Grupa Instrumenti no publikas nevairās — pēdējo reizi uzstājās Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas pasniegšanas ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā1/2

Mitoloģiskais laikmets

Maskotu personāžu priekšnesumiem ir dziļas saknes kultūras vēsturē — var minēt gan sengrieķu teātri, gan latviešu masku gājienus saulgriežu laikā, gan krietni jaunākas iezīmes, jo īpaši rokmūzikas žanrā. Pēdējā laikā uzmanību Latvijā piesaistījušas divas apvienības, kuras izceļas ne vien ar kvalitatīvu muzikālo izpildījumu, bet arī tēlu: Instrumenti, kuri uzstājas pandu maskās, un Nothing Special, kas par savu simbolu izvēlējusies šodien jau daudznozīmīgo pingvīna veidolu.

Sociālantropologi šādu veidola izvēli vērtē piesardzīgi, minot gan vēlēšanos sevi pasargāt, gan piesaistīt papildu uzmanību.

Mūziķi maskās — slēpšanās vai mēģinājums izcelties?

Instrumenti īpaši necenšas slēpties un uzstājas vairākos pasākumos, to skaitā iesildījušiDžeimsa Blanta romantiski emocionālo uzstāšanos un spēlējuši Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas cermonijā (neoficiāla informācija liecina, ka ar šo grupu saistīti gan vokālās grupas Cosmos dalībnieki, gan pāris ārzemju mākslinieku). Nothing Special līdz šim gan mūzikā, gan kā tēls komunicējusi vien virtuāli — gluži kā mērkaķīšu grupa Gorillaz, kurā aiz animācijas tēliem slēpās pasaulē pazīstami mākslinieki. Taču Nothing Special noteikti nav pirmie, pat Latvijā ne — atliek vien atcerēties huligāniskos Prāta vētras draugus Reiganus, kuri sevi pozicionēja kā studentus no Igaunijas. Pasaulē ir neskaitāmas grupas, kuras vizuālajā noformējumā izvēlējušās neuzsvērt sejas — katra savu apsvērumu dēļ.

Brenda noturēšana

Visticamāk, runājot par mūziķiem maskās, pirmie, kas nāk prātā, ir amerikāņi Slipknot — smagā metāla grupa, kas savu vizuālo tēlu veidoja gluži vai totēma cienīgā stilā. Tiesa gan, viņi neesot bijuši pirmie — joprojām klīvlendieši Mushroomhead, kuri maskās sāka uzstāties pāris gadu agrāk, vaino krietni vien slavenākos kolēģus/sāncenšus par identitātes nozagšanu. Ja pieņem, ka idejas virmo gaisā, turkāt maskošanās pazīstama vai visās tradicionālajās cilvēces kultūrās, šādi apvainojumi varētu šķist nedaudz smieklīgi, taču gan jau nav dūmu bez uguns. Uz Slipknot atsaucas arī krietni jaunāki kolēģi — 2005.gadā darbību sākusī Hollywood Undead, kas, ievērojot tradīcijas, uz skatuves kāpj hokeja maskās. Arī viņi ASV iemantojuši milzīgu atsaucību. Muzikologs Mārtiņš Boiko uzsver: "Šajā gadījumā maskošanās acīmredzot ir iestrādāta brendā. Brends mūzikā parasti ir ilgtermiņa pasākums, un nomainīt vai lauzt veiksmīgu brendu nav prātīgi." Atsevišķos gadījumos maskas kā izvēlētais skatuves tēls noder arī gluži pragmatiskās situācijās, piemēram, grupas Kiss dalībnieki mainījušies vairākkārt, taču uz skatuves joprojām ir komiksu stilistikā noformētais četrinieks, un brīžiem pat nešķiet svarīgi, ka Kaķcilvēka masku pielaikojuši jau vairāki mākslinieki. Lielākoties tieši smagākas mūzikas izpildītāji izvēlas uz skatuves iejusties citā tēlā, kas gadu gaitā pamazām saaug ar viņu pašu identitāti. Šādas metamorfozes piedzīvojuši gan Eliss Kūpers, gan Ozijs Osborns. Nevar nepieminēt arī black metal kustību, kurā gandrīz vai par obligātu atribūtu kļuvis tā dēvētais corpse paint — melni balts grims, kas mūziķus uz skatuves padara līdzīgus atnācējiem no tumsas pasaules.

Meklējot identitāti

"Tā pamatā ir neapmierinātība — apjausta vai neapjausta — ar sevi, ar apkārtējiem. Agrāk maskojās Mārtiņos, Ziemassvētkos, Meteņos, kad bija veļu laiks. Uzvelkot baismīgas maskas, centās aizbaidīt slimošanas un neveiksmes. Turklāt, uzvelkot dzīvnieku maskas, centās atgūt spēkus no totēmiskajiem pirmsenčiem, it kā ielienot uz laiku viņu ādās," vēlmi maskoties uz skatuves skaidro sociālantropoloģe Janīna Kursīte. Viņasprāt, nepieciešamību neatklāt patieso identitāti var skaidrot divējādi. Viena iespēja — cilvēkam bail no sevis, un viņš nejūtas par sevi drošs. "Tas ir tāpat kā dziedāt angliski vai krieviski — iet citas identitātes drošāko ceļu, jo dziedāt uz ārpusi latviski nozīmē piedomāt un mocīties ar savas identitātes zīmēm, kā tās atklāt, lai ārpusē uztvertu," spriež profesore. Otrs variants — izmēģinot svešas identitātes, beigās apjēdz, kāda ir paša īstā.

Muzikologs M.Boiko uzskata — atbildi var meklēt dziesmu saturā, kad par nepieciešamību kļūst identitātes noslēpšana. M.Boiko atceras kāda vācu kolēģa stāstīto — Austrumvācijā paralēli studijām akadēmiskā mācību iestādē viņš uzstājies kabarē. Taču tolaik vieglā žanra mūzika attiecīgajā vidē nav bijusi cieņā, un tādēļ, lai netiktu atpazīts, viņš vienmēr dziedājis maskā. Maskas, viņaprāt, var izmantot, lai spēcīgāk nodotu muzikālo vēstījumu, kā arī radītu interesi, savērpjot intrigas, jo noslēpums mēdz pievilkt.

J.Kursītei ir ko teikt par jau pieminētajiem pašmāju pandām un pingvīniem — tradicionālās pašmāju zvēru maskas ir tiktāl izlādējušās, ka jāmeklē nelietotas un līdz šim nezināmas alternatīvas. "Tās signalizē par mūsu zemapzinīgo tieksmi aizbēgt no visa, kas saistīts ar vietējo, labi pazīstamo, un saplūst ar eksotisko un globālo," uzsver profesore.

Lai jau katra mūziķa vizuālā noformējuma izvēle paliek uz paša sirdsapziņas, taču šī tendence var iezīmēt sabiedrības uztveres maiņu, spriež J.Kursīte. "Tāda sajūta, ka atgriežas mitoloģiskais laikmets, jo vēsture ar virspusēji racionālo un secīgo pasaules attīstības izpratni novedusi strupceļā — katram izveidojusies sava vēsture, un mēs nespējam sarunāties. Ne tikai tauta ar tautu, bet arī cilvēks ar cilvēku. Cilvēks izrādījies ne tikai liekulis, bet kubā divkosis, turpretī dzīvnieki ir vienkārši, viengabalaini — slikti vai labi, bet patiesi. Cilvēks alkst atgriezties dzīvnieka vienkāršajā un patiesajā ādā. Tikai jautājums paliek atklāts — vai pandas, pingvīna āda ļauj atgriezties pie vienkāršības un patiesības, vai arī tā ir tikai vēl viena divkosības un izlikšanās pakāpe.

TVIzklaide ar grupām Nothing Special un Instrumenti sazinājās elektroniski

Kāpēc esat izvēlējušies šādu grupas nosaukumu un identitāti?

Nothing Special: Ap gadumiju plaši izskanēja aicinājums visiem pieņemt pingvīnu uzvedību Antarktikas vētrās. Mēs, būdami godīgi un kārtīgi ļaudis, sekojām šim aicinājumam un kļuvām par pingvīniem. Mēs tikai darījām, ko liek. Nosaukuma pamatojums — pirmkārt, kā jau pingvīni, mēs neesam nekas īpašs. Otrkārt, šis vārdu savirknējums pats par sevi ir konceptuāls mākslas darbs.

Instrumenti: Tāpēc, ka mūsdienu mūzikā tiek izmantoti vairs tikai daži simti instrumentu. Labākie instrumenti sver ap 135 kg. Mūsdienās tie sastopami reti. Mūsuprāt, mazāki instrumenti ir līdzīgi jenotiem. Tieši to pašu var teikt par pandām.

Cik lielā mērā ietekmējāties no līdzīgiem pasaules un Latvijas piemēriem?

Nothing Special: Ietekmējāmies no viena konkrēta Latvijas piemēra — Vecgada naktī īsi pirms pusnakts. Un jāsecina — tiešām labs piemērs.

Instrumenti: Mums patīk The Clash. Mums patīk arī Residents. Un ļoti patīk The Flaming Lips. Ikviena no šīm grupām ir izmantojusi maskas daudz svarīgāka mākslinieciskā uzdevuma radīšanai par vienkāršu "maskēšanos", un mēs visu laiku ietekmējamies tieši no šīs idejas. Ja kāds domā, ka viņš ieraudzīs kaut ko šokējošu tad, kad Instrumenti noņems maskas, šim cilvēkam mēs varam tikai ieteikt nedaudz vairāk papētīt pašam sevi.

Vai un kad klausītāji var gaidīt jūsu dziesmu iznākšanu albuma formātā?

Nothing Special: Jā, mēs gatavojam savu debijas albumu Mēs esam ellē! Tajā būs dziesmas ar latviešu dzejas klasiķu, tautasdziesmu un bērnu rotaļu vārdiem. Ceram drīz sākt arī aktīvu koncertdarbību un filmējam savu pirmo videoklipu.

Instrumenti: Albums ir pabeigts un gatavs, ierakstu kompānija saka, ka tam gatava vēl nav publika. Būs jāpaciešas…