Kārlis Kazāks. Kas palicis un neaizmirsts

"Ko es iesākšu ar vienu latu, ko, rakstot dziesmas Latvijas klausītājam, varētu ar šo albumu nopelnīt, pārdodot tūkstoti? Tad es labāk pielieku divus latus pats un atdodu par velti. Protams, ka cilvēki uzreiz jautās: vai tad nākamais arī būs par velti? Es nezinu. Pilnīgi iespējams, ka disku vispār vairs nebūs," šādu mūzikas izplatīšanas veidu komentē Kārlis Kazāks. Interesanti, ka šogad tiražētus albumus bez maksas festivāla Positivus AB ieskaņas koncertā jau piedāvāja grupa Mofo, kuras līderis Arnis Račinskis sācis savas muzikālās gaitas tieši kopā ar Kārli Kazāku grupā Dull Doll. Arnim grupu 2000.gadā atstājot, par tās dziedātāju kļuva Kārlis, mainot nosaukumu uz Oceanfall. Pēc diviem gadiem apgādā Upe iznāca albums Upe bez tiltiem, un kopš tā laika par Kārļa Kazāka muzikālajām aktivitātēm nekas plašāk nebija zināms. Prom no pilsētas Aizbēdzis no pilsētas trokšņa, Kārlis dzīvo vecās 1811.gadā celtās dzirnavās Raunā, kas mantotas no sievas senčiem. "Lēnām mēģinām sataisīt to māju. Rats gan ir sabrucis jau krievu laikā un to atjaunot domājam tikai kaut kad nākotnē — izmērs diametrā tomēr bija deviņi metri, un ūdens tur tika pievadīts pa gaisu, nevis pa zemi kā parasti. Lai tādu tajā laikā dabūtu gatavu, tie latvieši droši vien kaut ko labu ēduši," stāsta Kārlis, kurš pa šiem gadiem ieguvis doktora grādu Rīgas Tehniskajā universitātē. Laiku pa laikam aiz veca ieraduma tomēr ķēries pie ģitāras. "Ja jau tā mājās stāv, nevar nepaņemt rokās. Runājot par iekšējo cenzūru — parasti man dziesmas nāk viegli, bet daļa pazūd un es tās pat nesaglabāju. Es piekrītu, ka tam, ko tu aizmirsti, nebija jāpaliek, bet tas caur tevi ir izgājis. Labi teikts bija arī: izglītība ir tas, kas paliek tevī pēc tam, kad esi aizmirsis visu, ko tev mācīja. Aptuveni pirms gada, pļāpājot ar cilvēkiem, nonācu pie secinājuma, ka jāsāk realizēt kaut kas no tā, kas ir sakrājies." Pirmā doma bijusi savākt pavadošo sastāvu no cilvēkiem, kuri mūžā nav klausījušies modernu mūziku. Ar ģitāristu Māri Bīmani, Kārlis spēlējis kopā no bērnudārza un arī Oceanfall: vienmēr esot grūti atrast kādu citu, kurš tik ļoti spēj dzīvot viņa muzikālajās sajūtās. Bundzinieku Juri Kroiču (Jauns mēness, Mielavs un pārcēlāji, K.Remonts), kura spēle Kārli vienmēr sajūsminājusi, nācies pierunāt, jo viņš kārtējo reizi nolēmis vairs nespēlēt. "Viņā ir baigais emociju velns iekšā. Manuprāt, no visiem Latvijas bundziniekiem Kroičs ir vistuvāk tiem vecajiem Nešvilas blūza un kantri vīriem, kas gluži vienkārši spēlē tā, kā viņiem patīk." Producents un taustiņinstumentālists ir Kaspars Tobis, kurš arī spēlējis ar Ainaru Mielavu un tagad ir Dzelzs vilka dalībnieks, bet basģitārists ir bijušais Dienas un tagadējais Kluba žurnālists Egdars Galzons no blūza grupas D11 Blues Band. Šūpuļdziesmas jāsacer Nu jau dziesmas Cunami un Tu neguli — duets ar Astro"n"out meiteni Māru Upmani — kļuvušas par radio hitiem, bet izrādās, ka Uz manām plaukstām nav vienīgais albums, kuru gadiem ilgi klusējušais Kārlis Kazāks laiž klajā — tajā pašā dienā iznāks arī viņa šūpuļdziesmu albums. "Tas radās pavisam nejauši. Es sēdēju mājās — man ir divi bērni — un vajadzēja viņiem dziedāt šūpuļdziesmas. Es kā lielisks latvietis zinu tikai Aijā Ancīt Aijā un Aijā žūžū, bet viņi neaizmieg pēc divām dziesmām. Un tā tas sākās. Laikam uz tādas latviskās noskaņas esmu uzsēdies, un diezgan viegli sarakstījās viena čupiņa. Parādīju Mielavam, viņš zvana un aicina uz studiju, saka: dabūšu dāmu, kas iedzied. Tā tas ātri tika noorganizēts. Līga Priede ļoti smuki iedziedāja un, kas nav mazsvarīgi, — viņai ir bērni. Lai dziedātu šūpuļdziesmas, to pieredzi vajag, savādāk tās nav saprotamas," stāsta Kārlis Kazāks un aicina uz savu akustisko koncertu 26.decembra vakarā, kas notiks viesu namā Strēlnieki Talsu rajona Pļavas pagastā. Turklāt pirmie trīsdesmit, kuri desmitos pirmdienas rītā aizsteigsies pēc albuma Uz manām plaukstām, saņems ielūgumu uz šo koncertu, un viņiem tāpat par velti tiks nodrošināts arī transports no Rīgas uz koncertu un atpakaļ.