Ar mākslīgo intelektu plašākā nozīmē tiek saprasta informācijas tehnoloģiju (IT) nozare, kuras mērķis ir izstrādāt viedas mašīnas un algoritmus, kas ir spējīgi imitēt vai atkārtot cilvēka darbības un veikt uzdevumus, kas parasti ir raksturīgi cilvēkiem. Jeb, citiem vārdiem, jāatceras, ka MI nav kāds viens rīks vai programma, bet gan plaša joma, kas sastāv no vairākām apakšnozarēm. Vai tiešām visas no tām patlaban piedzīvo izaugsmi un augšupeju?
PRIEKŠROCĪBAS UN TRŪKUMI
Galvenās no šīs apakšnozarēm ir: mašīnmācīšanās (Machine learning) – algoritmi, kas ļauj datoram mācīties no datiem; dziļā mācīšanās (Deep learning) – mašīnmācīšanās paveids, kas izmanto daudzu slāņu neironu tīklus, lai apstrādātu sarežģītus datu veidus; dabisko valodu apstrāde (Natural language processing) – algoritmi, kas spēj saprast, interpretēt un ģenerēt cilvēka valodu; datorredze (Computer vision) – algoritmi, kas spēj "redzēt" un interpretēt vizuālo informāciju no attēliem un video; kā arī robotika, kad MI tiek izmantots, lai kontrolētu robotu vai automatizētu sistēmu fizisko kustību un lēmumu pieņemšanu, ļaujot tiem veikt dažādus sarežģītus uzdevumus reālajā pasaulē.
Kopumā MI sistēmas (vai, precīzāk, to pamatā esošie algoritmi) spēj mācīties, pielāgoties un uzlabot savu veiktspēju, balstoties uz pieejamajiem datiem un atgriezenisko saiti, kas padara tās par spēcīgu instrumentu dažādu problēmu risināšanā plašā spektrā jomu. MI priekšrocības ir efektivitāte un ātrums – līdz ar atbilstošu skaitļošanas jaudu pieejamību sistēmas var apstrādāt milzīgus datu apjomus un veikt sarežģītus aprēķinus nesalīdzināmi ātrāk un precīzāk nekā cilvēki, vienlaikus gan būtiski palielinot produktivitāti, gan līdz minimumam samazinot kļūdu skaitu, kādas gandrīz neizbēgami rodas cilvēciskā faktora dēļ. Tāpat MI ļauj automatizēt darbietilpīgus rutīnas uzdevumus, atbrīvojot cilvēkus no monotona darba un ļaujot viņiem pievērsties radošākiem un stratēģiski svarīgākiem darbiem. Vēl viena MI priekšrocība ir nepārtraukta pieejamība – sistēmas var darboties bez pārtraukuma, kas ļauj tās plaši izmantot klientu atbalsta pakalpojumos, ražošanā un virknē citu jomu.
Vienlaikus MI gan pastāv arī virkne ne mazāk būtisku trūkumu un pirmām kārtām jau ļoti augstās šādu sistēmu izstrādes, apmācības un uzturēšanas izmaksas, turklāt ilgākā laika posmā. Atsevišķs vājais punkts ir nepieciešamība pēc vārda tiešā nozīmē milzīgām skaitļošanas jaudām (datu centriem), kas savukārt paredz arī iespaidīgu energoresursu un citu resursu patēriņu. Tā, piemēram, ja kriptovalūtas Bitcoin digitālajai "rakšanai" un norēķinu veikšanai ar šo kriptovalūtu gadā tiek patērēts elektroenerģijas apjoms, kas pārsniedz tādu valstu kā Argentīna, Polija, Norvēģija vai Šveice gada patēriņu, tad tiek lēsts, ka MI darbības nodrošināšanai būs nepieciešams vēl vismaz desmitiem reižu vairāk elektroenerģijas (neskaitot, protams, citus resursus). Bet tas pat gadījumos,
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 5. - 11. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!