"Tajos - sešdesmitajos - gados es patiešām nespēju iedomāties, ka redzēšu 2000. gadu. Tagad es izjūtu baudu dziedāt uz skatuves vairāk nekā jebkad agrāk," Kokers rakstīja 2003. gadā izdotās sev veltītās grāmatas Joe Cocker. The Authorised Biography by J.P.Bean priekšvārdā. Tobrīd viņam vēl bija priekšā desmit aktīvas koncertēšanas gadi, priecējot savus cienītājus arī Latvijā, Mežaparka estrādē. Diemžēl pēdējā tikšanās, kas bija paredzēta 2010. gadā, organizatorisku problēmu dēļ tika atcelta.
Tieši Vudstokas festivālā 1969. gadā Kokers triumfēja ar The Beatles dziesmu With a Little Help from My Friends, ar kuru jau pirms tam bija sasniedzis Lielbritānijas pārdotāko singlu topa virsotni. Interesanti, ka šīs dziesmas nosaukums ir kā moto visai viņa karjerai: Kokers rakstījis arī savas dziesmas, bet vislielāko popularitāti izpelnījies ar citu autoru, lielākoties savu draugu, laipni atvēlētajiem sacerējumiem, tieši pateicoties savai īpašajai "smilšaini" piesmakušajai, bet ārkārtīgi spēcīgajai balsij, kurai vai pušu plēšot skaļruņus, viss dziedātāja ķermenis – rokas un kājas nekontrolēti gāja pa gaisu gluži kā vētrā šūpojas resna koka zari gandrīz, bet ne līdz galam, nolūstot.
22. decembrī tie neizturēja un tomēr nolūza. Viņu nopļāva plaušu vēzis – slimība, no kuras mūs brīdina uzraksti uz cigarešu paciņām, un balss, kāda bija Kokeram, protams, katram asociējas ar smēķēšanas izraisīto krekšķi un tādu kā "aizkapa" nebalsi rītā pēc viskija straumju aizskalotas uzdzīves nakts. Kokera balss īpaši fascinēja daiļā dzimuma pārstāves, un tas balstās uz instinktiem – šādas piesmakušas balsis asociējas tiklab ar skarbumu, kā ar neizmērojamu maigumu, alkstot pēc īstas mīlestības brīžos, kad pārņēmis nespēks un nekāds skanīgais un tīrais tenors vai baritons pār lūpām nav izdabūjams.
Rokenrola dzīvesveids mūziķim nebija svešs – narkotikas esot bijušas itin visur, un līdz 1972. gadam viss bijis gludi, bet pēc tam no kritiena bezdibenī viņu atpakaļ parāvusi Pema Beikere – Kokera mūzikas cienītāja, kuru viņš sastapa 1978. gadā un pēc deviņiem gadiem apprecēja. Alikušo kopdzīves daļu, ja neskaita koncertturnejas, pāris pavadīja savā rančo Kolorado štatā, kam dots nosaukums Mad Dog Ranch, atsaucoties uz Kokera klasisko plati Mad Dogs And Englishmen – dzīvojot Amerikā, viņš visu mūžu sirdī palika anglis un runāja ar dzimtajai Šefīldai raksturīgo akcentu. Dziedātājs, kādreizējais ballīšu lauva, nu piekopa visai askētisku dzīvesveidu – makšķerēja un pastaigājās ar saviem suņiem.
Kokers kopš 80. gadiem aktīvi koncertēja, milzīgu jaunu fanu pulku ieguva ar dziesmu You Can Leave Your Hat On, kuras tolaik populārajā MTV bieži rādītajā klipā skatāmas Kimas Beisindžeres striptīza dejas ainas no kulta filmas 9 1/2 nedēļas. Kokers ieguvis Grammy balvu, mūzikas žurnāls Rolling Stone ierindojis viņu simts visu laiku labāko dziedātāju sarakstā. No viņa iedvesmojušies neskaitāmi dziedātāji visā pasaulē, cenšoties dziedāt līdzīgi, un arī mūsu roka leģenda Jānis Grodums savos pēdējos gados kala plānus par soloalbumu Kokera stilā, ko tomēr nerealizēja. Paldies par visu, un nu jāsaka ardievu arī tev, Mr. Džo Koker!