Izstādes nosaukums ņemts no islandiešu režisora Hlīnura Palmasona (Hlynur Pálmason, 1984) filmas Dievzeme (Vanskabte land, 2022).
Slieka rāpo par akmeņiem. Puisīts cenšas salikt akmeni virs akmeņa tā, lai tie nesabrūk. Laiks plūst tik lēni cik upe. Vējš plūst tam pāri, veidojot kalnus un ielejas, kurās cilvēks ceļ baltas teltis.
Asociāciju gamma, kura tuva Zanes Tučas glezniecības arhetipam.
Rimts ziemeļniecisks laika plūdums, mežonīgs eksistenciāls dabas skaistums, kas darbos ir reducēts līdz simboliskai matērijai. Ar asu HB zīmuli, liekot līniju pie līnijas, gleznas top mēnešiem ilgi, lēni un skrupulozi.
Pār dīķiem tālumā un pāri skaistām lejām,
Pār kalniem, mākoņiem un mežiem, jūrmalai
Un viņpus ētera, kur saule mūžam kaist,
Un viņpus zvaigžņu loka nebeidzamām dejām –
(…)
Mēs, mirstīgie, ar savām acīm tikai varam
Šim spožumam būt rēns un raudošs spogulis !
Šarls Bodlērs, Ļaunuma Puķes (1857)