Ko tā blondīne te meklē? – iesākumā ironiski skeptiska attieksme bijusi jūtama no apkārtējiem, bet tā mainījusies, kad slaidā gaišmate izturības pārbaudījumos apsteigusi vienu otru vīriešu kārtas pārstāvi. Vieglatlēte Līga Velvere pēc mācībām Amerikā iegūtās zināšanas varēja likt lietā sporta fizioloģijā, ko apguva studiju laikā, vai kādā citā sfērā, taču izvēlējās dienestu Latvijas armijā.
Jau trešo gadu Velvere pārstāv Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sporta klubu.
Kas pamudināja iestāties armijā?
Iniciatīva nāca no trenera Jura Beļinska. Kā jau mēs zinām, vieglatlētika nav sporta veids, kurā varētu nopelnīt daudz naudas, tāpēc viens no iemesliem bija finansiālais. Manā gadījumā armija patiešām bija labs variants, jo varēju turpināt startēt sacensībās, kā to iepriekš biju darījusi, un papildus vēl pavērās iespēja militārajās sacensībās kā karavīram un sportistam pārstāvēt savu valsti.
No tevis teiktā varēja noprast: ja nebūtu šī piedāvājuma, tad aktīvai sportošanai varbūt būtu jāliek punkts.
Tā arī varēja būt. Lai pretendētu uz valsts atbalstu, ko var iegūt Latvijas Olimpiskajā vienībā, ir nepieciešami patiešām labi rezultāti. Ja nemaldos, tad pasaulē jābūt labāko desmitniekā vai arī Eiropā labāko sešniekā. Tas ir diezgan grūti izdarāms. Pastāv arī iespēja sportot un strādāt pilnu darba dienu, bet tas nav labs variants, ja sportā patiešām ir mērķis kaut ko sasniegt. To visu apsverot, armija man tiešām bija izdevīgs variants, jo varēju apvienot sportošanu ar dienestu.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 17. - 23. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!