gadam veikt sabiedrisko pakalpojumu elektronizāciju, lai ievērojami atvieglotu iedzīvotāju saziņu ar valsts iestādēm. «Modernās tehnoloģijas jāliek lietā klientu apkalpošanas centru izveidei, lai no 2005.gada visas formalitātes cilvēki varētu nokārtot vienuviet un nestaigātu no kabineta uz kabinetu pēc zīmogiem un parakstiem,» par gaidāmo reformu tolaik rakstīja Diena.
E-pārvaldes koncepcija arīdzan paredzēja līdz 2006.gadam ieviest «e-demokrātijas mehānismus» jeb vēlēšanas, referendumus, aptaujas un politisko saziņu internetā. Kā zināms, runas par nepieciešamību ieviest balsošanu internetā turpinās joprojām. Tagad tiek solīts, ka balsošana internetā varētu būt iespējama nākamgad gaidāmo pašvaldību vēlēšanu laikā.
Gadu gaitā Latvijā apstiprināta virkne daudzsološu plānu par e-pārvaldes ieviešanu, bet ar ideju īstenošanu klājies daudz grūtāk. «Valsts pieņēmusi dažādas koncepcijas un programmdokumentus, kuros iestrādātas labas idejas un nereti ir noteikti konkrēti termiņi, kas pēc tam regulāri netiek ievēroti. Kā klasisku piemēru varu minēt elektroniskās identifikācijas kartes, par kurām sāka runāt un pirmās koncepcijas parādījās jau 2000.gadā, bet pirmās ID kartes tika izsniegtas tikai šogad aprīlī,» secina Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.
Bijusī e-lietu ministre Ina Gudele uzskata, ka e-pārvaldes ieviešanu Latvijā apgrūtināja politiskās gribas trūkums, jo politiķiem šis jautājums nešķita svarīgs. Bijušais politiķis Māris Gulbis, kurš pirms desmit gadiem aktīvi piedalījās e-pārvaldes koncepcijas izstrādāšanā, politiķu kūtrumu skaidro ar to, ka nav bijis spiediena no sabiedrības puses. Pēc viņa domām, tas bija viens no iemesliem, kādēļ Latvija atpalika no Igaunijas. «Viņiem bija aktīvs sabiedrības spiediens, lai ieviestu epakalpojumus, piemēram, balsošanu internetā. Kad mēs izstrādājām e-pārvaldes koncepciju, bijām pat priekšā igauņiem, bet tagad viņi mūs ir apsteiguši par pieciem, desmit gadiem,» spriež Gulbis. Latvijā tikai šogad ieviestas elektroniskās identifikācijas kartes, ko igauņi izmanto jau vairāk nekā desmit gadu; balsošana internetā Igaunijā pieejama jau kopš 2005.gada.
Starptautiskos salīdzinājumos atpaliekam ne tikai no Igaunijas, bet arī no citām kaimiņvalstīm. ANO veidotais e-pārvaldes attīstības indekss liecina, ka Latvija ierindojusies 42.vietā pasaulē. Krietni augstāk ir gan Igaunija (20.vieta), gan Lietuva (29), un pat Krievija (27), kas ANO ziņojumā slavēta par straujo e-pakalpojumu attīstību.
Vairāk par šķēršļiem, kas apgrūtina epārvaldes ieviešanu Latvijā, lasiet Sestdienā!