Ķīnas dilemma

Pēdējos trīsdesmit gadus strauju ekonomisko attīstību piedzīvojusī Ķīna ir lielākā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu radītāja pasaulē. Tā ik gadu atmosfērā izmet uz pusi vairāk oglekļa dioksīda (CO2) nekā otra lielākā piesārņotājvalsts – ASV. Tomēr atšķirībā no ASV Ķīna vismaz vārdos ir apņēmusies pildīt solījumus, ko tā deva 2015. gadā, parakstot Parīzes klimata nolīgumu.

Šī vēsturiskā dokumenta ilgtermiņa mērķis ir panākt, lai globālās vidējās temperatūras pieaugums saglabātos ievērojami mazāks par diviem grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni, un nepieļaut, ka temperatūra celtos vairāk par pusotru grādu pēc Celsija.

Pakāpeniska atteikšanās no netīrajiem fosilajiem enerģijas avotiem visbiežāk tiek piesaukta saistībā ar klimata pārmaiņu ierobežošanu, taču mazāk uzmanības ir pievērsts tam, ka ievērojamu daļu kaitīgo izmešu rada intensīva lopkopība. Pieaugot pieprasījumam pēc gaļas un piena produktiem, palielināsies arī lopkopības negatīvā ietekme uz vidi. Ķīna jau pašlaik ir līdere atjaunojamo energoresursu izmantošanā, tālu apsteidzot Savienotās Valstis un Eiropas Savienību, tomēr vienlaikus tā ir kļuvusi par visvairāk gaļu patērējošo valsti pasaulē, un viss liecina, ka ķīniešu apetīte pēc gaļas un arī piena produktiem tikai augs. Tādējādi būs apgrūtināti komunistiskās valsts vadības centieni nobremzēt globālo sasilšanu. 

Rāda priekšzīmi

Ķīna pašlaik rada aptuveni 27% no visiem pasaules CO2 izmešiem, bet pēdējos gados valsts ir rādījusi priekšzīmi un ieguldījusi lielas pūles un daudz naudas, lai iegrožotu klimata pārmaiņas. Īpaša uzmanība tikusi pievērsta atjaunojamiem enerģijas avotiem, tāpēc visā valstī ir izveidoti milzīgi saules paneļu un vēja ģeneratoru parki. Ķīna ir arī līdere pasaulē saražotās hidroenerģijas un bioenerģijas ziņā un, piemēram, 2022. gadā saražos 40% no visā pasaulē radītās tīrās enerģijas, prognozē Starptautiskā Enerģētikas aģentūra. 

Taču Ķīna pērn apsteidza ASV un kļuva par lielāko naftas importētājvalsti. Lai samazinātu atkarību no ievestās dārgās degvielas un gaisa piesārņojumu, Ķīnas valdība mudina iedzīvotājus iegādāties elektromobiļus. Jāpiebilst, ka mudinājumi iedarbojas – pērn Ķīnā pārdoti 579 tūkstoši elektromobiļu, kas ir par 53% vairāk nekā 2016. gadā, raksta biznesa izdevums Forbes. Tiek prognozēts, ka šogad valstī pārdoto elektroauto skaits pirmo reizi pārsniegs miljonu, bet līdz 2020. gadam šis skaitlis pieaugs līdz diviem miljoniem. Amatpersonas pat lēš, ka Ķīna līdz 2040. gadam varētu ieviest pilnīgu aizliegumu transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinējiem. 

Vēl Ķīna līdz šī gada beigām ir apņēmusies apstādīt ar kokiem vismaz 84 tūkstošus kvadrātkilometru lielu teritoriju. (Salīdzinājumam – Latvijas platība ir 64,5 tūkstoši kvadrātkilometru.) Tādējādi Ķīna līdz 2020. gadam vēlas palielināt ar mežiem klāto teritoriju no 21% līdz 23% no valsts kopējās platības. Savukārt līdz 2035. gadam apmežotiem vajadzētu būt vismaz 26% Ķīnas teritorijas.

Lielvalsts gan ir bēdīgi slavena ar smogu, kas regulāri klāj tās lielākās pilsētas. Lai cīnītos ar gaisa piesārņojumu, varasiestādes ir mudinājušas pilsētas un uzņēmumus atteikties no akmeņogļu kurināšanas.

Apetīte pieaug

Tomēr, neraugoties uz Ķīnas centieniem saimniekot zaļāk, lai īstenotu Parīzes klimata nolīguma mērķus, pasaules visvairāk apdzīvotajai valstij nav sekmējies ierobežot iedzīvotāju pieprasījumu pēc mājlopu gaļas un piena produktiem, kuru ražošana rada lielu daudzumu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu. Ķīnā gaļas patēriņš pašlaik ir sešas reizes lielāks nekā 1978. gadā.

Kādreiz tur gaļu lika pusdienu galdā tikai īpašos gadījumos un liellopu gaļa bija tik reti sastopama, ka tautā to dēvēja par "miljonāru gaļu", turpretim mūsdienās daudzi cilvēki gaļas produktus iekļauj savās ikdienas maltītēs. Viens ķīnietis gadā notiesā vidēji 63 kilogramus gaļas, kas ir aptuveni uz pusi vairāk nekā vidēji viens amerikānis. Ķīnieši apēd 28% no visas pasaulē patērētās gaļas un aptuveni pusi – no cūkgaļas. Sagaidāms, ka līdz 2030. gadam ķīniešu vidējais gadā patērētās gaļas daudzums pieaugs vēl par 27 kilogramiem, prognozē vides aizstāvju organizācija WildAid. Jāpiebilst, Ķīnas mājlopu nozare saražo pusi no pasaulē patērētās cūkgaļas un 10% no liellopu gaļas.