LĒDIJA MAKBETA ★★★★
REŽISORE LAURA GROZA
MIHAILA ČEHOVA RĪGAS KRIEVU TEĀTRIS
Viljama Šekspīra traģēdijai Makbets ilgus gadus visā pasaulē ticis uzspiests lāsta zīmogs. Arī Latvijas teātros par Makbetu intereses nebija pat tad, kad 1981. gadā luga iznāca atsevišķā grāmatā Vizmas Belševicas tulkojumā. Vladislavs Nastavševs Valmierā Šekspīra traģēdiju iestudēja 2013. gadā, lai analizētu režisora un aktieru attiecības. Latvijas Nacionālajā operā un baletā Makbeta atjaunojums nupat nesen deva iespēju novērtēt Jāņa Apeiņa izcilību titullomā, bet pats 2016. gada iestudējums Viestura Meikšāna režijā ir ironiski atsvešināts. Daugavpils teātra repertuārā joprojām ir angļu valodā iestudētais Makbets, kas izauga no topošo aktieru studiju darba. Drūmā luga ar labiem panākumiem iestudēta arī kaimiņvalstīs – Tallinā, piesaistot simfonisko orķestri, un Panevēžā, kur to rāda šaursliežu dzelzceļa depo skarbi industriālajā vidē.
Laura Groza Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī iestudējusi nevis Šekspīra oriģinālu, bet Artūra Dīča lugu, kuras nosaukums Lēdija Makbeta liecina par būtiskām pārbīdēm sižeta traktējumā, centrā izvirzot Veronikas Plotņikovas atveidoto varoni. Ainas, kas Šekspīram ir īsas un ilustratīvas, pārceļojušas uz Dīča lugas sākumu, un ārsta tēls no nelielas epizodes izaudzis par vienu no svarīgākajiem izrādē. Trīs raganām pretstatītas trīs slimnieku kopējas, tiesa, arī viņas nav nekādi eņģeļi, kaut tērptas baltā. Par paradoksālu, zīmīgu tēlu izrādē izaug... vīrieša grūtniecība, lai arī sapņos (murgos). Šeit jāatceras, ka savulaik jau minētajā Nastavševa versijā Makbetu pārim nevarēja būt bērnu. Vairāk skatuves telpas dots arī Volodimira Gorislaveca karalim Dunkanam, kurš parādās kā nepatīkams, vulgārs alkoholiķis, kas gan nenozīmē, ka viņš uzreiz jādur nost.
Šķiet, murgainā sapņa atmosfēra, kas izrādē realizēta ar videomākslinieces Katrīnas Neiburgas palīdzību, prasa zināmas sižeta priekšzināšanas no skatītājiem – nu, labi, ne gluži prasa, bet vieglāk uztvert notiekošo varētu būt. Izrāde ir audiovizuāls piedzīvojums ar Annas Fišeres mūzikas partitūru un Mareunrol’s vizuālo koncepciju, kurā scenogrāfija un kostīmi veido vienotu stāstu.
Lēdija Makbeta ir izrāde ne tikai par slepkavību, bet primāri par karu. Svētbilžu vietā varoņi vēro kara ainas video, un nevalda īpašs optimisms, ka līdz ar tirāna Makbeta nogalināšanu iestāsies jauni, laimīgi laiki. Uz skatuves redzama vesela aktieru vīriešu plejāde, kurus Rīgā sapulcinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā – tie ir krievu, ukraiņu, baltkrievu mākslinieki, kuri izvēlējās emigrēt. Makbeta lomā Rīgā debitē aktieris, kuru krievu seriālu skatītāji labi pazīst, – Jevgeņijs Proņins. Tomēr izrādes centrā pelnīti ir Veronikas Plotņikovas spilgtais lēdijas Makbetas tēls ar savu pāri malām plūstošo mīlestību pret vīru un aklumu attiecībā uz visu pārējo, kas notiek apkārt. Asinis no rokām nenomazgāt, pat ja tās parādās tikai murgos.
Aktrise šajā sezonā ir ļoti nodarbināta un pašlaik ir perfektā formā, sevi netaupot. Savukārt Čehova teātris, strādājot apstākļos, kad netrūkst balsu, kas rosina tā darbību pārtraukt, savus skatītājus necenšas mierināt vai izklaidēt – kā nākamais pieteikts Antona Čehova Ķiršu dārza iestudējums Viestura Kairiša režijā, kurā, kā noprotams no anotācijas, arī būs jūtama mūsdienu starptautiskās politiskās situācijas atbalss.
TEĀTRIS
IESAKA ATIS ROZENTĀLS
CILVĒKAM VAJAG SUNI ★★★★
REŽISORS JĀNIS ZNOTIŅŠ
VALMIERAS TEĀTRIS
Regīnas Ezeras siltās jūtas pret suņiem pāraugušas izrādē jaunākajai paaudzei, bet labākajā gadījumā – ģimenei. «Gandrīz tīrasiņu takšu» un viņu saimnieku attiecību stāsts var raisīt nopietnas sarunas, ko nozīmē pieņemt ģimenē dzīvnieku un kā četrkājainā drauga klātbūtne var izgaismot pašu saimnieku raksturus.
NAŽI VISTĀS ★★★★★
REŽISORE INGA TROPA
LATVIJAS NACIONĀLAIS TEĀTRIS
Deivida Harovera lugā neparasti izspēlēts mīlestības trijstūris, tā centrā liekot Agneses Budovskas varones (Spēlmaņu nakts nominācija!) pakāpenisko intelektuālo un emocionālo atmodu. Vizuāli izteiksmīgajā mazās formas izrādē saplūst reālais un simboliskais. Lomās arī Ivars Kļavinskis un Gundars Grasbergs.
PURVA BRIDĒJS UGUNĪ ★★★★
REŽISORS REGNĀRS VAIVARS
LIEPĀJAS TEĀTRIS
Kārļa Lāča un Regnāra Vaivara mūziklā sniegta versija par Kristīnes, Edgara un Akmentiņa attiecību savijumiem. Rūdolfa Blaumaņa klasiskais sižets atdzīvojas no jauna. «Arī visnesaprotamākās izvēles mēdz notikt skaisti, šausminoši dabīgi un līdz asarām pašsaprotami,» saka režisors. Edgara lomā viesojas Dailes teātra aktieris Gints Grāvelis.