošanu, naudas nenonākšanu līdz strādājošajiem (nogulsnējoties kaut kur vadībā) utt. Bez tā jebkurš palielinājums būs kā ūdens liešana caurā mucā.
Savukārt satiksmes ministrs turpina vingrināties austrumnieku mākslā (ne velti diplomāts!) izteikties un rīkoties tā, lai pārējiem paliktu noslēpums viņa patiesie nodomi. Pagājušajā nedēļā tā arī nekļuva skaidrs, kāpēc Ronis, piekrītot, ka iepriekšējais mēģinājums sagādāt jaunus pasažieru vagonus bijis neveiksmīgs (ne viņa vainas dēļ), krita tuksneša dēla cienīgā melanholijā un izlēma, ka arī nākamais mēģinājums nebūs jēdzīgāks (turklāt - par spīti tam, ka jauns konkurss būtu zināms trumpis disputā ar nokaitinātajiem spāņiem, kuriem pēc atstumšanas varētu saldi uzsmaidīt un teikt: neviens jums netraucē startēt jaunajā, un, ņemot vērā jūsu izcilību...). Nē, Eiropas finansējums pārdalāms par labu citiem nozares projektiem. Neapšaubot šo projektu vajadzību, jāatgādina, ka tā būs jauna situācija Eiropas Komisijai, kas šādam variantam pēc ilgām un mokošām pārdomām varētu arī nepiekrist - iežēlināt EK ar Latvijas ceļu draņķīgo stāvokli, ja atceras, cik daudz Eiropa tiem jau atvēlējusi, būs problemātiski. Un tad, kā saka, nebūs ne zīles, ne medņa. 5
Šonedēļ
3. Valdība šonedēļ mēģinās tikt skaidrībā ar daudzcietušā Nacionālā attīstības plāna galīgo redakciju. Nedēļa īpaši rosīga būs Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai, kas analizēs paša parlamenta izdevumu lietderīgumu, kā arī to, cik efektīvi tiek apsaimniekoti Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi. Ar būtisku tēmu strādās arī Tautsaimniecības komisija - kā pilnveidot Publisko iepirkumu likumu. Visskaļākā solās būt Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēde, kurā skaidrosies Ventspils domes un VARAM pārstāvji par to, kā ministrija var un nevar izdarīties ar Lemberga kungu...
Un, protams, Saeimā būs 2013. gada Valsts budžeta apspriešana gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Tas varētu izvērsties par koalīcijas stipruma pārbaudījumu, ņemot vērā Nacionālās apvienības sagatavotos priekšlikumus par papildu tēriņiem demogrāfisko jautājumu risināšanai.