Svētdienas vakarā mazā zālīte, kurā rādīja Deivida Finčera filmas Sociālais tīkls prīvjū - normālā latviešu valodā runājot, seansu pirms oficiālā starta -, bija ļoti pilna. Nav brīnums, filma, kas dinamiski apstrādājusi neseno vēsturi - darbība aizsākas 2003. gadā - un piedāvā stāstu par to, kā vienkāršs Hārvarda universitātes students kļūst par multimiljardieri, uzbudina ļaužu prātus. Kuru neinteresē uzzināt, kā tikt pie naudas un pasaulē jaunākā multimiljardiera statusa, kādā atrodas Facebook radītājs Marks Cukerbergs. Turklāt laika nogrieznis, kurā risinās filmas Sociālais tīkls notikumi, ir tik tuvs un pārskatāms, ka teju katrs var uzdot sev jautājumu, ko es darīju 2003. gada tādā un tādā janvārī, kad Marks Cukerbergs ķērās pie "zelta olas dēšanas" - fenomenāli veiksmīgā sociālā tīkla veidošanas.
No kompleksiem un vājībām
Lai ko katrs no mums būtu darījis, Cukerbergs ir "piekāsis" mūs visus, izmantojot visu mūsu vājības un padarot ja ne par feisbuka atkarīgajiem, tad vismaz par tā uzvarošās statistikas padevīgiem nodrošinātājiem. Ja kaut ko nejaucu, šo endžīnu pasaulē lieto 500 miljonu un tā vērtība tiek lēsta ap 25 miljardiem dolāru - šādu statistiku piedāvā filmas fināla titri, un droši vien arī tie sen vairs nav precīzi, feisbuka lietotājiem vairojoties kā baktērijām un vienojoties kopīgās virtuālās tusēšanas vājībās. Taču Cukerbergs (filmā šajā lomā ir Ņujorkas aktieris Džesijs Eizenbergs) vispirms ir izmantojis nevis mūsu, bet pats savas vājības un kompleksus, savu maziskumu un, protams, arī savu programmētāja ģenialitāti. Ne velti Deivids Finčers filmu iesāk ar garu un makten smieklīgu puiša dīvaiņa Cukerberga un viņa draudzenes Ērikas dialogu kādā klubiņā. Saruna, kas sākusies gauži nevainīgi, pārvēršas neapturamā attiecību grautiņā, Cukerbergs kā sienāzis lēkā no tēmas uz tēmu, turklāt ir ļoti norūpējies par sociālā statusa jautājumiem - arī Hārvardā ir šķiras, plebeji un aristokrāti, nepieskaitītie un elitāros studentu klubos iesaistītie. Cukerbergs kā vienkāršs puisis drīzāk ir piederīgs pie pirmajiem, plebejiem, kurus smalkos studentu klubos neaicina - ja tomēr, tad tikai līdz priekštelpai. Acīmredzot tas Cukerbergam kremt. Tāpat kā fakts, ka pēc abu nejēdzīgās sarunas draudzene viņu pasūta pupās. Cukerberga reakcija ir plebeja cienīga cūcība, kurai ģenialitātes dzirksti piešķir viņa programmētāja veiklība un atriebes alkas: a) Cukerbergs savu sāpi verbāli "ievemj" blogā - visa studentu komūna zibenīgi uzzina par Ērikas mazajām krūtīm un Viktoria's Secret veļas efektu; b) Cukerbergs niknumā un dzērumā dažās stundās uzmeistaro veblapu, kura kļūst par Hārvardas studentu hitu - tajā var salīdzināt un izvēlēties smukāko no studentēm, ar baudu demonstrējot gan seksismu, gan mačismu, gan rasismu. Pēc šīs nakts Cukerbergs iegūst skandālista slavu, piedzīvo "biedru tiesu" ar Hārvardas administrācijas piedalīšanos, kā arī atziņu - ļaudis netā grib redzēt savu paziņu un draugu - šajā gadījumā draudzeņu - fotogrāfijas.
Tiesa par miljoniem
Filmas Sociālais tīkls darbība risinās divos laikos: nosacītā tagadnē, juristu klātbūtnē izskatot apsūdzību pret uzņēmēju Marku Cukerbergu, kā arī pagātnē - 2003. gadā. Tagadnē Cukerbergam ir jācīnās divās frontēs - kompensāciju pieprasa vairāki Hārvardas studenti, kuri apsūdz viņu krāpšanā. Cukerbergam jāstājas pretī absolūtiem viņa pretmetiem - skaistuļiem miljonāriem brāļiem Vinklvosiem, kuri pārstāv elitāru Hārvarda universitātes klubu, kā arī savam kādreizējam labākajam draugam Eduardo Saverinam. Visus viņus Cukerbergs ir smalki uzmetis - deklarēts Finčera filmā Sociālais tīkls. Par pirmajiem ir absolūti skaidrs: smalkie brāļi Vinklvosi aicina Cukerbergu kļūt par viņu izdotās interneta lapas Harward Connections programmētāju. Cukerbergs piekrīt, taču viņš nevis programmē pasūtīto lapu, bet aizgūst Vinklvosu ideju un gatavo savu The Facebook. Par Cukerberga dzinuli zagt un pilnveidot kļūst "šķiru naids" - vismaz šādu motivāciju viņa rīcībai atradis režisors Deivids Finčers. Ar Eduardo Saverinu viņu saista sarežģītāks attiecību stāsts, kurā Cukerberga rīcību arīdzan var dēvēt par cūcisku.
Deivids Finčers filmu ir veidojis pēc grāmatas Gadījuma miljonāri motīviem (scenārija autors Ārons Sorkins). Filmā, kuras sižeta dzenulis ir tik "seksīgais pastāsts", kā tikt pie multimiljardiera statusa, ja esi nīgrs, nekomunikabls, augstprātīgs, bet varbūt kompleksains ebreju jauneklis, kurš pa Hārvardas gaiteņiem šļūkā jēzenēs un biezās kokvilnas zeķēs un kura smalkākais apģērba gabals ir GAP hūdijs, ir neskaitāmas nianses. Vispirms jau Finčers meklē un atrod ļoti precīzu pamatojumu Cukerberga panākumiem un arī viņa būtībai. "Tu neesi mēsls, tu tikai ļoti centies tāds būt," Cukerbergam saka viena no asistentēm tiesā. Tas, ka viņa nepārspīlē, tiek pierādīts visas filmas garumā.
Kaut, iespējams, viņam - ģēnijam ar dīvainībām - ir tikpat vienkārša motivācija, kāda sākotnēji bija feisbuka lietotājiem, - dibināt attiecības. (Sākotnēji The Facebook ir ieslēgts Hārvardas geto - universitātes komūnā -, un tikai pēcāk tas izplatās citās ASV universitātēs, un tad jau arī plašāk pasaulē.)
Napster radītājs
Būtisks filmas varonis līdzās Džesija Eizenberga lieliski tēlotajam vienlaikus kompleksu un augstprātības piemeklētajam Cukerbergam ir popzvaigznes Džastina Timberleika atveidotais Šīns Pārkers. Viņš ir viens no failu apmaiņas programmas Napster radītājiem, kuram, kā apgalvots filmā, pieder ideja The Facebook padarīt vienkārši par Facebook. Filmā akcentēts, kā harismātiskais Pārkers ieņem arvien lielāku vietu Facebook, izspiežot no tā Eduardo Saverinu (aktieris Endrū Gārfīlds), kādreizējo Cukerberga sirdsdraugu un uzņēmuma finanšu direktoru. Timberleiks savu varoni spēlē kā meiteņu mīluli un virtuālā biznesa ēras superzvaigzni. Viņa vēriens ir šarmants - tāpat kā pārliecība, ka nav ko ņemties ar miljoniem, ir jāmērķē uz miljardiem!
Pārsteidzoši, ka filma, kurā būtu bijusi iespēja spēlēties ar virtuālo dimensiju, faktiski to ignorē - datorekrāni un tajos vīdošās kodu virknes un agrīnā feisbuka dizains ir vien detaļa psiholoģiski precīzā un nospriegotā drāmā. Kaislības pieaug, kad Facebook no mikrobiznesa, kuram grūti atrast reklāmdevējus, pārtop par multimiljonu uzņēmumu, kura dēļ tiesājas ne tikai kādreizējie konkurenti Hārvardā, bet arī kādreizējie draugi.
Protams, stāsts par to, kā radās Facebook, ir tikai filma, pastarpināta versija par sešus septiņus gadus neseniem notikumiem, kuru sekas ir ne tikai studentu seksuālo alku un kompleksu radīta spēlīte, bet globāls endžīns, kas uzjundī globālu socializēšanos un katra personisko ekshibicionisma kāri.
Starp citu, aktierim Džesijam Eizenbergam, kurš tēlo Cukerbergu, nav savas Facebook lapas, viņš neskatās televizoru, neiet uz kino un būtībā ir izteikts sociopāts. Pašam Cukerbergam gan tāda ir; bildītē smaida vitāls, jauns vīrietis, kurš nebūt neatgādina atriebīgu sociopātu. Facebook viņš visus līksmi uzrunā ar savu moto: "Es mēģinu padarīt planētu daudz atvērtāku, aicinot cilvēkus komunicēt un dalīties." Lai tā būtu. Iespējams, šis līksmais jauneklis un jaunākais multimiljardieris pasaulē var justies aizvainots par savu klonu, kas radīts filmā Sociālais tīkls. Par pozitīvo varoni filmas Cukerbergu grūti dēvēt. (Kā raksta prese, Marks Cukerbergs ir nedaudz norūpējies par filmas izraisīto negatīvo publicitāti, tālab akcentē sabiedrisko rosību un atbalstu labdarībai.)
Sociālais tīkls, protams, ir tikai viena no versijām par to, kā tapa Facebook, par to, kurš no kura zaga idejas un kādi kompleksi bija šī projekta dzinulis. Iespējams, tā nav patiesība, taču man Deivida Finčera versija ir ļoti simpātiska - viņš lieliski pazīst cilvēka instinktus, īpaši brīžos, kad tas sajūt maitas - naudas - smārdu.
P. S. Pirms dažām dienām vēlreiz noskatījos Sallijas Poteres filmu Rage/Modes kliedziens - veltījumu virtuālās pasaules ekshibicionismam un izmisīgajai vēlmei pašapliecināties - ja ne dzīvē, tad vismaz virtuālajā pasaulē. "Es negribu būt pamanāma, es gribu būt neredzama," kamerā kliedza viena no šīs filmas varonēm paveca sieviete. "Pat tad, ja tava vārda nav internetā un to nepiemin TV, tas nenozīmē, ka tu neesi. Dievs zina - tu esi." Lakoniska skaidrība šajā virtuālo klonu un globālās tīklošanas ērā.