Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -2 °C
Apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Augstākā izglītība

Augstskolu cīņa par vietu zem saules

"Konkurence kopumā ir laba lieta, tā palīdz pilnveidoties, palīdz saglabāt atvērtību jaunajam, pārmaiņām. Taču mēs patlaban esam tādā situācijā, kad konkurences slogs ir ļoti smags, jo pie mums ir liels augstskolu un to filiāļu skaits, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu. Tirgus ir ļoti sadrumstalots. Notiek nu jau tiešām sīva cīņa par vietu zem saules. No tā, es domāju, valsts augstskolas nav ieguvējas, jo funkcijas, kas jāveic valsts augstskolām, ne visas var būt vērstas uz peļņu," intervijā norāda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Jānis Ikstens.

Augstskolas ne līdz galam apmierinātas ar visām tiesību zinātņu jomas izglītības reformām

Augstskolu studenti juriskonsulta kvalifikāciju varēs iegūt vairs tikai līdz 2020. gada beigām. Vismaz tā to ir iecerējusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Tieslietu ministrija (TM), sakot, ka tas tiek darīts tiesību zinātņu jomas izglītības reformas vārdā. Pašas augstskolas, kurās tiek sagatavoti šādi speciālisti, pret to asi iebildušas un sola cīnīties, lai iespēja apgūt šo profesiju netiktu likvidēta. Vairākas no augstskolām joprojām turpina jauno studētgribētāju uzņemšanu programmā, kur var iegūt juriskonsulta kvalifikāciju.

Izglītību nevar pārvērtēt

Izglītošanās nekad nebeidzas – tas ir process visa mūža garumā. Taču tas lielā mērā ir atkarīgs no paša iniciatīvas un vēlmes pastāvīgi papildināt zināšanas un kompetences – spēt paskatīties tālāk par savu ikdienas rutīnu.

Vai visiem jābūt iespējai iegūt augstāko izglītību?

Spēja samaksāt par studijām un segt ikdienas tēriņus ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē augstākās izglītības pieejamību – tieši sociālekonomiskie aspekti lielai daļai jauniešu ir šķērslis studiju uzsākšanai vai turpināšanai. Kreditēšanas sistēma nav būtiski mainījusies pēdējo 20 gadu laikā, tāpēc šajā jomā steidzami nepieciešams veikt reformas.

Viedoklis: Naudas Latvijas zinātnei un augstākajai izglītībai nebūs

Par nepieciešamību palielināt Latvijas zinātnes un augstākās izglītības finansējumu labprāt runā gan politiķi, gan profesori, studenti, uzņēmēji, vietējie un ārvalstu eksperti. Tomēr nauda neatrodas. Te nav vainīgs "politiskās gribas" trūkums, bet gan politekonomiskā realitāte. Jeb vienkāršāk sakot - neatradīsies daudzi, kurus ikdienā un personīgi ietekmē Latvijas zinātnes un augstākās izglītības nepilnības. Reāla attīstība var pat daudziem nebūt izdevīga, jo liktu mainīties, uzskata Zinātes, tehnoloģiju un inovāciju politikas doktors Kaspars Bērziņš.

Āķis lūpā, lai gūtu pieredzi

Pēdējos gados ievērojami pieaugusi interese par Erasmus+ piedāvātajām prakses iespējām. "Kopš 2012. gada ir samazinājies to studentu skaits, kas izvēlas doties apmaiņas studijās uz citām valstīm," stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) pārstāve Dārta Darbiņa. Nedēļas sākumā Eiropas Savienības (ES) mājā notikušajā diskusijā par strādājošo studentu Erasmus+ mobilitātes izaicinājumiem dalībnieki dalījās savā pieredzē un viedokļos šajā jautājumā.

Atklāta modernā LU Zinātņu māja

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā veiksmīgi pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi, izveidojot šobrīd jaunāko un modernāko studiju un pētniecības centru Latvijā. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu, portālu Diena.lv informēja universitātē.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide