Lielie Saskaņas centra (SC) panākumi Rīgas domes (RD) vēlēšanās ir radījuši pamatotu jautājumu: vai kas tamlīdzīgs – kad vēlētāju mazākumu pārstāvoša partiju apvienība iegūst izteikti dominējošu ietekmi – neatkārtosies nākamgad pēc Saeimas vēlēšanām? Manuprāt, vienīgais iemesls, kāpēc tā saucamās latviešu partijas zaudē savas varas pozīcijas, ir to savstarpējā „karošana” un līdz ar to vājais politiskā darba rezultāts.
Ir tikai viens uzdevums Latvijas politikas dienaskārtībā, kas ir tikpat būtisks kā ekonomiskās krīzes pārvarēšana. Latvisko partiju no „centra pa labi” konsolidācija. Ir jāizveido spēcīgu (apkopojot līdzšinējo pieredzi un organizatoriskās struktūras), pilsētās un lauku teritorijās balstītu politisku spēku, kas reāli spēj pretendēt uz vairāk nekā 40 deputātu vietām 10.Saeimā. Lai tas notiktu, ir nepieciešams konsolidēt gan politiskās partijas, gan uz līdzvērtīgiem nosacījumiem dot iespēju iesaistīties šajā procesā arī tiem sabiedrībā augsti vērtētajiem cilvēkiem, kas šobrīd nav politikā, bet kas nav izslēguši iespēju tajā iesaistīties.
Līdz šim latviskās partijas lielākoties ir veidojušās ap harizmātisku līderi un tā paustu ideju, kas ir bijusi aktuāla noteiktajā brīdī. Līdz ar to partijās iesaistījās cilvēki, kas bija lojāli šim cilvēkam un sākotnējai idejai, bet varēja būt ar diametrāli atšķirīgiem uzskatiem par jebkuru citu – nacionālajos jautājumos, sociālo problēmu risināšanā, ekonomiskajā un nodokļu politikā un pat ārlietu jautājumos. Uzskatu, ka tieši ideoloģiskās bāzes neesamība ir liela nelaime, kas ir vajājusi latviskās partijas.
Svarīgākie programmatiskie punkti, par ko partijām būtu jāvienojas, manuprāt, ir ārlietu joma (t.sk. nacionālās drošības jautājums); nacionālais jautājums iekšpolitikā; ekonomiskā politika un vērtības, kas noteiks tās politisko darbību. Ja man pašam būtu jāatbild uz minētajiem jautājumiem, tad es teiktu, ka Latvijas nacionālā drošība jābalsta ciešā sadarbībā ar NATO un ASV, nevis „koķetēšanā” ar Krieviju; nacionālajā politikā nedrīkstam atkārtot pagātnes kļūdas un izolēt ievērojamu Latvijas sabiedrības daļu no lēmumu pieņemšanas, tai pat laikā nepārprotami aizstāvot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, vēlēšanu tiesības tikai pilsoņiem un latviešu nacionālās identitātes saglabāšanu un attīstību; ekonomiskajā politikā jābalstās labējās un liberāli-konservatīvā pasaules uzskatā, skaidri nodefinējot, ka sociālie jautājumi ir viena no prioritātēm (īpaši attiecībā uz pensionāriem); savukārt, vērtībām ir jāstiprina demokrātiskas un atklātas pārvaldes, sabiedrības līdzdalības un korupcijas apkarošanas principi.
Domāju, ka daudzas partijas teorētiski var pietiekami harmoniski nostāties uz šīs ideoloģiskās platformas. Taču tas, vai šo spēku politiķu vairākums konsolidāciju uzskata par būtisku uzdevumu un spēj vienoties kopīgā darbā, ir tuvākā pusgada jautājums. Jaunā laika valde vakar, 27.jūlijā atbalstīja šo priekšlikumu un sāk sarunas ar eventuālajiem partneriem. Diskusija ir sākusies. Un viss ir iespējams.
*Fernāns Magelāns (dz. ap 1480 - m. 1521) - portugāļu jūras braucējs Spānijas dienestā, kurš 1519.gadā ar piecu kuģu eskadru devās uz Moluku salām, kuģojot uz tām nevis ierastajā virzienā - uz austrumiem no Spānijas, bet gan uz rietumiem. Viņa ceļojums ilga līdz 1522.gadam. Dienvidamerikas krastos viņš atklāja šaurumu starp Patagoniju un Ugunszemi – kas vēlāk tika nosaukts par Magelāna šaurumu. Ekspedīcija pierādīja, ka Zemes forma ir sfēriska un Pasaules okeāns – vienots.