Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +16 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 17. maijs
Umberts, Herberts, Dailis

Starp drošību un efektivitāti

Šīs nedēļas vidū jau apmēram 30 pasaules valstīs – galvenokārt Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, – iespējamo blakņu dēļ uz laiku bija apturēta iedzīvotāju potēšana ar Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma AstraZeneca ražotajām Covid-19 vakcīnām. Vienlaikus aktualizējies jautājums, kuras no pieejamajām vakcīnām tad ir pašas efektīvākās un drošākās.

Lēmums pārtraukt iedzīvotāju potēšanu ar AstraZeneca vakcīnām tika pieņemts tāpēc, ka radušās aizdomas: šīs vakcīnas vai atsevišķas no šo vakcīnu partijām Eiropas valstīs varētu būt izraisījušas vairākus nāves gadījumus no trombembolijas (ja ļoti vienkāršoti, tad no asins recekļu jeb trombu veidošanās un to daļiņu jeb embolu nonākšanas plaušu artērijās), kā arī vēl vairākus desmitus nopietnu negatīvo reakciju, kas saistītas ar dziļo vēnu trombozi un trombemboliju.

Latvijā nekas no visa iepriekš minētā nav fiksēts, tomēr trīs nopietni trombembolijas gadījumi pēc vakcinēšanās ar AstraZeneca ir reģistrēti Lietuvā, kur tāpat apturēta minētās vakcīnas izmantošana.

Vai pūļa instinkti?

Atbilde uz jautājumu, vai šīs aizdomas ir pamatotas un, ja jā, tad kādā mērā, ES valstīs tiek gaidīta no Eiropas Zāļu aģentūras (EZA). Tās sākotnējais jeb provizoriskais slēdziens tiek solīts jau dažu tuvāko dienu laikā (iespējams, žurnāla iznākšanas laikā tāds jau ir sniegts), turklāt, visticamāk, tas būs AstraZeneca vakcīnai labvēlīgs, un vismaz daļai valstu ļaus atsākt iedzīvotāju vakcinēšanu ar šīm vakcīnām. Par to liecina, piemēram, tas, ka vēl nedēļas sākumā EZA vadītāja Emera Kuka vienlaikus ar paziņojumu, ka aģentūra ir sākusi "ļoti rūpīgu analīzi", lai noskaidrotu, vai iepriekš minētās negācijas ir izraisījušas vakcīnas, norādīja arī, ka EZA ir stingri pārliecināta: ieguvumi no AstraZeneca vakcīnas, novēršot ar Covid19 saistītos riskus, ir ievērojami lielāki par iepriekš minēto blakņu risku.

Tāpat Kuka uzsvēra: "nav nekādu pazīmju, ka šos apstākļus būtu izraisījusi vakcinācija", jo tie nav parādījušies klīniskajos izmēģinājumos un nav uzskaitīti kā zināmas vai gaidāmas blaknes. Tika arī uzsvērts, ka asins recekļu veidošanās vakcinētajiem cilvēkiem EZA šķiet tāda pati kā sabiedrībā kopumā un ka šādi dati attiecas arī uz citām vakcīnām visā pasaulē. (Šeit jāpiebilst, ka trombu veidošanās un to radītās sekas ir gana izplatīta sirds un asinsvadu slimība – tiek lēsts, ka mūža laikā ar to saskaras vidēji līdz diviem cilvēkiem no tūkstoša.)

Tieši tāpat arī Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau paziņojusi, ka nav atrasta cēloņsakarība starp vakcīnu un trombu veidošanos, un norādījusi, ka nesaskata iemeslus apturēt AstraZeneca vakcīnas izmantošanu.

Pati kompānija AstraZeneca uzsver, ka "vairāk nekā pēc 17 miljoniem Eiropas Savienībā un Lielbritānijā ar AstraZeneca vakcinēto cilvēku pieejamo drošuma datu pārskatīšanas nav iegūti pierādījumi tam, ka kādā pēc vecuma, dzimuma vai vakcīnas sērijas definētajā grupā vai kādā konkrētā valstī būtu palielināts plaušu embolijas, dziļo vēnu trombozes vai trombocitopēnijas risks".

Līdz šā gada 8. martam uzņēmums bija saņēmis ziņojumus tikai par 15 dziļo vēnu trombozes un 22 plaušu embolijas gadījumiem ES un Lielbritānijā cilvēkiem, kas vakcinēti ar AstraZeneca vakcīnu. "Šis skaits ir daudz mazāks par to, kas būtu dabiski paredzams tik lielā populācijā, un ir līdzīgs tam, kas novērots pēc citu reģistrēto Covid-19 vakcīnu ievadīšanas," teikts kompānijas paziņojumā.

Tāpat jāpiebilst, ka vairākas valstis nav apturējušas AstraZeneca vakcīnas izmantošanu.

To nostāju raksturo, piemēram, Polijas premjerministra biroja vadītāja Mihala Dvorčika paziņojums, ka valstis, kas apturējušas iedzīvotāju vakcināciju ar AstraZeneca vakcīnu, iespējams, kļuvušas par mediju izraisītas panikas un plānotas dezinformācijas upuriem. Amatpersona izteicās, ka bez rietumvalstu uzņēmumiem ir arī citas kompānijas, kas vēlas panākt savu vakcīnu izmantošanu ES, šādi dodot nepārprotamu mājienu galvenokārt Krievijas virzienā. Dvorčiks arī norādīja, ka Polijas valdība uzskata: vakcinēšanos uz laiku apturējušās valstis pavisam drīz atkal atsāks AstraZeneca potes izmantošanu, un tas pierādīs, ka Varšava ir rīkojusies pareizi, "neļaujoties pūļa instinktiem".

Ārkārtas izmantošanai

Ļoti ticamā AstraZeneca attaisnošana (sliktākajā gadījumā varētu tikt atzīts, ka pieļautas kādas kļūdas atsevišķu partiju izgatavošanas, transportēšanas vai uzglabāšanas laikā), visticamāk, gan nemainīs ievērojamas daļas eiropiešu skeptisko attieksmi tieši pret šo vakcīnu. Skepses pamatā ir fakts, ka AstraZeneca ir ne tikai pati neefektīvākā no visām ES reģistrētajām vakcīnām, bet arī neefektīvāka par vairākām savienībā vēl nereģistrētajām. Tāpat pastāv šaubas par vakcīnas spēju efektīvi cīnīties ar jaunajām Covid-19 izraisītāja modifikācijām. Uz šāda fona jau pirms aizdomu parādīšanās, ka vakcīna varētu sekmēt trombu veidošanos, daļā ES valstu daudzi iedzīvotāji, pat neraugoties uz vakcīnu trūkumu un gatavību vakcinēties, atteicās izmantot AstraZeneca ražojumu. Piemēram, Vācijā sāka pat veidoties šīs vakcīnas uzkrājumi. Ap AstraZeneca drošību saceltā ažiotāža attiecīgi vēl vairāk samazinās to cilvēku skaitu, kas vēlas izmantot šo vakcīnu, un šī situācija kārtējo reizi aktualizējusi jautājumus, kuras no vakcīnām ir pašas efektīvākās un drošākās, sevišķi ilgtermiņā.

Īpaši svarīgs šis jautājums ir tāpēc, ka visas šobrīd pastāvošās vakcīnas ir testētas ārkārtas apstākļos, apvienojot standarta pārbaužu posmus un atsakoties no ilgtermiņa iedarbības pārbaudēm, kas turpinātos gadiem un pandēmijas apstākļos vienkārši nav iespējamas. Šā iemesla dēļ pastāv iespēja, ka vakcīnām, kas šobrīd šķiet drošas, ilgtermiņā var parādīties kādas pagaidām nezināmas blaknes.

Kā liecina laikraksta The New York Times vakcīnu kalendārs, pasaulē kopumā šobrīd ir 13 vakcīnu, kas vismaz vienā valstī apstiprinātas vai nu pilnīgai izmantošanai (approved for full use) vai ārkārtas vai ierobežotai lietošanai (in early or limited use). Vēl 22 vakcīnas atrodas izmēģinājumu trešajā (lielu mērogu efektivitātes pārbaude) posmā. To vakcīnu skaits, kas pilnīgai lietošanai akceptētas vairāk nekā vienā valstī (turklāt nebūt ne medicīnas industrijas flagmaņvalstīs), tikmēr aprobežojas tikai ar divām: ASV un Vācijas Pfizer-BioNTech, kā arī Ķīnas Sinopharm. Ķīna pilnīgai izmantošanai pašu mājās akceptējusi vēl trīs vakcīnas, bet vēl divas citas vakcīnas, kas saņēmušas pilnvērtīgu zaļo gaismo, ir Moderna Šveicē un AstraZeneca Brazīlijā.

Visos citos gadījumos vakcīnas ir atļautas tika ārkārtas lietošanai, tajā skaitā ASV, ES un Lielbritānijā. Krievija nedaudz citu standartu dēļ trīs vietējo institūtu izstrādātās vakcīnas tikmēr reģistrējusi ar formulējumu "agrīnai jeb sākotnējai lietošanai".

PVO ārkārtas izmantošanai ir apstiprinājusi un rekomendējusi tikai PfizerBioNTech, AstraZeneca (vairākos variantos atkarībā no ražotājvalsts) un Johnson & Johnson (zināmas arī kā Janssen, jo vakcīna tapusi uzņēmuma Beļģijas filiālē ar šādu nosaukumu) izstrādātās vakcīnas, kuru ražošana vēl gan nav sākusies. Tiek gaidīts, ka drīzā nākotnē šajā sarakstā tiks iekļautas arī Krievijas Gamalejas institūta izstrādātā Sputnik V un Ķīnas Sinopharm vakcīnas. Tikmēr ES ārkārtas izmantošanai patlaban apstiprinātas Pfizer-BioNTech, Moderna, AstraZeneca un Johnson & Johnson vakcīnas.

Izvēle paša rokās

Vakcīnu efektivitāte ir saistīta ar tehnoloģijām, kādas izmantotas to izstrādei. Kā liecina klīnisko izmēģinājumu rezultāti, pašas efektīvākās ir pašas tehnoloģiskākās – ribonukleīnskābes (RNS jeb mRNS; no angļu val. mRNA – messenger RNA) vakcīnas, pie kurām pieder Pfizer-BioNTech un Moderna un kuru efektivitāte ir attiecīgi 95% un 94,1% (šeit un turpmāk The New York Times dati). Tāpat augstu efektivitāti demonstrē peptīdu jeb proteīnu vakcīnas – tādas kā amerikāņu Novavax (89%) un Krievijas Vektor (provizoriski 92%, oficiāli visi klīniskie izmēģinājumi vēl nav noslēgti).

Jau zemāka efektivitāte ir vakcīnām, kurās, neiedziļinoties niansēs, izmanto cilvēka adenovīrusus. Vienīgais izņēmums ir Krievijas Sputnik V ar efektivitāti 91,6%, kas panākta, izmantojot katrā no divām vakcīnas devām savu adenovīrusu (var arī teikt, ka tās ir divas dažādas – viena otru papildinošas – vakcīnas). No vienas devas sastāvošās Ķīnas CanSino efektivitāte tikmēr ir 65,7%, bet Johnson & Johnson – 72%. No divām devām sastāvošās AstraZeneca, kur gan tiek izmantots nevis cilvēka, bet šimpanzes adenovīruss, optimālas izmantošanas gadījumā (ar 12 nedēļu intervālu starp devām) efektivitāte līdzinās 82,4%.

Kas attiecas uz vakcīnām, kurās tiek izmantots inaktivēts (jeb, citiem vārdiem, – miris) SARS-CoV-2 vīruss, ticami dati pieejami tikai par Sinopharm – 79%. Krievijas Čumakova centrā izstrādātās vakcīnas efektivitāte provizoriski tiek lēsta līdz 90%. Turpretī par Indijā un citām Ķīnā izstrādātajām šādām vakcīnām datu nav.

Savukārt, kas attiecas uz drošību, it īpaši ilgtermiņā, situācija ir pretēja, jo klasisko (ar inaktivētu vīrusu) un, izmantojot cilvēka adenovīrusu, radīto vakcīnu izstrāde ir balstīta uz pārbaudītiem risinājumiem, ir līdz niansēm izpētīta šādu vakcīnu iedarbība ilgtermiņā, un attiecīgi: ja vien izstrādātāji nav pieļāvuši kādas būtiskas kļūdas, šīm vakcīnām vajadzētu būt pašām drošākajām. Jau mazāk ir zināms par peptīdu vakcīnām, bet RNS vakcīnas cilvēku vakcinēšanai vispār tiek izmantotas pirmoreiz, un to drošības pakāpi būs iespējams pateikt tikai pēc ilgāka laika.

Uz šāda fona, iespējams, pats labākais vai vismaz pieņemamākais risinājums ir tāds, kādu izmanto Serbija, kas vienlaikus ir arī valsts ar otru lielāko vakcinēto iedzīvotāju daļu (šajā ziņā atpaliekot tikai no Lielbritānijas). Šī valsts ir laikus parūpējusies par dažādu veidu un ražotāju vakcīnu piegādēm, savukārt iedzīvotājiem ir iespējams pašiem izvēlēties, ar kuru no vakcīnām – Pfizer-BioNTech, AstraZeneca, Sputnik V vai Sinopharm – viņi vēlas vakcinēties, un attiecīgi, kam dod priekšroku – drošībai vai efektivitātei.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pa augšupejošām kāpnēm(1)

Vispirms izrāde, pēc tam seriāls un tagad arī seriālluga Covid-19 apstākļos tik pierastajā Zoom platformā. Gusts Ābele (16) kopā ar domubiedriem – citiem jauniešiem no eksperimentālās teātra studijas ...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata