Tango un debesis primabalerīnai

Viņai lieliski piestāv tikko Rīgā iegādātā, latviešu dizaineru darinātā kleita - Latvijas pelēkais. Viņa - pasaulslavenā baleta zvaigzne, Sanktpēterburgas Marijas teātra primabalerīna Uļjana Lopatkina - ir ieradusies Rīgā, lai 14. februārī dejotu Latvijas Nacionālā baleta pirmizrādē - mūsdienu horeogrāfijas leģendas nīderlandieša Hansa van Mānena 5 tango. To arī turpmāk izrādīs vienā vakarā ar mūsu Baltā nama publikai jau labi zināmā poļu horeogrāfa baleta Karmena atjaunojumu, tāpēc baletvakara nosaukums ir Karmena. 5 tango. U. Lopatkina piedalīsies arī nākamās dienas izrādē, savukārt Latvijas Nacionālā baleta dejotāji šopavasar dosies uz Krieviju, lai ar šo izrādi piedalītos U. Lopatkinas Galā koncertos 16. un 17. aprīlī Maskavā.

"H. van Mānena baleta 5 tango pirmizrāde man pašai bija jau pirms dažiem gadiem Maskavā. Kopā ar Portugāles Nacionālo baletu to apguvām paša autora vadībā Nīderlandē un pēc tam dejojām viņa horeogrāfiju vakarā Maskavā, atklājot projektu - ciklu Izcilie vārdi," stāsta U. Lopatkina. "Es esmu muzikāls cilvēks, un tango (gan mūzika, gan dejas stils) mani ļoti iedvesmo. Tango nav iespējams klausīties mierīgi. Un, ja vēl esmu profesionāla dejotāja, skanot šai mūzikai, varu kustēties un piedāvāt savu māksliniecisko koncepciju...! Šajā izrādē mani mazāk satrauc dejas tehnika. Ir milzīgs gandarījums būt uz skatuves, šajā mūzikā un šajā estētikā, šīs izrādes apslēptajā temperamentā." Tādēļ U. Lopatkinas nākamais Galā koncerts būs programma - veltījums Astoram Pjacollam. To viņa veidos kopā ar Latvijas Nacionālā baleta māksliniekiem un vispusīgo vācu - amerikāņu dziedātāju Uti Lemperi, kura nesen uzstājās Rīgā.

"Māksla ir gaumes un iekšējo principu lieta. Ja vien vispār ir izvēle, es izvēlos to, kas man būtisks kā māksliniecei," atzīst U. Lopatkina. "Pasaulē tagad ir daudz versiju Gulbju ezeram, Žizelei, Silfīdai un citiem baleta klasikas paraugiem. Esmu audzināta Sanktpēterburgas baleta tradīcijās, un man tuvs ir Sanktpēterburgas Marijas teātra stils - gan izrāžu noformējums, gan krāsu gamma, kurā saglabātas krievu glezniecības un dramatiskā teātra skolas tradīcijas. Baletā man vistuvākais ir izpildījuma lakonisms, atturība, izsmalcinātība un grācija. Lūk, īstais Marijas teātris! Manas mājas joprojām ir Marijas teātris, taču tagad vairāk laika nekā agrāk veltu citiem projektiem Krievijā, Baltijas valstīs. Man gribējās izpausties arī mazliet ārpus Marijas teātra ierastā repertuāra robežām," stāsta U. Lopatkina. "Man ļoti patīk šāds apvienojums: darbs teātrī un atsevišķi. Protams, izrāžu teātrī man ir mazāk nekā laikā, kad vēl biju tikai skrūvīte teātra lielajā mehānismā. Mani ļoti iepriecina tas, ka man tagad ir vairāk brīvības. Baletā visbiežāk izjūt darba smagumu. Taču neatkārtojamā sajūta, kad tevi piepilda mūzika un tu fiziski izjūti skaņu un pārtopi par skaņu un emociju, šī ārpuscilvēciskā kosmosa sajūta sevī ir tas, kas līdzsvaro un atalgo ikdienas darba katorgu."