Divi pelēcīgi stāvi sadzīviski sportiskā apģērbā pārkārušies pār datoriem un pultij – savā vienmuļībā maldinoša aina. Kompozīcijas, kas veļas ārā no skaļruņiem, ir skaļas, ritmi – izaicinoši eksperimentāli un hipnotiski mulsinoši, tie it kā aicina dejot, taču īsti ne. Tikai mūziķu teju uzsvērti "nekādais" izskats varētu liecināt par laika periodu, kurā viņi sakņojas, – 80. gadu beigām, kad vēl nebija sācies šķietamības laikmets, kurā ārienei ir lielāka nozīme nekā saturam.
Autechre dalībnieki – nu jau iesirmie, bet arvien puiciskie Robs Brauns un Šons Būts, kuri 12. novembrī koncertēs Rīgā festivālā Skaņu mežs, – ir pagājušās tūkstošgades beigu mūzikas un jaunatnes kultūras ikonas, taču reti kurš jaunais elektronikas mūziķis skan tik laikmetīgi kā viņi. Tas ir likumsakarīgi, ņemot vērā, ka Autechre mākslinieki ir mūsdienu elektroniskās mūzikas skaņu paletes veidotāji un iedvesmas avots tūkstošiem jauno mūziķu.
Ritmu asimetrija
Ieturēta spriedze, ģeometriski lauzīti ritmi, citpasaulīgas ainavas – tāda ir Autechre skaņu telpa, taču tās ģenēze ir "tepat", betona grīdās pamestās rūpnīcās postindustriālajā Anglijā un apziņu modificējošās substancēs. Dueta pirmsākumi reivu vilnī, kas 90. gadu sākumā vēlās cauri Eiropai, ir viens no tā izaicinošās mūzikas popularitātes iemesliem. Elektroniskā deju mūzika, kura ar ierobežotām tehnoloģiskajām iespējām attīstījās 80.–90. gadu mijā, riskēja ieslīgt vienveidīgā house mūzikā, tomēr guva jaunu izrāvienu caur Šefīldā dibināto vizionāro ierakstu kompāniju Warp Records. Tā atrada potenciālu māksliniekos, kuri saoda laikmeta atsvešinātās noskaņas un strauji nākošo tehnoloģisko attīstību, un spēja uz indie mūzikas, reivu un postindustriālās estētikas fona radīt svaigi skanošu deju mūziku – drīzāk klausāmu nekā dejojamu. Tajā apvienojās asimetriski un lauzti ritmi un Braiena Īno iedvesmotais ambientais un saltais minimālisms. Šai izteiksmei tika piešķirts žanra nosaukums – IDM jeb inteliģentā deju mūzika –, par ko paši Autechre dalībnieki smīkņā, norādot, ka tas ir neadekvāts un snobisks apzīmējums. Taču kompānija Warp mācēja šo jēdzienu ekspluatēt, un Autechre sasniedza britu indie mūzikas topu 1993. gadā ar savu pirmo albumu Incunabula, par kuru paši mūziķi vēlāk izteicās ne visai glaimojoši.
Atbilde uz reivu aizliegumu
Autechre skaņas raksturs, kurā tās prozaiskā izcelsme saplūda ar izaicinošu instinktu, spilgtāk izpaudās dueta otrajā ierakstā – jaunā, politiskas situācijas diktētā deju mūzikas interpretācijā minialbumā Anti EP. Tas tapa kā atbilde uz reivu aizliegumu un ir vienīgais "politiskais" vēstījums Autechre karjerā. Reivu mūzika minētajā aizliegumā bija raksturota kā "repetitīvu bītu virknējums". Uz Anti EP iesaiņojuma bija paskaidrots, ka ieraksts ir programmēts tā, lai nevienā motīvā nebūtu identisku ritmu, taču mūziķi piebilda, ka viņi tomēr iesaka dīdžejiem nodrošināties ar advokātu un muzikologu, lai izvairītos no policijas patvaļas.
Autechre skaniskais paraksts – sarežģītās ritmu, signālu un efektu saspēles un virknējumi un mūzikas arhitektoniskais raksturs – kontrastēja ar vienveidīgo tehno un house scēnu un veidoja tiltu starp klubu mūziku un nopietnāku mūziku. Šis piegājiens rezonēja reiveros un citos klausītājos, kuri alka pēc kaut kā nedaudz kontemplatīvāka, un attiecīgi Autechre pat cilvēkos, kuri neklausās eksperimentālo mūziku, arvien raisa cieņu. Visdrīzāk Autechre izaicinošais skanējums tikai zināmā mērā ir britu policijas nopelns, jo jau pirmo dueta ierakstu Incunabula raksturoja interesanti ritmi. Mūziķi atsaucas uz franču tā dēvēto konkrētās mūzikas kustību (akcents tajā likts uz skaņu dabu un to manipulāciju telpā), kuras lielākā autoritāte duetam bija komponists Bernārs Parmedžāni. Ņemot vērā, kāda autoritāte ir pats duets Autechre, šī atsauce daudziem jaunajiem censoņiem ir atklājusi agrīno avangarda mūziku.
Lomu spēles panteonā
Pateicoties savam skanējumam, Warp pārstāvēto mākslinieku dižajā trijotnē Autechre dibinātāji joprojām bauda inteliģento puišu statusu, savukārt viņu ievērojamie kolēģi spēlē citas lomas elektroniskās mūzikas panteonā: Aphex Twin ir izvairīgs un ironisks šovmenis, savukārt pērn Rīgā koncertējušais Squarepusher ir aizrautīgs un rotaļīgs ritmiskās mūzikas sapņotājs.
Uz anonīmās un robotiskās tehnomūzikas fona ierakstu kompānijas Warp māksliniekiem cilvēcisku veidolu deva ne vien viņu uzdrošināšanās un spēja (arī Autechre gadījumā) mūzikā integrēt klusinātas un diskrētas melodijas vai to ēnas, bet arī sadarbība ar britu videomākslinieku Krisu Kaningemu. Viņš ir veidojis pazīstamākos Autechre un Aphex Twin video, kas kļuvuši par hrestomātiskiem 90. gadu audiovizuālās mākslas paraugiem; tajos tika apvienota toreiz vēl jaunā videoanimācija ar eksistenciālu paranoju.
Autechre daiļradē ir vairāki posmi, kuros nereti saplūdušas dažādas stilistikas. Pirmais, ko iezīmē albumi Amber un Incunabula, ir ambienti ritmisks, savukārt 1994. gada albums Anti EP ieveda māksliniekus izteiktā deju mūzikas teritorijā. 90. gadu otrā puse nāca ar estētisku lūzumu un albumu Tri Repetae, kurā dzirdami minimāli, salti un arvien sarežģītāki ritmi. Pēc tūkstošgades mijas tapušie ieraksti Corn, Draft un Untilted pārstāv dueta skaniski izaicinošāko posmu ar dekonstruētiem un lauztiem ritmiem, kuru apstrāde pieskaitāma avangarda elektronikas labākajiem paraugiem.
Nupat iznākušais, trīs gadus tapušais albums elseq 1-5, kura ilgums ir 238 minūtes, atspoguļo Autechre dažādo agrāko estētiku un stilu saplūšanu – tajā ir gan deju, gan eksperimentālās mūzikas, gan hiphopa iezīmes. Albums ir izdots tikai digitālajā formātā, lai arī mūziķi labi apzinās, ka tādējādi ķircina kādus savus fanus. Ja tas būtu pieejams vinila platē, albums, kā jau visi Autechre ieraksti, tiktu labi pārdots. Taču duets Autechre nekad nav spēlējis saskaņā ar to, kas no tā tiek gaidīts, un tas šos māksliniekus padara tik unikālus.
Autechre
Mūzikas namā Daile 12.XI plkst. 22
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 15–20 (ar šo pašu biļeti var apmeklēt grupas Supersilent koncertu