Visnotaļ dažādā publikā populārajam komponistam šī ir pirmā simfonija un, kā pats piebilst, iespējams, arī pēdējā. Tā nosaukta par Romantisko simfoniju un pirmatskaņojumu piedzīvos 22. septembrī koncertzālē Lielais dzintars programmā Lūsēns un Subramanjams. Veltījums Latvijai, ko diriģēs Kaspars Ādamsons. Lūsēna opuss turpina Latvijas simtgadei veltīto ciklu, kurā līdz šim jau radītas un atskaņotas viņa kolēģu Riharda Dubras, Imanta Kalniņa un Andra Vecumnieka simfonijas.
"Sākumā daudz klausījos, kas notiek pasaulē, kas tiek radīts, tomēr sev neko iepriecinošu neatradu. Mani īsti neaizrauj mūsdienu simfoniskā mūzika, aptuveni 80% projektu ir viendienīši. Nav liela māksla virknēt pašmērķīgus orķestra paņēmienus un ar kaut ko pārsteigt. Bieži dzirdu – ir gan kompozīcijas tehnika, gan tieksme pēc vēstījuma, bet pašu vēstījumu nesaņemu. Līdz ar to arī pašam pazuda jēga ko darīt, jo pašmērķīgi rakstīt man nešķiet saistoši. Līdz vienā brīdī bija klikšķis un sapratu – ja reiz aicinājums nāk no Liepājas, tad tam arī jābūt par Liepāju," atklāj komponists, kurš agrā jaunībā izveidoja leģendāro instrumentālās mūzikas ansambli Zodiac un līdz šim visspilgtāk apliecinājies dziesmu, mūzikla, rokoperas žanrā un teātra mūzikas žanrā. Jauns pavērsiens viņa jaunradē ir šīs vasaras nogalē piecās Latvijas baznīcās atskaņotā meditatīvās instrumentālās kamermūzikas programma Aiz... Mūzika vēlā vasarā, kuras centrā ir autora spēles ar Dāvida Kļaviņa konstruēto klavieru Una Corda īpašo skanējumu.
Simfonija ir pilnīgi pretējs – vērienīgs – mērogs. Tajā komponists atgriežas pie savas pirmās muzikālās pieredzes, kuru viņš guva pusaudžu gados tieši Liepājā – Liepājas Mūzikas skolā. Viņš stāsta: "Šeit notika iepazīšanās ar mūziku un aizsākās mans tālākais muzikālais ceļš. Tāpēc vēlējos noķert sajūtas, kas man bija tajā laikā – Mazais menuets, kurā Jānis Šipkēvics (tēvs – I. L.) spēlēja ģitāru un kurā spēlējām Imanta Kalniņa mūziku, mana aizraušanās ar ērģeļmūziku, Johana Sebastiāna Baha mūziku, impresionismu un ekspresionismu, franču mūziku. Vēlējos noķert intonācijas no tā laika, skaņdarbs ir drīzāk asociatīvs nekā tiešs."
Turpinot LSO sadarbību ar "indiešu vijoļu dievu" dr. L. Subramanjamu, šajā koncertā būs dzirdama arī viņa vijoļspēle un kompozīcijas – vijoļkoncerts Isabel un simfonija Bharath. Pirmatskaņojumu piedzīvos Subramanjama Latvijas simfonija.