Edgars Savisārs aizsaulē aizgāja 72 gadu vecumā pagājušā gada 29. decembrī Austrumtallinas Centrālajā slimnīcā. Mūža nogalē tobrīd jau bijušo politiķi bija piemeklējušas nopietnas veselības problēmas – jau 2015. gada martā Savisāram diabēta un infekcijas dēļ amputēja labo kāju, viņš ilgstoši atradās kritiskā stāvoklī un pārcieta vēl vairākas citas slimības. Savukārt 2019. gada septembrī viņš piedzīvoja insultu, kā rezultātā zaudēja spēju patstāvīgi rakstīt.
Pēc savas nebūt ne brīvprātīgās aiziešanas no politikas 2015. gada septembrī Savisārs, kā vēsta Igaunijas plašsaziņas līdzekļi, uzturējās galvenokārt savās lauku mājās Rietumviru apriņķī, taču aizvien aktīvi interesējās par politiskajām norisēm. Dzīves beigās gan saprotamu iemeslu dēļ viņš tās pārstāja komentēt.
VĒSTURNIEKS UN PLĀNOTĀJS
Viens no spilgtākajiem politiķiem Igaunijas vēsturē, 1950. gada 31. maijā pasaulē nākušais Savisārs, ir dzimis cietumā. Viņa vecāki Elmars un Marija Savisāri bija zemnieki no Tartu apriņķa, kuri 1949. gadā tika notiesāti par pretošanos kolektivizācijai (Savisāra vecāki atteicās nodot kolhozam divas govis, cūku un lauksaimniecības tehniku) un nonāca Harku cietumā. Savisāra tēvam tika piespriests 15 gadu, bet mātei – piecus gadus ilgs cietumsods. Tiesa, pēc dēla piedzimšanas viņa 1950. gadā tika atbrīvota, un vēl divus gadus vēlāk brīvību atguva arī tēvs. Vismaz publiskajā telpā Savisārs izvairījās dalīties ar atmiņām par to, kā vecāku piedzīvotais iespaidojis viņa uzskatus, tomēr var īpaši nešaubīties, ka šo notikumu ietekme bija ievērojama.
Paša Savisāra karjeru viņa vecāku kādreizējā notiesāšana gan īpaši neietekmēja. Pēc vidusskolas absolvēšanas viņš kļuva par Tartu Universitātes studentu, kuru absolvēja 1973. gadā, iegūstot vēsturnieka specialitāti.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 13. - 19. janvāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!