Jau 18 gadu janvārī Parīzē organizācija UniFrance films rīko franču filmu prezentāciju Rendez-vous with French Cinema: šogad to apmeklēja 100 žurnālistu un 300 kino izplatītāju no visas pasaules. Pasākumā tika prezentētas jaunās franču filmas un oficiāli paziņoti iepriekšējā gada rezultāti. Vesels vēsturiskās Parīzes viesnīcas InterContinental Paris Le Grand Hotel stāvs tika atvēlēts intervijām: katrā numurā žurnālisti saskaņā ar striktu grafiku sarunājās ar franču režisoriem un aktieriem.
Man izdevās nointervēt Izabellu Ipēru. Viņa pajokoja, ka neatteiktos nofilmēties nākamajā Zvaigžņu karu sērijā: "Es varu notēlot gan zvaigzni, gan karu." Leģendārās kino dinastijas pārstāvis aktieris un stila ikona Luijs Garels man pastāstīja par savu pirmo režijas darbu – drāmu Divi draugi/Les deux amis. Režijas vecmeistars Klods Lelušs intervijā KDi paziņoja, ka par godu viņa slavenākās filmas Vīrietis un sieviete/Un homme et une femme 50 gadu jubilejai šogad uz ekrāniem iznāks tās restaurētā versija. Ar režisoru Benuā Žako runājām ne tikai par kino, bet arī par operas mākslu – klasiķis jūsmo par Elīnu Garanču, kura līdz 4. februārim Bastīlijas operā Parīzē dzied viņa iestudētajā Žila Masnē operā Verters. Savukārt režisors Žans Žaks Anno ar prieku atcerējās pirms dažiem gadiem Rīgā pavadītās brīvdienas. Visas šīs intervijas būs lasāmas KDi.
Asociācija UniFrance films strādā kopš 1949. gada un atbild par franču kino popularizēšanu ārzemēs. Tās darbību finansē Francijas Kultūras ministrija un Ārlietu un starptautiskās attīstības ministrija. Organizācija rīko franču filmu festivālus stratēģiski nozīmīgākajos tirgos (ASV, Vācija, Itālija, Lielbritānija, Krievija, Japāna, Ķīna), atbalsta franču filmu dalību 60 kinofestivālos (Kannas, Berlīne, Lokarno, Sansebastjana u. c.), organizē meistarklases ar franču kinematogrāfistiem ārzemju kinoskolās un universitātēs.
Nesējraķete zem eņģelīšu portreta
Kino nozīmīgumu Francijā apstiprināja tas, ka 2015. gada industrijas rezultāti tika paziņoti Ārlietu un starptautiskās attīstības ministrijā. Savrupmājā Orsē krastmalā 37 ir unikāls interjers: šeit viss mirdz kā Luvrā un Versaļā – lustras, zelts, antīkas mēbeles, milzīgas gleznas un skulptūras, sienu apdare no zīda auduma Burgundijas vīna krāsā –, taču īpašu akcentu šajā vidē ienes Francijas tautsaimniecības sasniegumu simboli, piemēram, nesējraķetes Ariane 5 makets, kas izvietots zem piemīlīgu eņģelīšu portreta, un lidmašīnas Airbus A380 makets greznas zāles vidū.
Ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss uzsvēra, ka otro gadu pēc kārtas franču filmu skatītāju skaits ārzemēs pārsniedzis skatītāju skaitu pašā Francijā. Pērn 93 valstīs tika demonstrētas 515 franču filmas. Tās noskatījās 106 miljoni cilvēku, un kases ieņēmumi ārzemēs bija 600 miljonu eiro.
Ministrs atgādināja, ka pēdējos desmit gados franču filmas ieguvušas trīs Zelta palmas zarus Kannu kinofestivālā un 15 Oskaru. Viņš apsveica animācijas filmas Mazais princis veidotājus – pērn šo filmu ārpus Francijas noskatījušies 15 miljonu cilvēku, un kases ieņēmumi ārzemēs sasnieguši 62 miljonus eiro. Tādējādi Mazais princis kļuvis par veiksmīgāko Francijas animācijas filmu starptautiskajā tirgū pēdējos 20 gados. Ministrs uzslavēja arī jaunās turku režisores Denīzes Gamzes Ergivenas panākumus – viņas drāma Mustangs, kura jau saņēmusi daudz balvu, ir izvirzīta Oskaram labākās ārzemju filmas kategorijā (filma pārstāv Franciju). Gan Mazais princis, gan Mustangs tika izrādīti arī Latvijas kinoteātros.
Mazā prinča producentiem Atonam Sumašam un Dimitri Rasamam (viņu izveidotā animācijas filmu studija ON Entertainment ir viena no spēcīgākajām Eiropā) tika pasniegta asociācijas UniFrance films nodibinātā Francijas kino balva par izciliem sasniegumiem 2015. gadā. Mazais princis turpina pelnīt arī šogad – martā filma iznāks uz ASV ekrāniem, vēlāk tā būs skatāma arī Kanādā, Lielbritānijā, Spānijā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Mazā prinča režisors ir amerikānis Marks Osborns, kurš veidojis multfilmas Kungfu panda un Sūklis Bobs Kvadrātbiksis.
Francija ir lielākā animācijas filmu ražotāja Eiropā, un tās ir viens no nozīmīgākajiem franču kino eksporta segmentiem (20% ārzemju skatītāju izvēlas franču animāciju). 2015. gadā ārzemju tirgos komerciāli veiksmīgāko franču filmu pirmajā desmitniekā ir trīs animācijas darbi – līdzās Mazajam princim ir Asterikss. Dievu īpašums un Mēness sargs (arī tie tika demonstrēti Latvijā).
Iedvesmas avots – karsto ziņu sižeti
Analizējot ārvalstu skatītāju gaumi, organizācija UniFrance films secina, ka pēdējos 20 gados vislielākos panākumus guvušas franču komēdijas. Pozitīva iezīme ir tā, ka šā žanra franču filmas ir pieprasītas visā pasaulē – atšķirībā, piemēram, no vācu, itāļu un spāņu komēdijām, kuras galvenokārt domātas vietējam tirgum un ārzemēs nav tik populāras. Pašlaik Francijā atkal ir komēdiju ražošanas bums. Par 2015. gada starptautisko hitu kļuvusi franču komēdija Beljē ģimene/La Famille Bélier (2014).
UniFrance films ģenerāldirektora vietnieks Frederiks Berezjā norāda, ka franču komēdijas bieži ir sakņotas sociālajās reālijās: "Filma šķiet komēdija, taču pieskaras ļoti nopietnām tēmām, piemēram, Filipa de Šovrona komēdija par multikulturālajām laulībām Qu’est-ce qu’on a fait au Bon Dieu?/Serial (Bad) Weddings (2014). Tā stāsta par integrāciju, dialogu starp kultūrām. Mēs varam pasmieties par šīm svarīgajām lietām."
"Franču režisoriem patīk smelties iedvesmu karsto ziņu sižetos," uzskata UniFrance films prezidents režisors Žans Pols Salomē. "Varu nosaukt filmas Kovboji/ Les cowboys (2015) par ekstrēmām reliģiskajām izpausmēm un Tādžmahāls/Taj Mahal (2015) par 2008. gada terora aktiem Mumbajā. Es domāju, ka mākslinieki ļoti labi izprot pasauli, kurā mēs dzīvojam, un nebaidās izteikties par aktuālākajām, sāpīgākajām tēmām. Viņi grib to darīt," apgalvo Žans Pols Salomē.
Francijas kino industrijas pārstāvji stāsta, ka pērn novembrī notikušie terora akti Parīzē nav ietekmējuši kino apmeklējuma rezultātus – neliels kritums bijis novērojams tikai tajos kinoteātros, kuri atrodas vistuvāk nelaimes vietām. Kopumā 2015. gada novembris bijis veiksmīgāks nekā 2014. gada novembris.
UniFrance films ģenerāldirektora vietnieks Frederiks Berezjā piebilst: "Franču kino mākslinieki ir mūsdienu filosofi un pamanāmākie intelektuāļi kultūras telpā. Viņi izsakās par visasākajām sabiedrības problēmām. Aktieris Vensāns Lindons sludina savu nostāju ar to, kādas lomas viņš izvēlas. Kannu kinofestivālā viņš tika apbalvots par lomu drāmā Cilvēka mērvienība/ La loi du marché (2015) – tā vēsta par sociālo spriedzi un kapitālisma briesmām. Vensāns Lindons visās lomās nosaka sabiedrības diagnozi. To dara arī daudzi režisori. Es varu nosaukt Žaka Odiāra drāmu Dīpans/Dheepan (2015), kura saņēma Kannu Zelta palmas zaru, Denīzes Gamzes Ergivenas Mustangu, kas stāsta par turku meiteņu likteni konservatīvajā vidē, un Diastēma Franču asinis/Un Français (2015), kas portretē ultralabējo grupējumu noskaņojumu mūsdienu sabiedrībā."
Citi svarīgākie pērnā gada darbi, kuri veltīti nevis supervaroņu piedzīvojumiem, bet sabiedriski nozīmīgām, provokatīvām un eksistenciālām problēmām, ir Emanuelas Berko drāma Ar paceltu galvu/ La tête haute (2015) par mazgadīgu bandītu un vardarbību, kā arī Katrīnas Korsīni romantiskā drāma Vasaras laiks/ La belle saison (2015) – atbilde Toda Heinsa Kerolai. Interesanti, ka Vasaras laika galveno varoni arī sauc Kerola (precīzāk – Karola). Darbība risinās 70. gadu sākumā, filma vēsta par divu sieviešu attiecībām Francijas provincē. "Pirms 30–50 gadiem šī tēma Eiropas sabiedrībā bija izaicinoša, taču viss, kas ir saistīts ar reliģiju, seksualitāti, viendzimuma laulībām, adopciju, ir aktuāls joprojām. Mums ir jāpalīdz šādām filmām iziet starptautiskajā apritē," ir pārliecināts UniFrance films prezidents Žans Pols Salomē.
Nakts Orsē muzejā
Pēc Ārlietu ministrijas apmeklējuma vēlā vakarā viesi devās nakts ekskursijā uz Orsē muzeju, kurā vairs nebija neviena cita apmeklētāja. Tur notika rakstnieces un režisores Danielas Tompsones gaidāmās filmas Sezans un es/Cézanne et moi prezentācija (Polu Sezanu atveido Gijoms Gajēns, gleznotāja bērnības draugu Emīlu Zolā – Gijoms Kanē). Saviesīgā pasākuma mērķis bija piesaistīt potenciālo izplatītāju uzmanību šai XIX gadsimta vēstures drāmai.
Manu uzmanību piesaistīja Krievijas Pirmā kanāla pārstāve, kura, sajūsminoties par to, cik tuvā kontaktā var nonākt ar Eduāra Manē gleznu tukšā muzejā, nejauši sasita galvu pret blakus stāvošo Rodēna skulptūru un pakrita tās pakājē. Atgūt spēkus pēc šāda mākslas piedzīvojuma palīdzēja tikai šampanietis Veuve Clicquot.
Līdzīgs banketiņš tika sarīkots arī Rodēna muzejā, kurā kino izplatītāji no visas pasaules tika iepazīstināti ar topošo režisora Žaka Duajona filmu, kas veltīta tēlniekam Ogistam Rodēnam (lomā – Vensāns Lindons).
Franču kino industrijas pārstāvji cer, ka 2016. gads būs veiksmīgāks par iepriekšējo. Uz ekrāniem iznāks gan filmas plašam skatītāju lokam, gan autorkino meistaru darbi, to vidū būs Olivjē Asajasa Personal Shopper ar amerikāņu aktrisi Kristenu Stjuarti galvenajā lomā un kinoforuma Arsenāls drauga Ežēna Grīna komēdijdrāma The Son of Joseph ar Natašu Renjē, Matjē Amalriku un Mariju de Medeirosu. Pavisam drīz Berlīnes kinofestivāla konkursa programmā notiks Olivjē Asajasa dzīvesbiedres režisores Mias Hansenas-Lēves drāmas Things to Come pirmizrāde, galveno lomu tajā atveido Izabella Ipēra. Šogad uz ekrāniem iznāks jaunas Andrē Tešinē un Stefāna Brizē filmas.
UniFrance films ģenerāldirektora vietnieks Frederiks Berezjā sarunā ar KDi norāda, ka Francija ir ļoti labvēlīgs tirgus ārzemju autorkino darbiem. Ja filma gūst panākumus Francijā, tai var izveidoties veiksmīga karjera pasaulē. "Tā tas bija ar Polijas režisora Pāvela Pavlikovska Idu. Vispirms filma tika demonstrēta Polijā, kur tai klājās labi, taču īpašu ažiotāžu tā neizraisīja. Pēc trim mēnešiem Ida iznāca uz Francijas ekrāniem, šeit to noskatījās 520 000 cilvēku – tas bija izcils starts. Pēc tam filma tika izrādīta 30 valstīs, guva panākumus ASV un saņēma Oskaru," stāsta Frederiks Berezjā. "Francija kļūst par izmēģinājumu arēnu starptautiskiem art house projektiem – šeit ir daudz skatītāju ar labu gaumi." Amerikāņu filmu īpatsvars uz Francijas kinoekrāniem ir 40–45 procenti.
Paldies digitālajai revolūcijai
Viena no novatoriskākajām asociācijas UniFrance iniciatīvām ir sestais ikgadējais festivāls MyFrenchFilmFestival.com – tas notiek internetā un ļauj skatītājiem visā pasaulē iepazīties ar aktuālo franču kino piedāvājumu. Šogad filmas ir pieejamas līdz 18. februārim; pērn festivāla filmas tīmeklī noskatījušies 600 000 cilvēku. Festivāls sadarbojas ar 37 digitālajām platformām, lielākās no tām ir iTunes un Google Play. Vienu spēlfilmu var noskatīties par 1,99 eiro. Festivāla abonements, kurš nodrošina piekļuvi pilnai programmai (25 filmas), maksā 5,99 eiro. Trīs dokumentālās filmas un visas īsfilmas ir pieejamas bez maksas. Šogad ir paveicies Latīņamerikas, Polijas, Krievijas, Āfrikas un Rumānijas iedzīvotājiem – tur visas filmas var baudīt bez maksas.
Festivālā tiks pasniegtas skatītāju un ārzemju kritiķu simpātiju balvas. Galveno godalgu – 15 000 eiro – piešķirs prominenta starptautiska režisoru žūrija. Tās priekšsēdētājs šogad ir dāņu kinematogrāfists Nikolass Vindings-Refns – filmu Valhallas stāsts/Valhalla Rising, Draivs/ Drive un Tikai Dievs piedos/Only God Forgives autors. Kopā ar viņu filmas vērtēs irāniete Marjane Satrapi (Persepole/Persepolis), flāms Fēlikss van Grūningens (Pārrautais aplis/The Broken Circle Breakdown), amerikānis Deivids Roberts Mičels (It Follows) un francūziete Valerī Donzelli, kura ir ne tikai režisore, bet arī populāra aktrise.
Režisoru žūrija pilnā sastāvā ieradās uz svinīgo festivāla MyFrenchFilmFestival.com atklāšanas pasākumu, kas notika Eifeļa torņa restorānā. "Internets ir labākais, kas radīts pasaulē pēc sievietes. Bieži vien internets un sievietes iet roku rokā," draiski paziņoja Nikolass Vindings-Refns. "Es varu skatīties filmas telefonā – esmu telefonu frīks," viņš piebilda. "Paldies digitālajai revolūcijai! Visas mūsdienu ierīces palīdz apjēgt kino kā futūristiskas valodas būtību. Filmas stāsta ne tikai par pagātni un tagadni, bet arī par nākotni. Skatieties tās, kā jums ir ērtāk, – izmantojot datoru, planšeti vai tālruni. Ar kino ir tāpat kā ar seksu – iespējami visdažādākie baudas veidi, taču tas vienmēr ir lieliski un jautri," teica dāņu režisors.
Festivāla MyFrenchFilmFestival.com atklāšanas ceremoniju Eifeļa tornī ar savu klātbūtni pagodināja franču kino lielzvaigzne Natālija Beja. Viņu ciena un filmē kanādiešu brīnumbērns Ksavjē Dolans, aktrise būs redzama viņa nākamajā, šogad gaidāmajā drāmā It’s Only the End of the World; Natālija Beja kopā ar Leonardo di Kaprio un Tomu Henksu spēlējusi Stīvena Spīlberga krimināldrāmā Noķer mani, ja vari/Catch Me If You Can (2002). Eifeļa torņa restorānā varēja sastapt arī jaunos talantus – aktierus Albānu Lenuāru, Rafaelu Personāzu, Melāniju Bernjē un citus. Ne tikai tūristi, bet arī franču slavenības izjūt vajadzību paskatīties uz naksnīgo Parīzi no putna lidojuma.
Franču kino ārzemju tirgos 2015. gadā
93 valstu kinoteātros demonstrētas 515 franču filmas
Kopējais skatītāju skaits ārpus Francijas – 106 miljoni (–12%, salīdzinot ar 2014. gadu); kases ieņēmumi ārzemēs – 600 miljonu eiro (–12%)
Ģeogrāfiskais sadalījums: Āzija – 28,9 miljoni skatītāju (īpatsvars – 27,2%), Rietumeiropa – 25,6 miljoni (24,1%), Latīņamerika – 22,3 miljoni (21%), Ziemeļamerika – 15,4 miljoni (14,6%), Centrālā un Austrumeiropa – 9,4 miljoni (8,9%), Āfrika un Tuvie Austrumi – 2,5 miljoni (2,3%), Okeānija – 2 miljoni (1,9%)
2015. gadā Āzija pirmo reizi kļuvusi par lielāko franču kino eksporta reģionu, apsteidzot Rietumeiropu
No visām ārvalstīm, kur visvairāk skatās franču kino, līderpozīcijā izvirzījusies Ķīna (14 743 000 skatītāju, kases ieņēmumi – 70 788 000 eiro), otro vietu ieņem ASV un Kanādas daļa, kurā dominē angļu valoda (14 433 000 skatītāju; 105 737 000 eiro)
Jauns franču filmu apmeklējuma rekords pērn sasniegts Latīņamerikā, kas apsteigusi Ziemeļameriku
Vairāk informācijas: www.unifrance.org