Foto: Dienas mediji

Kļūda un dzīvība

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

19 komentāri

14. aprīlis, 2016, 17:35

caca

izklausās, ka "no mušas zilonis izpūsts". Ja nav par ko rakstīt, tad nu labāk nerakstīt. Nevis cienījama vecuma vīra zvanu izmantot, turklāt izraujot no konteksta, par pamatu šim rakstelim. Lai kā mēs klanītos pa labi un kreisi dižo interpretu priekšā - paviršība ir un paliek paviršība. Bet, kas tad nu ir mazā latvietīša nošu raksts, salīdzinot ar Dižajiem Interpretiem. Sirmajam zvanītājam ir sāpīgi, ka viņš pārprasts. Man ir neērti Ineses Lūsiņas vietā. Vai tiešām mūzikas kritiķiem nav par ko rakstīt? Šķiet ,ka tādi glumi un pielaizīti kļuvuši. Remdeni. Kādreiz bija interesanti palasīt Raginska kritikas. Varbūt ne tik profesionāli gludas, bet piparainas un atskabargainas gan. Neinteresanti, cienījamā kritiķe. NEINTERESANTI. Un nožēlojami, ka jāizmanto jel kāds iemesls, lai tikai kko uzkleķētu.

Atbildēt
5
0

13. aprīlis, 2016, 17:59

DIENA it kā čekas filiāle

Raksts "Mūsos ir snaudošs potenciāls" diženā Pētera Vaska sakarā NORAKTS. Cilvēki beidzot atļāvās TAISNĪBU pateikt, iemest skaidas MELU jūrā. Tāpat par Gundegu Repši- "Esmu pārkāpusi bailes". Aizvāciet to ar! MELI, MELI, Puspatiesības, mafijas darboņi- DIENA, KDi, represīvais aparāts darbojas pilnā spēkā! Mūsu apsardze- kultūras, mākslas templī cienīgi varētu ieņemt vietas kādā baiļu koncentrācijas nometnē!

Atbildēt
3
0

12. aprīlis, 2016, 19:57

Kocebū

Nēmi Jervi ( tolaik rakstīja Jarvi) piedzīvoju Operā, kad tur tika atskaņota tā sauktā vieglā mūzika, tai skaitā operešu "gabali". Šoks bija milzīgs- izcilā nozīmē un atskaņojuma dēļ protams. Zināmie meldiņi skanēja gradācijās, interpretācijā, dinamikā krāšņi un pirmreizīgi. Likās, ka šo mūziku dzirdu pirmo reizi. Tad Jervi kungs emigrēja. Centis Kriķis, acīmredzot, pieder latviešu mūziķu saimei, kas matus skaldīdami, vērš uz sevi uzmanību. Diezgan žēlīgi! Lūsiņas k-dze kā akla vista, piedodiet par salīdzinājumu, uzlasījusi graudu. Tas arī viss. Ja Diena nesāks sijāt savus blog-ogotājus, šī sadaļa būtu nosaucama par "ada-maitismu" nedzīvās dabas stūrīti..

Atbildēt
6
0

12. aprīlis, 2016, 20:00

atvainojos,

ka komatiem tintes pietrūka un Nēme iedriķējās ar "i".

12. aprīlis, 2016, 19:27

lustīgais nerris uz tirgus plača

Mīļā stundiņa - Centim Kriķim, ak jel, izklausījās, ka Nēme Jervi ir paviršs pret latvju simfonisko mūziku, jo izlaida vienu takti Melanholiskajā Valsī, un kundzei Lūsiņai tas deva iedvesmi veselam blogam, kur būtu pieticis ar vienu teikumu: "Kas ir Centis Kriķis Nēmem Jervi, un - kas Nēme Jervi Centim Kriķim [kas ir Hekube viņam, kas viņš Hekubei - Šekspīrs Hamlets...]

Atbildēt
5
0

12. aprīlis, 2016, 11:37

skaislei atkal iznākusi caureja ne

un dumji komenti piekrītot. Kur skaisle sāk vāvuļot, tur komentus var vērt ciet. Viss tāpat pieķēzīts

Atbildēt
10
6

12. aprīlis, 2016, 19:00

Un

dumjais dziļā aizgrābtībā vāvuļo līdzi.

12. aprīlis, 2016, 14:43

nē

Es arī tā domāju. Un ir vel, tikai neuzraksta:)))

12. aprīlis, 2016, 12:25

Vārds

tā tikai tu domā

11. aprīlis, 2016, 21:15

Toto -> Skaislei

Būdams pieradis pie visai kritiskiem Jūsu komentāriem, jau sen gribēju uzvaicāt, vai ir ar kāds mūsdienu latviešu autoru darbs, kas Jūs ja nu ne gluži sajūsmina, tad vismaz rada gandarījumu par to, ka lasīts un izlasīts. Ļoti priecājos, ka šāds darbs izrādījies J. Einfelda nepamatoti ēnā atstātais romāns "Rīga", un Jūsu vērtējumam varu tikai piekrist. Priekā!

Atbildēt
5
2

12. aprīlis, 2016, 7:01

Skaisle

Čingizs Aitmatovs ļoti skaisti savulaik ir uzrakstījis - "Es atveru grāmatu un grāmata atver mani".

11. aprīlis, 2016, 22:09

Skaisle

Jā , ir. Aivaram Kļavim ir grāmata - Piesmietais karavīrs. Lasīju un domāju - bet vajadzēja vairāk asiņu un seksa, buksē. Bet ,kad lasīju pašas beigas - man bija katarse , visu nakti raudāju. Kādi gadi pieci jau ir pagājuši. Baidos šo grāmatu ņemt otrreiz un pārlasīt, baidos, ka būšu vīlusies. Jā un tagad - Einfelda Rīga. Milzīgs pārsteigums - par grāmatu un par sevi.

11. aprīlis, 2016, 20:16

Skaisle

o, apskaužu tādus mūziķus. Bet - raksta tēma man ''loti sasaucas ar to, par ko esmu domājusi pēdējā laikā. Lūk, Einfeldam ir tāda jauna grāmata - Rīga. Un pirmās 100 lappuses lasot - es domāju - cilvēks lieto narkotikas un raksta autopilotā - godavārds - tā es domāju. Spriedu - izlasīšu līdz 100 lappusei un likšu nost. Bet - nenoliku. Sapratu, ka narkotikas, kuras lieto Einfelds saucas latviešu valoda un valodas bauda. Jo es izlasīju visas - cik nu tur bija - 500 vai 600 lappuses. Un saku - man tā bija izcila valodas bauda. Iedevu to grāmatu lasīt savai tantei filoloģei. Viņa man saka - nepatīk, nevīžīga attieksme pret valodu - vārdu kārtība teikumā, konstrukcijas utt. Es uz kašķi - uzreiz - lai min konkrētus piemērus , viņa nosauc - es pierakstu - pārbaudu gramatikas grāmatas - nav tiesa , tante melo, zvanu un triumfiāli ziņoju - lūk- lasīju, ka pareizi varianti ir gan tā, gan šitā, abējādi var. Nu bet viņai nepatīkot tik un tā. Bet tad tā arī saki, ka vienkārši nepatīk, nevis, ka cilvēks raksta kļūdaini. Savulaik, Silvija Brice sludināja, ka latviešu valodai būtu jābūt dzīvīgākai, uz pārmaiņām un jauninājumiem atsaucīgākai un tam es ļoti ļoti piekrītu. Einfelda darbā ir pilnīgi cita - man miljons reižu pieņemamāka , ja tā var teikt - valodas estētika, kā visos šajos galma nabiņrubnātāju raksntieku darbos. Sajūta tāda, ka valoda - Einfelda valoda mani - parāva pa gaisiem, parāva zem ūdens un beigās nometa un izmeta krastā kā vētras vilnis, kad nesaproti - tā bija īstenība vai sapnis. Lūk. Bet ko vēl es saprotu - katram ir savi kvalitātes standarti. Mana kolēģe nenakšņo viesnīcās, kurās pirms brokastīm nepasniedz šampanieti. Es varu nakšņot hostelī - galvenais, la varu labi izgulēties un nomazgāties. Šampanieti varu dzert citā vietā un citā reizē. Bet katram savs ....

Atbildēt
5
6

12. aprīlis, 2016, 11:35

tāpēc, ka dumjš?

12. aprīlis, 2016, 7:03

Skaisle

cik forši,ka Tu tā uzraksti:)

12. aprīlis, 2016, 6:26

Dumjais

Ekselenti!

11. aprīlis, 2016, 20:16

Skaisle

Atbildēt
10
6

11. aprīlis, 2016, 16:42

Jā, kad mēs kļūdāmies,

pasaulē nekas nemainās, bet, kad kļūdās ķirurgs, uz galda ir...līķis... Tieši to teica mans tēvs - ķirugs jau manā bērnibā. Tāpēc, mācoties, bija pienākums nedarīt kļūdas savā darbā.