Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Pieredze

Vjetnama arvien tuvāk © DIENA

Šodien Vjetnama ir iecienīts ceļojumu mērķis un būtu vēl iecienītāks, ja nebūtu diezgan patāls biežākai braukšanai. Protams, ja tur, kā savulaik Filipīnās, tiktu rīkots basketbola pasaules čempionāts un Latvijas izlase tajā būtu tikusi, puse Latvijas būtu Vjetnamā un fani cits citam dotu dažādus gastronomiskus zvērestus un solījumus, piemēram, «ja Latvija vēlreiz uzvarēs Franciju, es došos uz vjetnamiešu tirgu un apēdīšu ceptu vardi», «ja Lietuvu, tad grilētu žurku», «ja Vāciju, tad esmu gatavs suni apēst», un visbeidzot, ja Ameriku, tad pat sikspārni, lai visa pasaule zina, cik latvieši tagad ir bīstami.

Ar labsirdīgu smīnu © DIENA

Ilgi, ilgi gaidīju šo krājumu, kopš pirmoreiz pamanīju tā izziņošanu apgāda Neputns sadaļā Tapšanā. Šķiet, tas tur stāvēja mūžību un vēl vienu dienu, un vēl, un vēl – tik liela bija mana nepacietība ieraudzīt savām acīm Vērdiņa septīto krājumu pieaugušajiem (bērniem sarakstīti četri).

Par zaudēto un neatgūstamo © DIENA

Grāmata, kas pēc apraksta solījās būt diezgan jestrs psiholoģiskais krimiķītis, man izvērsās par skaudru jaunības atmiņu pilnu, smeldzīgu gabalu par zaudētajiem gadiem, par neatgūstamajām noskaņām un izplēnējušām kaislībām.

Brasējam pie Maijas! © DIENA

Nometņu iela Pārdaugavā līdz ar savu pieteku Meža ielu jau labu laiku ir no tām Rīgas ielām, kurās ceļinieks badā var nomirt tikai tad, ja nespēs izšķirties, kurā no daudzajiem krogiem doties iekšā.

Spriedze, mīlestība un visādas dīvainības © DIENA

Nu ko, kārtējā nedēļa pagājusi, un ir laiks atslodzei. Šoreiz nepiedāvāšu nopietnu grāmatu ilgai domāšanai un refleksijai – te būs smuks randiņu trillerītis no autores, kura reiz uzrakstījusi patiešām neparastu un aizraujošu spriedzes romānu Mājkalpotāja.

Cukurs un pipari © DIENA

Dace Rukšāne savu vārdu ir turējusi. 2020. gada janvārī, brīdi pirms pandēmijas, iznāca rakstnieces «smaržu cikla» pirmais romāns Krieva āda. Par dzīvi Hruščova laika Liepājā un divu sieviešu – Emīlijas un Meldras – likteņiem, kad māte okupētajā Liepājā fatāli iemīl krievu. (2023. gadā Liepājas teātrī romānu skatuves valodā iedzīvināja Inga Krasovska.) Sekoja Džikī (2023), Lu-lū un Eņģelis (2024) un šobrīd gan jau visi interesenti ir aprijuši jaunāko, noslēdzošo romānu Sarkanais un melnais, un baltais, jo serialitātes intriga no romāna uz romānu bija iemesta spēcīga.

Latviskums jūgendgalā © DIENA

Cilvēkam zināmā vecumā iznāk aizdomāties par lietām, kuras varētu notikt, bet viņš tās droši vien nepieredzēs, nedabūs un tamlīdzīgi. Tādas domas var uznākt arī jaunībā, tad gan lielākoties kādu mīlas kreņķu dēļ, kad liekas, ka nekad vairs vai arī vispār nekad nesatiksi otru mīlošu sirdi, meiteni utt., bet līdzīgas domas var izraisīt arī naudas trūkums, citi nepiepildāmi sapņi vai šaubas par iespēju atrast dzīves jēgu vispār.

Paēd un nozvani © DIENA

Savulaik Jaungadu izdomāja, lai ikvienam būtu stabils punkts dažādu apņemšanos aizsākšanai. Lai gan ir teikts «ja gribi sasmīdināt Dievu, izstāsti viņam savus plānus», Dieva esamību neviens vēl nav zinātniski pierādījis, pat sociālantropologi ne, kur nu vēl īstie antropologi.

Viens garšīgs jods © DIENA

Šajā dīvainajā decembrī, kad temperatūra dienā ir kā dažugad Jāņos un pa ielām staigā nevis sētnieki ar sniega lāpstām, bet lapu pūtēji, Pelnrušķītes centībā mēģinādami atdalīt dubļus no slapjajām lapām, sirds tā vien raujas traukties prom no Rīgas.

Pēc desām uz Jelgavkrastiem © DIENA

Bez desām var palikt, šoruden vērojot, kā birokrātu partija cīnās pret birokrātiju! Šo cīņu droši var pēc ūdens tecēšanas un uguns degšanas minēt kā trešo lietu, ko iespējams vērot bezgalīgi ilgi. Un, kad nu tu esi palicis bez desām, jādodas meklēt, kur tās desas ir. Šajā ziņā ir viens krogs, kas pirmais nāk prātā katram, kas tur reiz bijis un ieturējies, – Sidrabiņi Rīgas – Tallinas ceļa malā, iepretim Liepupes kapiem. Tur tās desas jāmeklē.

Suši stūris Nr. 1 © DIENA

Dažnedažādi eksotiski restorāni pie mums nav spējuši izdzīvot necik ilgāk par viendienītēm. Kā mongoļu restorāns Sky & More mājā, par kuru pat nevar likt galvu ķīlā, vai tas vispār nonāca līdz atvēršanai vai palika tikai pieteikuma līmenī kā dažs libāniešu restorāns vai kā Polinēzijas ēdienu pieteikums ēkā aiz Kalnciema tilta ar ziloni iekšā; arī nemaz ne tik eksotiskas tautas kā lietuviešu restorāna Rīgā vai nu vairs nav, vai arī tas ir tā nomaskējies, ka dzīvības zīmes izrādītu tikai tad, ja kāds nakts vidū nostātos Rīgas centrā un iebļautos, ka Palanga patiesībā ir latviešu pilsēta un lietuviešiem vajadzētu būt mums mūžīgi pateicīgiem par to un prasties kaunu, nevis uzturēt jūras robežstrīdu.

Ceļā pie ziemeļmeitas © DIENA

Cilvēks, kura jaunība pagājusi latviešu padomju literatūras valgos, izdzirdot, ka kāds krogs nosaucies Vanadziņš, var nodomāt, ka te klients – kā Viļa Lāča mazais Vanadziņš tēvu – gaida savu pasūtījumu un nevar vien sagaidīt.

Vieglums kā priekškars © DIENA

Lelde Jauja ir romānu Vīrs, bērni un pieci randiņi un Pārēšanās ābece autore. Viņas stāsti un lugas publicēti dažādos periodikas izdevumos, bet šoreiz viņa nāk pie sava lasītāja ar dramaturģiski pārdomātu stāstu krājumu, kurā autore aplūko pasauli no, manuprāt, vēlo trīsdesmit, četrdesmit, varbūt pašu agrāko piecdesmit gadu veco sieviešu skatpunkta.

Baltijas kino brīzes © DIENA

Ritot pirmajām 12. Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) dienām un tām turpinoties gan Rīgā, gan Daugavpilī vēl līdz 26. oktobrim, īpaši iesaku pievērst uzmanību tam, kā Latvijas kino ierakstās, sabalsojas un, iespējams – to katrs noteiks pats –, kontrastē Baltijas un Ziemeļeiropas telpā. Festivālu atklāja Laura un Raita Ābeļu animācijas pilnmetrāža Dieva suns (2025), satīriska versija par vilkaču prāvu – vilkača Tīsa lietu. Tā ļauj ieraudzīt, ka pieaugušo animācija, kas pasaulē ir uzplaukusi pēdējā desmitgadē, ir konkurētspējīga, bravūras un atbrīvotības pilna arī Baltijā.

Veģetārā Cēsu mala © DIENA

Rudens tagad Rīgā nozīmē lielākas un mazākas jaudas lapu pūtēju trokšņošanu, kas mitējas tikai stiprā lietū, un dažādu remontu pēkšņu parādīšanos ielās, it kā remontētāji būtu savā starpā vienojušies, ka uzrakt un remontēt ielas vai to, kas zem tām, saulainā vasarā – to jau katrs var, bet īsts remontētājs ir tikai tas, kurš spēj radīt satiksmes sastrēgumu jebkuros laikapstākļos, gluži kā kapracis, kam arī nav izvēles, kad rakt.

Jūras veltes © DIENA

Kāpēc copes gardēži joprojām brauc uz Ālandu salām jeb Ōlandi, ja dažs labs apgalvo, ka, Latvijas ūdeņos veicot tik daudz metienu ar spiningu, cik tiek izmests Ālandos, līdaku lomi nebūtu sliktāki?

Izgaršojamā māksla © DIENA

Restorāni, kā zināms, izklaides piedāvājuma ziņā konkurē ar teātriem un koncertiem. Turklāt restorāniem kā kultūras pasākumiem šajā konkurencē ir dažas priekšrocības – lai restorāns apmeklētājam sagādātu vilšanos, tam ir īpaši jāpacenšas, atšķirībā no dažas labas izrādes, pēc kuras skatītāji sev uzdod jautājumu, vai bija vērts to naudu maksāt, ja patīkamākais no visa pasākuma izrādījās starpbrīdī iedzerts šampanietis un apēsta kūciņa, lai arī pēc garas rindas izstāvēšanas.

Valmieras trīsdiennieks © DIENA

Desmito reizi notiekošais Valmieras Vasaras teātra festivāls piedāvā jauniestudējumus un jau iepriekš panākumus guvušas izrādes.

Vinilburgers un prusakalus © DIENA

Kurš ir visdzīvākais, viscentrālākais krustojums Pārdaugavā? Laikam jau tas būs Melnsila un Kalnciema ielas krustojums. Sestdienās, kad te darbojas Kalnciema tirdziņš, tas ir redzams pavisam skaidri, bet arī citās dienās tieši te traucas vissvarīgākie eskorti no Rīgas pils un Bruņinieku nama uz lidostu vai Jūrmalu.

Siguldas jērnīca © DIENA

Demokrātija, kā zināms, ir vairākuma vara, un tajā brīvdienā Bucefālā šis vairākums bija – ārā visi galdiņi aizņemti. Tomēr iekšā galdiņš atradās.

Lielgraudu krusa saldēdienā © DIENA

Nezinu, vai okupācijas piecdesmit gados Smiltenei Vidzemes latviskākās pilsētas statusu izdevās saglabāt tāpēc, ka tā atrodas gan tikai mazliet, tomēr nost no, kā tolaik to sauca, Pleskavas šosejas, vai arī tāpēc, ka no Padomju Savienības ievestais darbaspēks tika izvietots divos kūdras racēju ciematos – Sedā un Zilaiskalnā, kur latviešu procents bija vēl mazāks nekā Daugavpilī, bet gan jau tam iesāņus novietojumam arī sava nozīme ir bijusi.

ChatGPT līdzautoru pārsteidz cilvēku uzticēšanās © DIENA

Brīdinājums. Mākslīgā intelekta uzņēmuma OpenAI vadītājs un ChatGPT līdzautors Sems Altmens atzinis, ka viņu pārsteidz cilvēku augstā uzticēšanās mākslīgajam intelektam, neraugoties uz to, ka šīs sistēmas joprojām mēdz "halucinēt" jeb piedāvāt izdomātu, faktos nepamatotu informāciju.

Latvijas patriots no Francijas © DIENA

Lai arī uzaudzis Beļģijā un Francijā, Lūkass Nīlenders (21) atgriezies dzīvot Latvijā un brīvprātīgi pieteicies dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos, ar kuriem viņš saista arī savu turpmāko dzīvi un karjeru