Par valdības knapo vairākumu Saeimā, atšķirīgo attieksmi pret Apvienotā saraksta dažādiem spārniem un iespējām līdz rudenim tomēr paplašināt koalīciju Jaunās Vienotības (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Edmundu Jurēvicu intervē Agnese Margēviča.
Par nosacījumiem, ar kādiem
radošā nozare ir pagaidām
atbalstījusi kultūras ministru
nomaiņu, par Progresīvo
nospiedumu nozarē un
latviešu salauztās pašapziņas
atgūšanu Latvijas Rakstnieku
savienības priekšsēdētājs
Arno Jundze stāsta intervijā
Agnesei Margēvičai.
"Mans vislielākais ieguvums ir Latvijas kontekstā – esmu pamanīta, par mani sāk interesēties. Tas nozīmē, ka aktīvāk varēšu sākt piedalīties Latvijas koncertdzīvē," pēc veiksmīgās dalības Hansa Gābora Belvederes jauno operdziedātāju konkursā atklāj soprāns Etīna Saulīte
Par SIA Rīgas meži ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības plāniem, meža resursa daudzveidīgās izmantošanas iespējām un zaļo kursu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Anitu Skudru un valdes locekli Jāni Ģērmani sarunājas Guntars Gūte.
Līvānietis Kārlis Bogdāns (66) ir īsts novadpētnieks, tā teikt – audos un velkos. Viņa fotogrāfiju kolekcija spēj atdzīvināt pagātnes notikumus, bet viņa rokām radīto XII gadsimta Jersikas novada rotu atdarinājumi – senču klātbūtni.
Antonija un Dūdars jeb Nacionālā teātra aktieri Dita Lūriņa un Ainārs Ančevskis par izrādi, bez kuras nav Jāņu, par to, kas Kārlēnam krūzē, un par mūžīgo Ieviņu.
Par Rail Baltica projekta parlamentārās izmeklēšanas komisijas iecerēto darbību, mērķiem un politiskajiem zemtekstiem tās jaunievēlēto priekšsēdētāju Andri Kulbergu (AS) iztaujā Agnese Margēviča.
Dažā citā Eiropas Savienības (ES) valstī nosaukti pat par "politisku zemestrīci", Latvijā EP vēlēšanu rezultāti lielus pārsteigumus nenesa, tomēr gluži bez tiem arī neiztika. SestDiena to izvērtējumu lūdza Latvijas Universitātes profesoram, LU Sociālo zinātņu fakultātes dekānam Jānim Ikstenam.
Jaunā dziedātāja Brigita Čirkše (26) par to, kāpēc ar darbu grib vēl pagaidīt, kāpēc ir patīkami dziedāt lauku kultūras namos, un arī par to, kāpēc svarīgi nebaidīties no skandāliem un atklāti runāt.
Kaut gan jau tolaik viņš bija Latvijas futbola leģenda, 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīru Marians Pahars vēlējās pamest tā norises laikā, jo nebija apmierināts ar Aleksandra Starkova atvēlēto spēles laiku. Tomēr pašlaik Pahars viņu saprot un tieši ar Latvijas visu laiku labākā trenera atbalstu pats kļuva par valstsvienības vadītāju. Kaut arī Marians iesita 42 vārtus Anglijas premjerlīgā un, visticamāk, vēl ilgi neviens mūsu futbolists šādam rādītājam pat nepietuvosies, par vienu no savas dzīves lielākajiem sasniegumiem viņš uzskata latviešu valodas iemācīšanos, ko paveicis pēdējo dažu gadu laikā.