Ceļš bez laipām

vecs vai sens, alga viena, ko te galvu grozi. Mani spēcīgi un seksīgi vīrieši interesē, nevis sirmi onkuļi, kuri par sievieti spēj vien pateikt, tev jauka seja. Kārtējais interneta krāpnieks. Ne dzerot, ne pīpējot, nemelojot, bet redz - pārsimts gadus vecs esot. Labi, skrieniet nu reiz atkal visi, es eju peldēties.

Es neesmu vecs, es esmu sens :))

Es dzīvoju vismaz pāris gadsimtus, bet tā arī to neesmu sapratis. nu ja ,Tu jau tik ilgi dzīvo,tad ko Tu man tik vecs par savām ilgām te raksties. Viens dullāks par otru. Kaut kāds trako salidojums. Un es lasu - es ilgojos pēc tevis un saprotu to tradicionāli -kā miesisku un garīgu savienošanos, bet tu kāds vampīrs, vai kāds trakais, ja jau tie daudzie gadu simti.

Vai tad viņi arī no tā koka baudījuši? Var būt liksim Aivaram mieru, jo viņš jau reiz satraucās par viņaprāt stulbiem komentāriem, kas patiesībā ir pasmelti no gudrības avota, vai atrasti gudrības lādē :))

Ko gribēs, ko gribēs...sexu gribēs, ko gan citu? :)

Un ko tie eņģeļi gribēs?

Ak, tā - Ko nozīmē vieglās dienas? Es dzīvoju vismaz pāris gadsimtus, bet tā arī to neesmu sapratis.

Man tīk Jūsu atklātā valoda, kas līdzīga manējai. Man tīk arī viss pārējais, jauko Jūsu vaigu, pie kura skatienam aizkavēties, ieskaitot. Vienīgi mulsina dīvainais jautājums par smēķēšanu un dzeršanu(laikam domāts alkohols), kas rosina domāt, ka Jūs apšaubāt mana prāta veselību. Protams, ka man piemīt vīrišķīgie tikumi un netikumi, tomēr savu smadzeņu un uzticētās miesas maitāšana apšaubāmu baudu dēļ, es nevaru pieskaitīt ne pie tikumiem, ne netikumiem, jo tā ir primitīva muļķība, bet naudas man vienmēr ir bijis tieši tik cik vajag, ne vairāk, ne mazāk un tā allaž. Vēl - Jums nav pēc manis jāilgojas, jo tad kopā ar manām alkām tas būs par daudz., bet, kad satiksimies tur, kur, ignorējot Jūsu cerības arī Skaislei nāksies nokļūt, tās "Zemiskās" vērtības būs tik devalvējušās, ka smiekli vien sanāks(abiem).

dūšas jau nepietika uzrakstīt,ka tiek jaugatavvota nākamā miljonāru pašapdāvināšanās. Brīvostas puiši un meitenes sev izmaksā lielās prēmijas, lai Eh, zvirbuli, runātājs esi, bet dūša maza! Jā un norādi rakstu apollo, lai cilveki izlasa.

ak tad man par sevi jādomā? Zvirbuli,Tu ar jokalemeni jau sevi iecēluši profesoru kārtā un pieczvaigžnu ordeņus savai gudrībai piešķīruši. Interneta virtuālie bezmaksas audzinātāji. No manis nekādas pateicības asaras vai roku bučošanas negaidiet. Iedomīgi , ar savu nozīmīgumu aizrāvušies vīrieši,kas domā,ka mani pie sienas piespieduši, Nekā nebūs! Sevi audziniet un par sevi domājiet.

Kad ego balonā pareizā vietā tiek iedurts, sāk pūsties laukā "gaiss" - it kā aizvainojoši literāri epiteti kopā ar daudz daudz vārdiem. Cūkas un zvaigznes bija, nelga arī bija, kādi rindā pieci bez atstarpes (manas atbildes, kas galvenais!) komentāri arī. Līdz ar to katru šādu sev veltītu epitetu tiešām uztveru kā pagodinājumu - ir pareizi trāpīts. Šādi trāpījumi atstāj savus nospiedumus, kuru kvantitāte agri vai vēlu pāries kvalitātē - tos zemapziņā sasummējot, cilvēks beidzot ieraudzīs un sāks mosties. Nodurt līdz galam nozīmē noplēst ar varu = sabarot ar negatavām plūmēm - bezjēdzīga nodarbošanās, ja cilvēks tāpat pagaidām neko nesaprot. Revolūcija ir "to otru" noduršana līdz galam. Un? Tev puķes pie mājas ir? Pamēģini vardarbīgi atplēst rozes zieda pumpuru! Pasmieties - tā ir cita pieeja. Un Tev tas lieliski izdodas!

JoKaLeMeNe Pagodinājums? Tev? Ja es kādu "duru", vai pat "uzspridzinu", tad, faktiski, pagodinu sadurto, spridzināto, un ne kādā veidā otrādi! :) Ar to duršanu ir tā, vai nu duri, lai ir kāda jēga no pieliktajām pūlēm, vai arī ierēc un ej garām, citādi tāda bezjēga spīdzināšana vien sanāk, spīdzināt var nelieti, bet tad jau tai nodarbei pavisam citādi mērķi!

"Par to jaukšanu iedomāju, jaušot, ka kaut kas man Tevī nepatīk, varbūt tieksme - sist, sist un vēlreiz sist guļošo!" Tas gan nav tiesa, tādas tieksmes man nav. Mēģinu ego balonu pārdurt. Lai guļošais beidzot pamostas! Sāls tiek bērta uz pareizām vietām (tas "nelga" man patiesībā bija kā liels pagodinājums!). Ir tādas riepas - ar jēlgumiju iekšā. Nagla iedurās, bet jēlgumija caurumu aiztaisa ciet un var braukt tālāk. Te ir līdzīgs gadījums. "Pārkāpju pāri un eju tālāk". He, he, he, bet kurš tad ir tas kāpējs, kas ir trepes un kas ir apavi :))))

Skaisle, čau! Gribu pateikt Tev vienu lietu, ap tavu personību "krāmējas" gudri ļaudis, kaut daži tikai ierēc, paspārda, daži grib Tev palīdzēt, paverot Tev tavas zilās acis pašas virzienā, mans lūgums - ieklausies, ko Tev saka, paanalizē sevi no tā, ko par Tevi saka, padomā - kādēļ tā saka, domā? :) Lasot ogas īstais brīdis padomāt par savu personību!

Un saki - kas Tev no tā, ja mani izjauksi un liksi atpakaļ? :))))) ---------------------- Es gūtu pieredzi! :) Bet no visa tā, nebūs nekā, nejaukšu un kopā nestellēšu, un te jau ir arī zināmi riski, Tevi jaucot, stellējot, pats varu sagrūt, nojukt, izregulēties, tiesa, mans cinisms, pārspēj tavējo, man spēcīgāki drošinātāji, kaut gan...ej nu zini, kādas tās tavas iekšas, cik stipra tava konstitūcija! :) :) Par to jaukšanu iedomāju, jaušot, ka kaut kas man Tevī nepatīk, varbūt tieksme - sist, sist un vēlreiz sist guļošo!

pie zemes nospiests, bet vēl nerimstās, tik gulgo un gulgo - vai kāds klausās , vai nē! Es vēroju pasauli un spriežu , kas ir skaisti un pareizi un kas galīgi aplam. Mani iedvesmo skaistas sievietes. Reiz lidostā stāvēju rindā , kur netālu bija Regīna Razuma. Viņas šarms un harisma kā labas smaržas bija saožamas pa gabalu. Runāja viņa klusu, ģērbusies bija vienkārši un eleganti. Pirms laba laika,SWH runāja Lembergs. Nevarēja nepiekrist viņa vārdiem, gudrāk un pareizāk nepateiksi. Vai ko tagad sludina Repše ar draugiem - atkal -gudrāk nepateiksi, vai ne?! Bet - sausais atlikums no tādas gudrības ?! Eh, puiši, daiļmēlītes, sapņotāji. Es eju kārtīgi izpeldēties un tad ogās. Kādam arī par reālām lietām jādomā un jārīkojās.

Malacis, puika, viedi vārdi! Pats tur biji? Cik ķerras izvedi? Bet ja tikai tukši pamuldēji, tad ej kaktiņā nokaunies un pieaudz! Man ir sava "pils", no kuras "vest mēslus". Gan pārnestā nozīmē, gan tiešā. Par pārnesto nozīmi vairs nerunāšu, daudz par to jau pasacīts. Tiešā - man ir sena klēts ar senu oriģinālu graudu kalti. Protams, tā nav būve galvaspilsētā, tā nav Glika bībele. Taču no katra šāda mazumiņa veidojas Lielais. Un man ir svarīgi šo mazumiņu saglabāt, lai arī tas, ellē ratā, nav viegli. Ar to nodarbojos paralēli citiem dauidzajiem darbiem.

"Uz baltas lapas uzliktais - kā pasakā, bet viss tik mainīgs, tik nenoteikts, tik gaistošs, ja sēdi uz viena zariņa, viena aina, ja uz cita, cita, īsāki sakot, pat tad, kad visi gali saiet kopā, viss var sabrukt kā nebijis, un rasties pilnīgi kas cits." Tev ir pilnīga taisnība! Un tur jau tas kaifs - ļauties, atdoties šai nenoteiktībai, gaisībai. Ļauties, lai sabrūk, ja vajag, un atdzimt pilnīgi citā. Esmu to piedzīvojis, tur ir tā dzīve aiz loga un tas ir mans vēstījums no otras puses baltajai lapai. Vai - vēstījums, kas lasāms atstarpēs starp burtiem uz lapas. Un saki - kas Tev no tā, ja mani izjauksi un liksi atpakaļ? :))))) Bet Skaisle ... Skaisle ir maza muļķa meitene, kurai vēl nav acu, lai saskatītu, cik ļoti viņa tver pasauli caur savām projekcijām (lasi - sēž uz sava viena zariņa). Sasmējos par šo: "bet viņa ir no tām dāmām , kuras sabiedrībā briesmīgi skaļi runā, plaši žestikulē un tad skatās apkārt vai tik visi viņu ir pamanījuši. Nepatīk man tādi cilvēki" Vai nav labs? Nez, vai pati Skaisle še eksponētos, ja neviens viņas izteiksmīgos tekstus (lasi - plašos žestikulējienus) nelasītu (lasi - uz viņu neskatītos). Apkārt ir kaudze ar spoguļiem. Spoguļiem, kas mūs māca. Un atkal jau tikai tāpēc, lai paplašinātu apziņu un pasauli padarītu labāku. Vajag tikai ieraudzīt.

Vārdi vārdi vārdi.......... Labāk būtu gājuši palīgā izvākt drazas no nodegušās pils......

Senais, randiņu aiz paradīzes vārtiem ar tevi es atceļu. Visus sakarus pārtraucu. Gandrīz uzķēros uz Tavu viltību. Tik cēli iesākt - manā sirdī tev ir vieta,bet pie sevis ļauni smīnot domāt - laipini lūgta manā elles kambarī. Man noteikti būs jātiek paradīzē,es noteikti Kristum un pēc tam Tēvam jautāšu - kāpēc tik liela netaisnība notiekās, kāpēc puķes apputeksnē krāšņi tauriņi,bet sievietes spiestas kopoties ar spalvainiem,elles ilgu pilniem rupekļiem. Fuj, Senais,es gandrīz noticēju,ka Tu esi labs. Un vēl stāsti , ka bāreni audzini. Kā lai tam notic? Un tad ,kad es stāstu,ka ilgojos pēc paradīzes miera un harmonijas, tīrības un gaišuma, tu man raksti - turies pie manis. Lai ellē nonāktu! Interesanti, un cik naivas būtnes tu šitā jau esi pazudnājis, no ceļa novedis? Nē, nav ineteresanti, negribu pat zināt. Un tad saka,ko tu neprecies, ko tu lepojies? Ar ko?! Tad saka,ka vīrieši esot cūkas. Nu kādas cūkas!! Velli, velli , kas ķersta sievietes eņģeļus,lai norautu savā ellē un tur mocītu. Fuj, Senais, pilnigi raudāt par Tevi gribās.

Skaisle, kad atkal tiksimies(tas noteikti jau reiz bijis), patērzēsim par viskautko :)

"Bet tu pat neesi pamanījis, ka es sen tevi uz lāpstiņām esmu nolikusi, sānus izkutinājusi un ūsas izraustījusi. Pārkāpusi pāri un aizgājusi tālāk." Tad labi, ja tev tā liekas, princesīt!

Ak tad mīlot dikti mani . Bet tu pat neesi pamanījis, ka es sen tevi uz lāpstiņām esmu nolikusi, sānus izkutinājusi un ūsas izraustījusi. Pārkāpusi pāri un aizgājusi tālāk. Nesēdi istabā pie kompja pašā vasaras viducī, tad nebūs visu laiku par atvērtiem logiem jārakstās. Būtu par savu dievieti apžēlojies, ko palīdzējis mājas darbos. Bezkaunīgs vecis esi,ar lielu stūrgalvības un didaktikas potenciālu. Nezinu neko daudz par ievu adamss , bet viņa ir no tām dāmām , kuras sabiedrībā briesmīgi skaļi runā, plaši žestikulē un tad skatās apkārt vai tik visi viņu ir pamanījuši. Nepatīk man tādi cilvēki. Bet par gaumi nestrīdās.

Gribēties nav kaitīgi, kaut gan...beigu, beigās viens gan skaidrs - cerība mirst pēdējā!

Un vieglāk tiešām ir runāt un spriest par vēsturi. Jo kurš rakstnieks gan uzņemsies uzrakstīt savu literāro versiju par to kāpēc Lavents vēl dabūja sēdēt par BB bankrotu, bet Kargins , Krasovickis - ne tikai nesēdēs par to, bet turpinās saņemt no bankas miljonīgas naudas summas. Vai kā tas nākās , ka vislatvieši uz krājbankas rēķina tik daudz jaunu miljonāru dzemdināja. Bulgārijā iet vaļā dumpis, tur sievietes protestē kā prot - pat kailām krūtīm ar atsauci uz franču revolūcijām. Tikai pie mums viss notiek pēc krustceļu- pēc izdzīvošanas nācijas likumiem. Un skumji, ka tā, protams.

Un tas nu arī reiz ir jāpasaka,Jokalemene, ka Latvijā jau nu nevajadzētu piesaukt laimīgās laulības. Mūsu valsts ir vienā no pirmajām vietām pasaulē šķirto laulību ziņā. Jaunajā Santā kāda psiholoģe māca sievietes,ka esot jābūt lāču medniecēm. Ka jāpieņem psiholoģijas likumi un tie māca, ka sievietei ir jākļust par mednieci. Jāprot vīrietim pakļauties, apbrīnot vīrieti un to pielūgt. Izlasīju un nospriedu, ka katram likumam ir izņēmumi un ka man derēs tikai tie izņēmumi. Ka man vajag , lia vīrietis mani noķer savas mīlas tīklos , lai viņš ir tas, kuru es gribu mīlēt un pielūgt. Man to nevajag par katru cenu, bet ja tas nāks kā Deebsu dāvana -es to saņemšu abām rokām un vaļā vairs nelaidīšu. Latvijā un domāju,ka visā Eiropā ir nenromāli daudz vientuļu cilvēku. Un to gan izbauda, gan cieš no tā. Te nav un manuprāt, pat nevar būt viennozīmīgs vērtējums.

Bet man ir grūti. Man bieži pietrūkst fiziska spēka. Par emocionāliem pārdzīvojumiem nemaz nerunājot. Kā mantru es skandinu Raiņa vārdus - sasmēlies es esmu sauli , pietiks manim visam mūžam. Es fiziski jūtu cik svarīga ir laimīga, saulaina bērnība. Es nenormāli mīlu sevi bērnībā, savu ģimeni - vecvecākus, māsas un brāli, mammu, pat tēti. Mani pamatskolas gadi - debess, cik tie bija laimīgi. Es biju lolota un lutināta kā maza baby princess. Man likās , ka es varu ar savu mātes mīlestību dalīties ar kādu, kam to ļoti vajag. Mana meita mani visu laiku uz to mudināja. Bet redz kā ir - dzīvē viss ir savādāk....

Par darbalaiku. Tikai nelga var mani salīdzināt ar kultūras ministri. Ja es savam darba devējam nodarītu tādus materiālos un finansiālos zaudējumus - man ne tikai kājā iešautu, visticamāk mani vienkārši nošautu. Kultūras ministres bezatbildība ir noziedzīga. Manā vērtējumā - tur jāseko jau kaut kādiem karmiskiem sodiem. Tur vairs nav runa par naudas dalīšanu draugiem un sponsoriem, par skaļu zviegšanu un nejeēdzīgu ģērbšanos bērēs, par zemisku šaneles citēšanu - tur ir runa par tautas gara mantu liecību apzinātu vai neapzinātu iznīcināšanu.

Latviešu mentalitāte, dvēsele, kultūra ir sievietes mātes kultūra, mentalitāte, dvēsele. Tas kā Neatkarīgas Latvijas valsts latviešu sabiedrība ar stūrgalvīgu regularitāti apdāvina miljonārus un nicina un grūž nabadzībā mātes, tai skaitā vientuļās mātes - tas ir īstais 21.gs. latviešu dramatisms un traģēdija. Tā ir līdzīga narkomānu un alkoholiķu dzīšanai sevi pāragrā nāvē. Es pati vērtēju,ka tieku galā ar mātes pienākumiem. Ar audžumātes pienākumiem - kā vientuļai māmiņai man ir nenormāli, sasodīti grūti. Es mēdzu domāt,ka tas man ir sods par manu iedomību,ka es varētu palīdzēt kādam bārenim izveidot laimīgu dzīvi, ka tieši šādā aspektā es esmu iejaukusies Tā Kunga Debesīs kompetencē. Man ir ļoti ļoti grūti būt vientuļai māmiņai savam audžubērnam.

Rīt būs jauna diena!

Varbūt miskastē, varbūt ledusskapī, varbūt kumodē :)) Man rīt beidzas atvaļinājums. Līdz ar to es pazudīšu. Turpmāk būs mazāk.

Komentāru jau daudz, bet 5/6 no tiem miskastei!

Un ir vēl divas lietas, ko dara latvietis pelēkais: 1) lamā valdību; 2) sapņo par ideālu saulaino tāli. Un pāri visam - dzīvais iekšējais upuris. Patiesībā mani ārkārtīgi iepriecināja U20 basketbolistu starts. Uztveru to kā zīmi, ka latvieša pelēkā vietā nāk cits latvietis. Tiem puišiem rokās bija citādi karogi.

Ugunīga damīte saki? Ugunīgas dāmītes visur nesludina vientuļās mātes statusu. Protams, dzīvē visādi var gadīties, taču ja ne dzīvesbiedra nāve, vientuļās mātes statuss tā pa tiešo ņemot nozīmē trīs lietas: 1) Savulaik nespēju savam -iem bērnam -iem atrast normālu tēvu; 2) Pašreizējo nespēju sev atrast normālu vīrieti; 3) Nespēju sakārtot sevi, lai varētu veidot attiecības. Viss ir kartībā. Viss var gadīties. Un ir normāli raudzīties uz šādu situāciju no malas ar līdzcietību. Bet tas ir līdz reizei, kad sieviete šo savu statusu sāk nemitīgi sludināt un vicināt sev pa priekšu kā karogu. Un te nu mēs Žannas d'Arkas vietā esam ieguvuši latvieti pelēko (lai neteiktu vēl vairāk, uzvārda pirmā "A" vieta ieliekot "U"), kurš soļo pa dzīvi, sev pa priekšu cīņas zobena vietā vicinādams savu nespēju. Vārdos šis latvietis pelēkais ir darīšanas gigants. Bet ja paskatās laukā pa logu ...

"Taupi un ceļo". Un tāpēc lai sakrātu naudu ceļojumam būtu mēnešiem ilgi jāstaiga apkārt ar spocīgi izšņakātiem matiem?Nu paldies, neviena sevi cienoša sieviete tā nedarītu! Domāju, ka Skaislei tā tikai poza.Kad jau tik ugunīga dāmīte, tad gan jau kāds no brūtganiem būs uzsaucis ceļojumu. Nez kas Eipuram par visu šo ne tēmu būtu sakāms?

Taupi un ceļo. Tā daudzi dara.

Lasu un brīnos.Kaut kas neiet kopā - pašrocīgā matu šķērēšana un Sv.Pētera bazilika.Vai tad uz matu rēķina sakrāji naudu ceļojumam jeb tā ir atkal kārtējā plātīšanās?

Viens no iemesliem, kāpēc katoļi izkāva katariešus bija viņu priesteru pieticīgā un askētiskā dzīvošana, caur ko viņi iemantoja patiesu cieņu vienkāršās tautas vidū. " Un ticu,ka šobrīd vatikāna finanšu mafija ir krietni spēcīgāka par sicīliešu cosa nostra. " Gribi pasmaidīt? Runā, ka Dievs ir Mīlestība. Pretstats Dievam ir Sātans. Mīlestība daudzās valodās ir AMOR. Izlasi so vārdu "pretstatā" - no otra gala. Iespējams, Tu ieraudzīsi, kur var atrast, iespējams, Sātanu ... :)))) Lai jauka diena un varbūt līdz kādai citai reizei! Kamēr esmu sev piešķīris atvaļinājumu, jādodos dabas ritmos pakaifot. Jā, lieli sveicieni Senajam! Prieks lasīt!

Nu tagad Tu sāc "kustināt " pārāk smagas tēmas. Cilvēka liekulība, negausība - tas ir prātam neaptveramais. Kad biju Sv.Pētera bazilikā, es kā noburta gar tiem pāvesta dārgumiem grozījos. Debess - kā man patīk visi tie dimanti, safīri, smaragdi un rubīni un visi tie mazākie un tikpat krāsainie un spožie akmentiņi. Tas zelts, tas viss. Un nākošajā mirklī es domāju - kāda nenormālākā netaisnība tas viss bija un ir - tās nabagu nodevas baznīcai, tā nabagu nabadzība un tā baznīcas greznība. Vienlaicīgi - viss tas krāšņums - tie griestu gleznojumi, tās vēsturiskās bagātības. Zini- man prāts par īsu, lai to visu es aptvertu. Un ticu,ka šobrīd vatikāna finanšu mafija ir krietni spēcīgāka par sicīliešu cosa nostra. Nē. Zini, atgriežamies pie Eipura. Tepat ir par ko cīnīties.

Skaislei - nobeiguma vietā kā mana nesamierināšanās ar izlasītām jēlajām domām. Ideju vārdā ... Kas tik pasaules vēsturē nav darīts cēlu un "pareizu" ideju vārdā. Katoļi izkāva katariešus. Pasaule tādējādi ir kļuvusi "vairāk kristīga". Bet vai tāpēc labāka? Un vai kristietībai bez nosaukuma ir palicis vēl kāds patiess sakars ar Kristu? Katariešu vērtības neviens nepopularizē, jo tās būtu spļāviens sejā baznīcai. Tāpēc tie "progresa vārdā bija jāiznīcina. Oktobra revolūcija. Kā jau rakstīju - paskaties pa logu. Aizbrauc uz Ziemeļkoreju. Musulmaņi joprojām pašsadedzinās. Vai viņi tādējādi ienes pasaulē vairāk Allāha? Ideju vārdā ... Nu ja, ar labien nodomiem ceļš uz elli bruģēts. Un tagad padomā, kas ir tie, kas šīs idejas rada (jeb - kur tās rodas)? Kas ir tie, kas īsteno? Un ko vispār nozīmē ideja? Varbūt tomēr tā ir kaut kas tikpat pārejošs kā "drēbes"? Jūs ar Zvirbulēnu apspriedāt tautas impotenci (OK. Saucāt to visu citādāk, bet par nevarību vien jau runa gāja). Vai, Tavuprāt, tieši Oktobra revolūcija nebija tā, kas latviešu tautu padarīja nevarīgu? Viss mugurkauls tika apšauts un izsūtīts. Tev "kā vēsturniecei" to vajadzētu zināt. Tu domā, nespējīgai tautai var rasties spējīga valdība? Tauta saņem tādu valdību, kādu pelnījusi. Saki, Grende nestrādā? Bet Tu? Nu jā, Tu nestāvi kultūras sardzē... Vai tiešām? Kā parazīts Tu šķied darba laiku interneta vietnēs, bet - kur, kur, kur ir Tava eseja par Kļavi?? Ārējo ienaidnieku galvenā misija ir norādīt uz iekšējiem. Citādi tie ir neredzami. Un tad sākas galvenā cīņa. Cīņa ar iekšējiem ienaidniekiem. Un, jā, reizēm cīņa ar iekšējiem ienaidniekiem noved pie reālām asinīm. Arī nāves. Bet tas pieder pie lietas. Bet ideja ... Ideja lielajā vairumā gadījumu ir nekas vairāk, kā prāta triks, lai meklētu ārā, lai novirzītu no ceļa pie sevis. Jā, jā, patiesība patiešām ir "tur, ārā." Taču nevis tur, kur prāts to ir iedomājies. Patiesība ir tur, kur prāts to nespēj atrast; tā ir "tur, ārā" ārpus prāta, kas vienlaicīgi ir iekšā katrā no mums.

"Un jau apniki ar savu mūžīgo samierināšanos." Tā arī neko nesaprati. Samierināšanās ir sūdīgākais, kas var būt. Tas, ka nepiekrīti manis paustajam, ir ļoti normāli. Kādreiz pie vīna glāzes padomā, ko Oktobra revolūcija ir mainījusi. Nē, nevis tā abstrakti - tipa, pirmais solis bija jāsper, utt. Bet palūkojies laukā pa logu. KAS REĀLI ir mainījies? Un tad aizceļo līdz Ziemeļkorejai. Sliktākā gadījumā izlasi Lato Lapsas gramatu par šo brīnumzemi, arī derēs. Un atkal padomā - KAS REĀLI tur ir mainījies. Viss ir nāvīgi vienkārši. No negatavju plūmju saēšanās seko caureja un tad, dod dievs, atgūt iepriekšejo veselību! Un Tu nemaz neesi Dievs, kas var pateikt, kas būtu un kas nebūtu, ja visi vīrieši būtu tādi kā es. Iespējams, revolūciju nebūtu. Iespējams, tās ne velna nebūtu vajadzīgas. Iespējams un iespējams un iespējams ... Izbļaut gatavu verdiktu nav liela māksla. Arī tad, ja runa iet par lietām, ko cilvēkam nemaz nav lemts aptvert. Tas neliecina par briedumu, princesīt!

Saki, attaisnojums? Attaisnoties mēs visi mākam. Tur jau ir tā lieta, ka falšie attaisnojumi ir tie, kas mēģina novirzīt no sāpēm tad, kad tiek atgādināta būtība - sāls trāpījusi pa pušumu. Gan jau arī Eipuram ir attaisnojums savai ārienei (nemāku neko par to spriest, jo neesmu viņu dzīvē redzējis). Perfekcionisms un mīlestības trūkums patiešām iet roku rokā. Visticamāk, mīlestības trūka bērnībā un lai to toreiz "nopirktu" no vecākiem, vajadzēja būt ļoti kārtīgai meitenei (vai puikam). Nospiedums "ja nebūšu kārtīgs, -a, mani nemīlēs", tiek paņemts kā uzvedības modelis uz turpmāko dzīvi. Protams, Tu vari kliegt, bļaut. Un ne jau es te kāds Eipura sargātājs un ķisena palicējs. Uzskatu gan, ka esi pietiekoši gudra, lai saprastu, kurš ceļš ir efektīvāks - "par" vai "pret". Mana pieredze rāda, ka "par" ir tas, kas visu noliek savās vietās. "Pret" rada revolūcijas, kuras jo vairāk ko maina, jo vairāk viss paliek pa vecam.

Atkal nepiekrītu, Tev Jokalemene. Ja par kaut ko esi , tad esi par to pēc pilnas programmas. Un ja vajadzētu, tad arī ar kulaku kādam iesistu , lai kā tas arī izskatītos un lai ko tas arī praktiksi varētu nozīmēt man pašai, vai manai rokai. Un par esejas vēl neuzrakstīšanu man ir brīnišķīgs attaisnojums - es gaidu īsto iedvesmu. Ir lietas, kuras nevajag sasteigt. Un tas nu ir tik mīļš pušumiņš, ka tur nav ne ko slēpt, ne ko liegties. Svaigs gaiss ir labākais dziedinātājs. Par Eipura aizskaršanu, zini, piedod - nekā nebūs. Es neklusēju, aktīvi iesaistos, var teikt - saucu cik skaļi vien spēju. Tu vari tik noskatīties un pamest matracīti zem krītošā Eipura. Dari, kas Tev darāms. Jā, pret sevi esmu diezgan prasīga. Man ir kolēģe, kura ir vēl prasīgāka pret sevi. Un tad es kādā rakstā par psiholoģiju izlasīju,ka tas esot tāpēc,ka cilvēkam pietrūkst mīlestības un tāpēc tas cilvēks cenšās pēc perfektuma. Var jau būt, ka tāpēc. Bet tādas tieksmes atzīstu par labām.

Nerunāju par klusēšanu, piekrišanu, vai, vēļ ļaunāk, vienaldzību. Vārds "nosodīt" nes zināmu enerģētisku lādiņu. Mēgini, lūdzu, to sajust un sapratīsi, ko mēginu pateikt. Visa emocionālā brēkšana agri vai vēlu cilvēkam atspēlējas. Protams, vēl vairāk atspēlējas, ja gribas kliegt, bet kliedzamais tiek norīts, jo "tā jau nedrīkst", "tā nav smuki". Runa ir par darīšanu, par rīkošanos bez nosodījuma. Tev kaut kas nepatika Eipura rīcībā? OK! Izteici viedokli, varbūt izdarīji vēl kaut ko un, ja vajadzēs, pateiksi vai rīkosies arī turpmāk. Tajā pašā laikā tas, ka Tu stiep nabaga Eipuru teju vai katrā otrajā komentārā, liecina par emocionalu pavilkšanos. Patiesībā šāda pavilkšanās ir ļoti vērtīga no viena aspekta - ja Tu būtu pietiekoši gudra, Tu varētu mēģināt atrakt, ko tādu Eipurs Tevī uzrādījis, ko Tu sevī nepieņem. Kā jau sacīju - veselai ādai sāls netraucē, pušumiem gan! (bet tas nekādi netraucē sāli arī no veselās ādas purināt nost!) Neviens nav ideāls. Un neviens nav galīgais draņkis. Arī Eipurs nav tikai sliktais puika. Ir lietas, ar kurām viņš ir "paņēmis" mani un par ko es viņu cienu. Taču tas mani netraucē viņam pateikt (bez nosodījuma!), ka (P)prezidenta folkloras piesaukšana, uzbraucot Tev, bija klaji nevietā. Respektīvi, kāda sāls deva trāpīja kādā no viņa pušumiem. Lielā mērā tieši par to ir dzīve - ieraudzīt savus pušumus un to cēloņus. Kad tas tiek izdarīts, pušumi sadzīst. Tā ir transformācija un ceļš, lai izkāptu no "drēbēm". Bet ne jau man Tevi mācīt. Pati esi liela meitene, princesīt!

Āreče, nu, Skaisle! Tu uzrakstīji to, ko reiz pati noraidīji - ikdiena ir svētki. Svētki ir pilni ar prieku, laimes sajūtu un pārējām labām lietām. Lielais jautājums ir - uz ko tad mēs fokusējamies, uz "drebēm" vai tomēr uz to, kas iekšā? Ja uz" drēbēm", tad automātiski ir fail. "Drēbes" novalkājās, kļūst netīras, saplīst, galu galā, re, rodas jauni zīmoli. Tas nenozīmē, ka "drēbes" ir nevajadzīgas. Taču tās ir un paliek tikai drēbes. Savukārt, ja fokusēšanās notiek uz to, kas "iekšā", paveras pilnīgi cita pasaule. Lielākais paradokss - arī notikumi ap cilvēku saveidojas tā, ko sauc par brīnumiem. Dzīve iegūst citas krāsas, viss nemitīgi atjaunojas, vecuma vairs nav, johaidī, pat nāves laikam vairs nav!!! Protams, manas "drēbes" agri vai vēlu nosprāgs un par tām neviens neko vairs neatcerēsies, bet - tas jau nav viss!!! Stārķēni (3 gab.!), kas mūsu pagalma ligzdā, šodien beidzot sāk vicināt spārnus. Man jau šķiet, ka drusku aizsēdējušies vecāku maizē (lasi - vardēs!), bet daba zina labāk. Šodien lidos! Priekā! Lidojam arī mēs!

Skazanul! Krutāks par citiem? Ka tik paņirgāties! Slimi!