Trausli cilvēki raupjā vidē

Venēcija ekrānā grimst – tas mani it nemaz nemierina. Kaimiņos dzīvo puisītis slims, manu veselo nesveicina.

TV rāda Teksasas reindžeri, rāda karu un jūru, un tantes žēl, ka TV tēti nerāda, un vēl to, kā salabot mantas, salabot smaidu un salabot asaras, salikt dzīvi un nāvi pa vietām, piesargāt rokas, ja pieķeras asaris, runāt kā vīram par sieviešu lietām.

Ingunas Jansones dzejolis pilnā garumā: "Tik daudz dēlu un tik maz tēvu – aizgāja karā, jūrā, pie tantes puisītis – zirnītis TV skatās mācās Bārbijai iesiet bantes.

Laba un vajadzīga izrāde. Arvien vairāk top skaidrs, ka no tolaiku garāžās pamukušajiem tēviem tomēr varēja mācīties vairāk nekā no feminizētajiem, iztapīgajiem hipsteriem laikā, kad vīriešu loma sabiedrībā un ģimenē tiek noniecināta, bet visu pieņemoša pāraprūpe slavēta.