Mākslinieces trāpīgais skatiens satver kādu īpašu vizuālu mirkli, ko, informatīvi papildinātu, ievieto atbilstoša izmēra audeklā, nevienu necenšoties glorificēt. Precīzi atrasti krāsas šāviņi iestartē ģīmetnes kompozīciju. Portretiskā līdzība
nav mazsvarīga. Māksliniece izmanto arī personību plašāk raksturojošas detaļas, tās didaktiski uzsverot vai taktiski pietuvinot.
Mākslas zinātniece Baiba Magdalēna Eglīte: «Gleznotāja Ģertrūde Zeile ir savrupa mākslas ceļa gājēja. Ar mulsinošu satura dziļumu, kas atsedzas pakāpeniski, sekojot glezniecības stāstam. Plastiska un ritmiska daudzveidība raksturo viņas kompozīciju izcelsmi. Tās atnāk kā melodija pie mūziķa. Izkārto krāsu laukumus, vienus uzsver, citus pieklusina, vada un apvieno. Nevis intelektuāla vai estētiska rotaļa, bet patiess pārdzīvojums ir mākslas darba rašanās iemesls. Vārdos nenoformulēta sakrāla pietāte pret Pasauli, Dabu, Cilvēku, kuras pamatu pamats ir sakrāla pietāte pret Radītāju. Dzīves pieredze ir viņu padarījusi par filozofi glezniecībā, kaut vārdos viņa nefilozofē. Viņa filozofē ar krāsu, ar motīva lakonismu, faktūras daudzveidību, ar krāsu laukumu, triepienu ritmu, pat ar darba izmēriem un rāmja izvēli. Filozofē par cilvēka dzīves pamatvērtībām, par ceļu uz atziņu, par mīlestību un piederību, nonākot līdz simbolismam.»
Kuratore Baiba Magdalēna Eglīte.