Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +17 °C
Skaidrs
Sestdiena, 27. aprīlis
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Augstskolas

Studijas krievu valodā neatļaus

Satversmes tiesa (ST) pērn jūnijā par neatbilstošu atzina normu, kas prasa privātajām augstskolām un koledžām studiju programmas īstenot valsts valodā. Likumdevējam tika rosināts meklēt alternatīvus latviešu valodas lomu stiprinošus risinājumus, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju, proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.

Sociālo zinātņu ofensīva nemazinās

Sociālo zinātņu studiju programmās tiek uzņemts visvairāk studējošo – iepriekšējā mācību gadā kopumā 10 620, tādējādi veidojot 34% no visa imatrikulēto kopskaita. Salīdzinājumam divos nākamajos lielākajos virzienos: veselības aprūpē uzņemti 4600, inženierzinātnēs – 4199 studējošie. Šāds studētgribētāju skaits atbalsojas arī darba tirgū, proti, ar darbaspēka pārpalikumu. Tai pašā laikā dabaszinātnēs un inženierzinātnēs darbinieku trūkums ir akūta problēma un nākotnē tiek prognozēts vēl lielāks "robs".

Bumba ar laika degli

DU un LiepU jaunās kvantitatīvās prasības var maksāt statusa zaudējumu.

Rosina maksāt arī pašiem

Dabaszinātņu tematiskajā grupā vairākums studentu mācās par valsts naudu, proti, 63% jeb 4565 studenti, pārējie 2704 – par maksu, tostarp neklātienē un privātajās augstskolās studējošie. Šīs nozares studiju programmas iedalāmas divās daļās – datorzinātnes (tās mācās ap 80% no šīs jomas) un dabaszinātnes un matemātika. Šis iedalījums skar arī algu un nodarbinātības līmeni – IT speciālistiem tas ir visaugstākais valstī, kamēr dabaszinātnes apguvušajiem – krietni pieticīgāks.

IZM ir gatava strādāt pie jaunas Augstākās izglītības padomes koncepcijas

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir gatava strādāt pie jauna Augstākās izglītības padomes (AIP) modeļa izveides, izriet no IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora Dmitrija Stepanova šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā sacītā.

Inženieriem – studijas bez maksas?

Šobrīd no kopumā gandrīz 80 000 studiju vietu tikai 41% ir valsts finasētas. Visvairāk budžeta vietu ir inženierzinātņu tematiskajā grupā. Iespējams, ka tieši tā varētu kļūt viena no pirmajām pilnībā valsts apmaksātajām studiju jomām. IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece Saeimas Izglītības, kultūras un zinātņu komisijas sēdē atzina, ka bezmaksas augstākā izglītība ir nozares mērķis, taču "diez vai mums izdosies pāriet uz pilnībā finansētam studiju vietām vidējā termiņa budžetā, tāpēc jāizšķiras par prioritātēm".

Studiju kredīti izsmelti

Iepriekšējos gadus valsts galvoto studiju un studējošo kredītu apjoms arvien saruka (2018. tika noslēgti 1513 līgumi, kamēr 2004. gadā to bija 9435), bet jaunais modelis, kas stājās spēkā šogad, aizdevumus padarīja daudz pieejamākus. Viens no lielākajiem šķēršļiem iepriekš bija prasība nodrošināt otru galvotāju – ne visiem izdevās tādu atrast. Tagad šo pienākumu pilda institūcija Altum, sniedzot garantiju. Tāpat jaunajā modelī ir atcelti finansējuma griesti, kas ļauj segt visu studiju maksu.

FM: IZM izstrādātais studiju un studējošo kreditēšanas modelis nav ilgtspējīgs

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un no šī gada ieviestais jaunais studiju un studējošo kredītu modelis nav ilgtspējīgs, jo ilgtermiņā arvien samazināsies iespējas izsniegt kredītus studēt gribētājiem, tāpēc tas steidzami ir jāpilnveido, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Augstskolu senāti var kļūt lieki

Kā tas bieži notiek, izārdīt veco ir viegli, bet izveidot ko jaunu un jēgpilnu – ļoti grūti. Tam apliecinājums – Augstskolu likuma grozījumi, kas nu beidzot no tipoloģijas pievērsušies lielākajam strīda ābolam – augstskolas padomes uzdevumiem un funkcijām, locekļu skaitam, atalgojumam. Jaunais veidojums krietnā mērā skars augstskolu šā brīža pārvaldes balstu – senātu, kura pārziņā ir gan stratēģiskie, gan saimnieciskie, gan finanšu, gan akadēmiskie jautājumi. Rodas jautājums: ja padome pārņem visus trīs pirmos, kas paliek senātam?

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide