Publicitātes foto

Zekerijs Vulfs nesteidzas apbērt mūziķus ar komplimentiem, savos vērtējumos viņš bieži ir ass3/3

The New York Times mūzikas kritiķis Zekerijs Vulfs: Es vēlos dzirdēt idejas

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

19 komentāri

24. septembris, 2015, 11:49

JT

Dāmas un kungi! Tad, kad mēs vēl bijām biedrenes un biedri, visā padomju teritorijā apakšzemes dzelzceļu sauca par metropolitēnu. Taču citās valodās un reģionos to sauca citādi: U-Bahn, underground, subway, tube, metro u.c. Ņujorkā nav ne Metropolitēna operas, ne Metropolitēna muzeja. Vārds `metropolitan` ar uzsvaru uz trešās zilbes te ir adjektīva nozīmē, ko latviski atveidojam ar ģenitīvu: līdzīgi kā Siāmas kaķis vai Maskavas šņabis. Tādēļ Ņujorkas attiecīgais teātris (New York Metropolitan Opera) ir Metropoles [lielpilsētas, galvaspilsētas, pamatcentra] opera , ko `savējie` sauc vienkārši par metu (Met), bet (jau izbijušais) New York City Opera ir / bija Ņujorkas Pilsētas opera. Tieši tāpat slavenais muzejs latviski ir Ņujorkas Metropoles muzejs. Nost ar siāmiskajiem kaķiem! Lai dzīvo Ņujorkas Metropoles opera! Savukārt NYT operas kritiķis `Zachary Woolfe`, kura priekšvārds neapšaubāmi cēlies no Bībeles, mūsdienās lietots dažādi atkarībā no konteksta: Verdi operā tas gluži loģiski ir Zaharija - arī jaunajā Bībeles tulkojumā (Zachariah, itāļu libretā Zaccaria), bet kritiķim visdrīzāk piedien Zaharijs (Zachary), kaut formāli pareizi būtu Zekerijs, taču tas pārāk tāls no pirmveida. Grūti pāriet uz jaunām sliedēm? Bet jāpāriet būs agrāk vai vēlāk. Un labāk agrāk, lai nākošajām paaudzēm jau `galds būtu klāts`.

Atbildēt
3
3

26. septembris, 2015, 22:55

Brīnišķīgi būtu, ja

tādi, kuri aizgūtnēm ņemas pamācīt citus (JT), paši uzklausītu kritiku par savām kļūdām, nevis censtos žultaini ironizēt, turklāt pavisam nevietā.

26. septembris, 2015, 11:07

Cik brīnišķīgi

cilvēki (šajā gadījumā Vārds) orientējas latviešu valodā - visu zina un saprot. Taisni skaudība pārņem. bet, nu ko lai dara - katram savs krusts...

25. septembris, 2015, 23:18

Vārds

Nākošs ir ar kājam, bet paaudzes ir nākamās, arī gadi nākamie. Sēdieties, 2!

25. septembris, 2015, 21:11

Siāmiskie kaķi

ir apvērsta parodija (uzbūves un lietojuma formas ziņā) par Metropolitēna operu. Savukārt divdabji (vai kā tagad `adjektīviskie divdabji` ` ar atributīvu funkciju` utt.) ar atšķirīgām galotnēm ir arī saturiski atšķirīgi: ēdošs bērns un ēdams bērns (kas aloģisks, ja nav runa par kanibālismu). Škirtne te ir darāmā un ciešamā kārta: vienkāršoti sakot - ja var jautāt `ko?`, tad ir ciešamās kārtas divdabis. Krāsot ko? - krāsojama virsma. Tādēļ no `nākt` vispār neveidojas ciešamās kārtas divdabis (bet - `panākt` ko? tas panākams vienkārši). Tādā kārtā viss, kas nāk, tuvojas, ir priekšā, ir nākošs. Tas par latvisko pareizību. Dziedoša meitene. Dziedams vingrinājums.

25. septembris, 2015, 13:47

???

Vai siamiskie kakji ir jauna suga, kas atshkiras no Siamas kakjiem? D D D

25. septembris, 2015, 13:47

???

Vai siamiskie kakji ir jauna suga, kas atshkiras no Siamas kakjiem? D D D

25. septembris, 2015, 13:47

???

Vai siamiskie kakji ir jauna suga, kas atshkiras no Siamas kakjiem? D D D

25. septembris, 2015, 13:46

Latviski pareizi

ir "nakamas". Jt ieteicams iemacities latvieshu valodu...

25. septembris, 2015, 11:14

Viņas (tās)

nāk `uz mums`, pie mums, mums klāt, un tad jau nākošās nāk viņām pakaļ. Nav jau vienmēr jānāk `uz kurieni`; Ir jau arī brīvākas izteiksmes: nākt gaismā (atklāties kam slēptam), nākt priekšā (gadīties), nākt uz tepiķa (saņemt brāzienu), nākt pie prāta ( atjēgties) un tā joprojām.

24. septembris, 2015, 21:54

Vai "nākošās"

paaudzes (uz kurieni vņas "nāk"? D) vispār vēl runās latviski? Pa 22 "neatkarības" gadiem latveišu tauta jau samazinājusies par ceturto (!) daļu... Izkatās, ka pa "jaunām sliedēm" brauks citas tautības,"bēgļus" ieskaitot...

23. septembris, 2015, 10:46

jumors

Vispār jau Zaharija, dīvains latviskojums. Jo vairāk, ka arī foto rāda ebreju.

Atbildēt
2
3

22. septembris, 2015, 17:39

lustīgais nerris uz tirgus plača

"Dziedātāju izcelsme mani interesē kā viens no biogrāfijas faktiem." - Tieši tas, ko esmu paudis savos komentāros vairkkārt, saņemdams neskaitāmus mīnusus, pie rakstiem, kuros pausta vientiesīgā pārliecība, ka operdziedātāji iznes LV vārdu pasaulē! Un - Garančas vērtējums arī saskan ar manējo, par ko saņemti mīnusu mīnusi no tautiešiem! "Bez pietātes" un bez saharīna, kā tas ir pieņemts pašmājās.

Atbildēt
8
1

23. septembris, 2015, 18:50

Tā vientiesīgā

pārlieciba , ka "nes Latvijas vārdu" ir izskaidrojama ar latviešu mazvērtības kompleksiem. Un ar to, ka mūsu mēdijiem jānovērš uzmanība no latv. tautas izmiršanas, lai rinkeviči, āboltiņas, šķēles, kalvīši, lembergi var netraucēti taisīt savas rebes uz tautas rēķina.

23. septembris, 2015, 18:47