Andrejs Mūrnieks ir gan teorētiķis, gan praktiķis vienā personā. 15 gadu strādājis par kultūras vēstures skolotāju Franču licejā, šobrīd ir Latvijas Universitātes docents. Pētnieks un publicists, grāmatu sērijas Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē un citu grāmatu autors. Izdevniecībā RaKa drīz tiks nodrukāta arī viņa tikko pabeigtā monogrāfija Izglītības mērķi kultūru paradigmu maiņās. Mazajā ģildē, kur notika mūsu saruna, viņš nostrādājis četrdesmit gadu. Visvairāk ar paša 1986. gadā dibināto vīru kori Frachori, kura vadību nesen nodevis jaunākajam kolēģim Ingum Leilandam, paliekot kormeistara lomā.
Strādājis vēl ar vairākiem koriem un bijis arī virsdiriģents divos iepriekšējos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos (2013. un 2018. gadā). Pats gan saka, ka kordiriģēšana viņam ir vaļasprieks.
Dziesmā līdz matu galiem?
Kultūra latviešu cilvēkam ir tas, kas citām tautām reliģija. Tā nav mana, bet profesora Leona Taivāna doma. Varētu improvizēt tālāk un teikt, ka šajā kultūrā– reliģijā ir vairākas konfesijas. Koris un Dziesmu svētki ir tāda lielāka "konfesija" – kā, piemēram, katolicisms kristietībā. Arī brāļi Imants un Gido Kokari teica, ka kordziedāšana un Dziesmu svētki ir latviešu reliģija. Varbūt viņiem ir taisnība, jo tur mēs kā tauta saņemamies un kulminējam – saliedējamies un uz brītiņu uzburam ideālo Latviju.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 22. decembra - 4. janvāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!